Viņa īpaši uzsver – Tiesībsargs neiestājas pret valsts aizsardzības dienesta (VAD) izveidi, taču uzskata, ka, ja reiz VAD likuma projektā tiek paredzēts, ka VAD pakļautajiem iedzīvotājiem to var aizstāt ar civilo dienestu, tam jāvieš arī skaidrība par to, kā šis dienests darbosies. Principā šis dienests būtu viena no visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas sastāvdaļām, uzsver Piļāne.
"Cilvēkam ir dota brīva izvēle piedalīties, piedalīties un piedāvāt savu potenciālu tur, kur viņš varētu būt visefektīvāk un labāk būt veiksmīgs arī valsts aizsardzības nodrošināšanā."
Viņasprāt, ja mērķis ir panākt sabiedrības līdzestību, ir būtiski, lai cilvēkiem būtu skaidras atbildes uz visiem jautājumiem, tajā skaitā par to, kas un kā varēs izvēlēties civilo dienestu.
Turklāt jautājums par šā dienesta ieviešanu esot būtisks arī saistībā ar sieviešu pakļaušanu dienestam, jo, ja tiek ieviests civilais dienests, vēl jo vairāk nav skaidrs, kāpēc pakļautība dienestam tiek attiecināta tikai uz vīriešiem, sacīja Piļāne.
Civilā dienesta izveidi paredz gan valdībā apstiprinātais informatīvais ziņojums, gan VAD likuma projekts, kura izskatīšanu 13. Saeima ceturtdien nolēma atstāt savu pēcteču – 14. Saeimas deputātu ziņā. Civilā dienesta ieviešanai plānots pieņemt speciālu likumu, bet pats dienests, atbilstoši Aizsardzības ministrijas pašreizējiem plāniem, varētu tikt ieviests, sākot no 2024. gada.
"Pašlaik tas nav risināts un tas būs jārisina jaunajai Saeimai," tā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Ainars Latkovskis ("Jaunā Vienotība").
Aizsardzības ministrija, kas sagatavoja VAD likumu, ir sākusi diskusiju ar visām ministrijām, kam potenciāli būtu jāiesaistās civilā dienesta izveidē un iedzīvināšanā. "Tas nav atkarīgs tikai no Aizsardzības ministrijas. Ja būtu no mums, mēs arī divos mēnešos uzrakstītu to likumu. Bet no sistēmas viedokļa mums ir ļoti svarīgi palaist militāro sadaļu, jo tā būs ļoti sarežģīta," skaidroja Jānis Garisons, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs. Civilā dienesta likumu, savukārt, izstrādās Aizsardzības ministrijas vadīta darba grupa, kurā ir arī Iekšlietu, Veselības un Labklājības ministriju speciālisti.
Jāpiebilst, ka daļa šo ministriju jau iepriekš izteikušas iebildumus pret civilā jeb alternatīvā dienesta ieviešanu Aizsardzības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā izklāstītajā versijā. Piemēram, Iekšlietu ministrijas atzinumā par minēto ziņojumu norādīts: "Valsts policijai un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam nav personāla un materiāli tehnisko resursu iespējamā alternatīvā dienesta ieviešanas pasākumu īstenošanai un finansēšanai. Nav skaidri arī piedāvātā alternatīvā dienesta īstenošanai papildu nepieciešamā finansējuma avoti."
13. Saeima šonedēļ nolēma neturpināt Valsts aizsardzības dienesta likumprojekta izskatīšanu. Par dienesta ieviešanu būs jālemj 14. Saeimai.
