ĪSUMĀ:
- Par 2024. gada dzīvotni LDF nosaucis mitrājus.
- Mitrāji ir dabisks veids, kā regulēt plūdus, kā arī tie saista un uzkrāj oglekli.
- Mitrājos sastopama liela dabas daudzveidība; tā ir dzīvesvieta dažādām dzīvības formām.
- Latvijā ir sešas starptautiski nozīmīgas mitrāju teritorijas.
- Mitrājus apdraud nosusināšana.
- Purvaino mežu īpašnieki tiek mudināti nenocirst kokus, lai netiek atjaunotas meliorācijas sistēmas.
- Mitrāji var būt gan dabiskas, gan mākslīgas platības.
- Mitrājs ir liels izaicinājums lauksaimniekiem, taču, izmantojot dažādus atbalsta mehānismus, tie ir apsaimniekojami.
- LDF sadarbībā ar lauksaimniekiem īsteno virkni projektu, kas ir saistīti ar palieņu apsaimniekošanu.
- Ir iespēja pieteikties bezmaksas ekskursijām Teiču dabas rezervātā speciāli organizētā tūrisma sezonā no 1. jūnija līdz 31. oktobrim.
Irānas pilsētā Ramsārē 1971. gada 2. februārī tika parakstīta Konvencija "Par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi", un tas ir vienīgais starptautiskais vides aizsardzības līgums, kas veltīts kādai noteiktai ekosistēmai. Tāpēc tieši 2. februārī tiek atzīmēta Starptautiskā mitrāju diena. Latvijā kopumā ir sešas "Ramsāres platības" – starptautiski nozīmīgas mitrāju teritorijas: Teiču un Pelečāres purvi, Lubāna mitrājs, Papes mitrāji, Ķemeru Nacionālais parks, Engures ezers un Ziemeļu purvi. Latvijā nozīmīgākās mitrāju platības veido 12 400 upes un 2256 ezeri, kas lielāki par vienu hektāru.
"Ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē mitrājiem pievērš arvien lielāku nozīmi klimata pārmaiņu dēļ, jo mitrāji ir gan lielas oglekļa krātuves, gan tas ir dabisks veids, kā regulēt plūdus, un plūdi arī klimata pārmaiņu dēļ pie mums kļūst arvien biežāki," skaidroja LDF komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa.
Mitrājos ir liela dabas daudzveidība, jo tur sastopas gan sauszemes, gan ūdens sugas. Šo Ramsāres konvencijas teritoriju kopējā platība ir 108 tūkstoši hektāru, bet, protams, mitrāju ir daudz vairāk.
"Mitrāji ir dzīvības oāze,"
uzsvēra Brizga-Kalniņa.
Teiču dabas rezervāts
Teiču dabas rezervāta kopējā platība ir gandrīz 20 000 hektāru. Lielāko daļu no rezervāta – 14000 hektārus – aizņem purvi, tātad mitrāji. Teiču purvs ir viens no lielākajiem neskartajiem sūnu purviem Baltijā.
"Mitrāji ir mūsu planētas plaušas. Mitrāji ražo skābekli, ko mēs visi pārējie dzīvie organismi uz šīs planētas izmantojam," skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas vecākais valsts vides inspektors Dagnis Vasiļevskis.
Mitrāji ir mājvieta lielam daudzumam augu un dzīvnieku sugu: ūdens un sauszemes augiem, sūnām, bezmugurkaulniekiem, zivīm, rāpuļiem, putniem un arī zīdītājiem. Konstatēts, ka Teiču dabas rezervāta teritorijā dzīvo arī vismaz trīs brūnie lāči.
"Mitrājos patiesībā dzīvo pilnīgi viss – dzīvnieki, bezmugurkaulnieki, augi. Tas ir pilnīgi viss, kas mums uz planētas ir sastopams. Atbrauksiet pavasarī vai rudenī, tad te būs ļoti daudz dzērvju – ap 10 000 dzērvju vienlaicīgi. Tad zosis, un te ir tāda ļoti reta putnu suga kā klinšu ērglis, kas ligzdo šajā teritorijā, neskaitāmi bridējputni," stāstīja Vasiļevskis.
DAP valsts vides inspektors atzina, ka mitrāju lielākais bieds ir nosusināšana.
"Tie ir grāvji, meliorācija un savā ziņā arī sausās, karstās vasaras, kas pēdējos divus gadus mūs ir piemeklējušas. Purvi praktiski izžūst tā, ka ar čībām var pāriet pāri purviem. Konfliktsituācijas rodas tajā brīdī, kad es esmu privātīpašnieks mitrājam un es varu gribēt to nosusināt tā iemesla dēļ, lai veiktu kaut kādu saimniecisko darbību. Tad sanāk, ka es roku grāvjus, un rezultātā šo biotopu kā tādu iznīcinu," skaidroja Vasiļevskis.
Pateicoties daudz dažādām Eiropas programmām, ko sauc par LIFE projektiem, cilvēkiem ir iespēja saņemt kompensācijas par mitrāja nenosusināšanu vai, piemēram, atsevišķu koku nenozāģēšanu. Purvaino mežu īpašnieki tiek mudināti nenocirst kokus, lai netiek atjaunotas meliorācijas sistēmas.
Lubāna mitrājs
Latvijas lielākais ezers – Lubāna ezers – ir viena no sešām "Ramsāres teritorijām".
"Lubāna mitrāja biotopi – vislielākie tie ir meži, tad ūdeņi un purvi, palieņu pļavas, un tikai trīs procenti ir zemes, kuras var apsaimniekot," skaidroja Lubāna mitrāja informācijas centra konsultante Agnese Kruste.
Viena no Lubāna mitrāja lielākajām vērtībām ir putni, kuri šeit ligzdo, barojas un atpūšas migrācijas laikā. Lubāna ezeru no visām pusēm ieskauj dambji, un tas ir lielākais šāda veida ezers Eiropā.
Lubāna mitrājā apmeklētājiem tiek nodrošinātas arī neparastas izklaides – pavasarī te iespējama laivošana.
"Aktīvā atpūta – palu laivošana. Mēs varam arī laivot pa pļavām, caur kokiem mēs esam laivojuši paralēli Aiviekstes upei. Tā ir tāda ļoti mistiska sajūta," atklāja Kruste.
Mazie mitrāji
"Latvijā ir seši starptautiskas nozīmes mitrāji, bet mēs savā stāstā par mitrājiem gribam pievērst uzmanību tiem mazajiem, kas var likties kā peļķītes vai nevajadzīgi slapjumi kaut kur pļavas malā, bet arī tie ir vērtīgi un svarīgi," norādīja Brizga-Kalniņa.
Mitrāji var būt gan dabiskas, gan mākslīgas platības, gan pastāvīgas, gan pārplūstošas. Lubāna mitrāja kopējā platība ir 48 000 hektāru, un liela daļa zemes pieder privātīpašniekiem. Brizga-Kalniņa atzina, ka mitrājs ir liels izaicinājums lauksaimniekiem, taču, izmantojot dažādus atbalsta mehānismus, arī mitrāji ir apsaimniekojami.
"Arī Latvijas Dabas fonds īsteno virkni projektu, kas ir saistīti ar palieņu apsaimniekošanu. Viens no mūsu zināmākajiem piemēriem ir Grīvu sala Lubāna zemienē, kur mēs strādājam sadarbībā ar zemes īpašnieku, kur tiek saimniekots palienē, kas tiek atjaunota arī no hidroloģiskā viedokļa," sacīja LDF padomes loceklis, ornitologs Jānis Ķuze.
Ivars Silkāns, kurš atjauno biotopus dabas liegumā "Lubāna mitrājs", atklāja, ka mitrājs padomju laikā bija pamatīgi nosusināts – aptuveni 80 kilometru garumā sarakti grāvji, kas bija aizauguši ar lieliem kokiem un krūmiem.
"Sākumā mēs notīrām gar grāvjiem visus kokus, apaugumu, pēc tam mēs tos grāvju taisām ciet, tādā veidā atjaunojot, pietuvinot dabisko ūdens hidrorežīmu, to ciklu, kas nozīmē, ka palu ilgums tajā vietā nedaudz palielinās un ir ļoti labvēlīgs gan pavasara gājputniem, gan pašam zālājam," pieredzē dalījās Ivars. Lūk, piemērs, kā var saimniekot plašā mitrāja teritorijā, to ne tikai saglabājot, bet arī atjaunojot!
Kā stāstīja saimnieks, šādā mitrājā jārēķinās ar putnu biotopu, tāpēc zāles pļaušanu nevar veikt, kamēr pļavu putni nav ligzdojuši.
Savukārt ornitologs Ķuze vērtēja: "Šī dabiskā ūdens režīma atjaunošana, tā nāk līdzi ar kolosālu pienesumu dabas daudzveidības potenciāla atjaunošanā, un Grīvu salā mēs to redzam."
Tagad ir palielināti atbalsta maksājumi gan tādēļ, ka mitrājs ir putnu biotops, gan arī tādēļ, ka tas ir Eiropas aizsargājamo pļavu biotops. Līdz ar to ir iespējams atrast saimnieciski izdevīgu ceļu.
"Dažādi laika posmi ir bijuši, kad par zālāju maksāja, par pļavām maksāja "Natura 2000" maksājumu, maksāja arī par putnu biotopu, par Eiropas aizsargājamo biotopu, pēc tam nogrieza atkal. Un, kad noņēma lielu daļu maksājumu – samazināja uz pusi, tā bija ļoti liela kļūda, jo ļoti liels daudzums īpašnieku uzara zālājus un samazināja zālāju platības," pauda Silkāns.
"Saimniekojot šādās vietās, vajag īpašus atbalsta mehānismus," piekrita Ķuze. Atbildīgi saimniekojot, mitrājus mēs varam saglabāt un atjaunot. Vienlaikus, protams, ir jābūt vēlmei to darīt.
Ekskursija Teiču rezervātā
Tikmēr interesentiem jau laikus ir iespējams ieplānot kādu vasaras piedzīvojumu Teiču dabas rezervātā.
"Lai cilvēkiem parādītu, ko mēs īsti sargājam, ir iespēja apmeklēt šo rezervātu. Mums ir speciāla tūrisma sezona, kas ilgst no 1. jūnija līdz 31. oktobrim, kad cilvēki, iepriekš piesakot vizīti, kopā ar DAP darbinieku dodas pa izveidoto infrastruktūru," informēja Vasiļevskis.
Jāatceras, ka Teiču dabas rezervātā bez Dabas aizsardzības pārvaldes speciālista atrasties nedrīkst. Ekskursija jāpiesaka nedēļu iepriekš, tā ilgst aptuveni divas stundas un ir bez maksas. Vienlaicīgi ekskursijā var būt 15 cilvēki, bet sezonas laikā šādas ekskursijas nodrošina līdz 1000 cilvēkiem, lai atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz purva biotopu.
