Selīna ir vēsturniece no Rumānijas, kura specializējas koka baznīcās un koka konstrukcijās. Vienlaikus viņa arī ir galdniece. Viņa ir ieradusies Bulduru tehnikumā, kur piedalās stāvbūves konstrukcijas izveidē. "Es esmu šeit, lai palīdzētu kā brīvprātīgā, un [vēlos] iegūt kontaktus, sadarboties ar visiem šiem brīnišķīgajiem cilvēkiem, cerot, kas es viņus varētu atvest arī uz darbnīcu Rumānijā," viņa sacīja.
Ar Selīnas un daudzu citu brīvprātīgo līdzdalību tehnikumā top "zaļā klase".
Bulduru tehnikuma direktore Ieva Vincovska norādīja: "Tā būs ārtelpa, kur viņiem sanākt kopā, ieskatīties kādā dārza plānā, izrunāt ar pedagogu kādas būtiskas lietas, ja ārā nav sevišķi labi laikapstākļi vai kā šodien – ir fantastiski karsta un saulaina diena –, tad patverties un atveldzēties."
Vincovska sacīja, ka projekta ietvaros desmit dienu laikā taps stāvbūves konstrukcijas, kurām vēlāk pa virsu nāks jumts. Bulduru tehnikums ir iecerējis, ka tas būs zaļais jumts ar laimiņu paklāju.
Būvniecības darbi notiek starptautiska kopienu projekta ietvaros. Rumāņi Latvijā ieradušies netipiskā transportlīdzeklī, jo viņu lidmašīnas reiss pēdējā brīdī tika atcelts. 24 stundu laikā ar šo auto visi tikuši līdz Latvijai. Niks un Lavinja skaidroja: "Tas nav paredzēts šāda veida ceļojumiem. Tas ir darba auto, bet savu funkciju tas paveica. Tas ir mūsu projekta transportlīdzeklis. Ar to mēs glābjam vēsturiskos pieminekļus Rumānijā."
10 dienu laikā, sadarbojoties brīvprātīgajiem no vairākām valstīm, "zaļās klases" konstrukcija ir tapusi.
Latvijas Amatniecības kameras meistars Guntars Upenieks teica: "Pašreiz notiek jau griestu dēļu montāžas darbi. Tas ir rezultāts tam, ka divas nedēļas šeit ir strādājuši 34 dalībnieki."
Koka meistaru amatu prasmes tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Lai gan principi, kā šādas ēkas tiek būvētas dažādās valstīs, ir līdzīgi, nianses un arī kokmateriāli atšķiras.
"Piemēram, Rumānijā mums patīk lietas darīt lēnām – tā, kā to darīja mūsu vecvecāki, ar tradicionāliem instrumentiem, vairāk pievēršot uzmanību procesam kā tādam, nevis rezultātam," sacīja Selīna.
Savukārt Latvijas Amatniecības kameras meistars Guntars Upenieks norādīja: "Savā ziņā tā ir bijusi meistarklase ar izaicinājumiem mums pašiem meistariem, jo, ja ir meistari, tad katram ir savs viedoklis par to, kā tādas ēkas taisīt."
Viņš vērtēja, ka tas bija interesants process – vērot, kā šie cilvēki savā starpā spēj sadarboties un paveikt darbu tik īsā laikā.
Tehnikumā cer, ka būve pilnībā tiks pabeigta nākamgad un tā kļūs par plašu ārtelpas mācību klasi un jauniešu brīvā laika pavadīšanas vietu.