Kamanu suņu sacīkstes Madonā ziemā kļuvušas par tradīciju un vairākus gadus notiek "Smeceres silā", kur dažādu meistarību un klašu sportisti kopā ar saviem mīluļiem gan brauc kamanās, gan arī slēpo un pat šauj.
"Pirms sacensībām viņi saņem vairāk uztura, vairāk kaloriju. Tāpat kā cilvēkiem sportistiem, nepieciešams vairāk enerģijas. Un arī dažas dienas pirms sacensībām viņi netrenējas, lai būtu aktīvāki. Parasti tās 3 vai 4 dienas pirms sacensībām," stāstīja sacensību dalībnieki Virve Auste un Hardi Rīss.
"Barojam kā parasti, bet pirms sacensībām izvedam pastaigāties. Lai nav tā, ka trasē ir jākakā, jo nu tā arī mēdz gadīties. Pēc tam atskrienam atpakaļ, aizejam padzerties. Samīļojam, iedodam kārumiņus, daudz daudz mīļuma un uzslavas. Lai viņi zina, ka ir labu darbu izdarījuši. Mēs jau prieciņam to darām galu galā," teica sacensību dalībniece Raimonda Ratkeviča.
Lai gan kamanu suņu sacīkstēs ierasts vairāk redzēt ziemeļu šķirņu suņus – haskijus, malamutus, Grenlandes suņus, samojedus – ar šo sportu var nodarboties arī citu šķirņu, pat bežšķirnes pārstāvji.
"Tā gluži nav, ka visiem tas ir asinīs. Ir arī haskiji, kas ļoti labi sevi ir atraduši kā izstāžu suņi, kam tā skriešana nebūt vispār neinteresē.
Tas, ka saimniekam liekas, ka viņam vajadzētu skriet – sunim ir citas domas. Bet tur ir jātrenējas jau kopš mazotnes. Ir jātrenē. Nu cits ātrāk, cits lēnāk. Kurš izdomā, ka viņam vispār negribas iet uz startu un apgriežas riņķī startā. Nu visādi ir," sacīja sacensību dalībnieks Kaspars Krievs.
Īsos posmos atklātajā jeb "open" klasē, kur piedalīties ļauts visu šķirņu suņiem, rezultāti ir pat ātrāki nekā ziemeļu klasē.
"Ziemeļnieki pārsvarā ir domāti garajām distancēm. Tie ir maratona skrējēji principā. Un vēl garākas. Līdz ar to viņi īsajā distancē vairāk iesildās.
Tāpat kā maratonists neskries 5 km uz savu maksimumu. Tāpat arī haskijam ir ļoti grūti ieskaidrot, ka 5 km sprintā – tas arī ir viss un tur jāizliekas. Tāpēc arī ir tā, ka viņi ir nedaudz lēnāki pret "open" suņiem. Tā ir tā atšķirība. Plus, "open" suņi pārsvarā tiek audzēti, trenēti tādā veidā, ka viņi pārsvarā skrien to sprintu. Ka viņi neskrien garās distances," skaidroja
Tomēr kas atšķirīgs ziemeļu suņiem un citām šķirnēm – spēja labāk paciest aukstumu. Arī sacensībās Madonā – ja vairums citu šķirņu suņu tiek, piemēram, ievietoti furgonos, kur tomēr ir siltāks nekā ārā, tad ziemeļnieki mierīgi elpu starp saviem startiem var atvilkt arī, guļot sniegā.
