Panorāma

Lielveikalos cilvēku pieplūdums nav vērojams

Panorāma

Panorāma

Rīgā notiek “mūžīgo bērnu” asistentu apmācības

Ledus izkustējies – Rīgā notiek «mūžīgo bērnu» asistentu apmācības

Kopš pagājušā gada sabiedrisko mediju un pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” kopīgi veidotās pētnieciskās rubrikas “Mūžīgie bērni”, kurā uzmanība tika pievērsta tam, ar kādām problēmām un atbalsta nepietiekamību saskaras šo bērnu vecāki, ir panāktas vairākas izmaiņas. Ieviesta ilgi gaidītā asistentu algu reforma, no šī gada novembra bērnu vecākiem sola nodrošināt arī “atelpas brīža” pakalpojumu dzīvesvietā un  vismaz Rīgā ieviesti vairāki jauni aprūpes pakalpojumi dzīvesvietā, līdz ar ko audzis arī pieprasījums pēc asistentiem. Galvaspilsētā notiek profesionālu mājās aprūpētāju jeb asistentu sagatavošana, lai šo bērnu vecāki varētu atgriezties darba tirgū.

Gunta Ķilkute ir profesionāla bērnu asistente. Sievietei ir medicīniskā izglītība un līdz šim viņa aktīvi cīnījusies, lai Latvijā beidzot ieviestu profesionālu asistentu sagatavošanas programmu.

"Ir tā, ka, jo vairāk būs šie cilvēki, kas būs apmācīti, jo jums – vecākiem – būs lielāks atbalsts. Tie vecāki ir skolotāji, tie ir mediķi, tie ir ļoti daudzu profesiju pārstāvji. Viņi varēs atgriezties savā darba vietā," pārliecināta Ķilkute.

Šobrīd par “mūžīgo bērnu” asistentu var kļūt ikviens. Neatkarīgi no tā, kāda ir bērna diagnoze un kā izpaužas viņa īpašās vajadzības un kopšana. Bet tomēr visbiežāk paši vecāki ir tie, kas spiesti uzņemties šos pienākumus.

Kad sākām pētīt šo tematu, asistentu atalgojums bija pavisam zems, šis darbs sevī ietvēra daudz birokrātisku papīru kārtošanu un šādi speciālisti vienkārši netika sagatavoti. Tagad gandrīz viss ir labots. Kopš jūlija Rīgas dome līdzfinansē aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Par šiem 490 eiro mēnesī ģimene var algot profesionāli, un biedrība “CareLat”, kuru vada Gunta Ķilkute, sagatavo šos speciālistus. Viņa skaidro: "Tāda arī ir tā Labklājības departamenta doma, ka vecāks pats to nevar izpildīt un uzdeva to izdarīt organizācijām. Esam gatavi iesaistīties un meklēt šos cilvēkus un apmācīt viņus, lai šiem vecākiem būtu asistenti."

Arī Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Līga Tetere uzsver, ka mērķis ir atvieglot vecāku ikdienu: "Un sniegt iespēju vecākam, ja tā var teikt, atgriezties "normālās sliedēs", dzīvot vairāk piepildītu dzīvi ar to, ka viņam parādās brīvais laiks, ir kāda persona, kam viņš uzticas, var aizvietot vecāku prombūtnē. Atgriezties mazliet darba tirgū. Iziet uz veikalu."

"Ledus izkustējies" arī valsts līmenī. Labklājības ministrija sola tuvākajā laikā uzrunāt Izglītības ministriju, lai kopīgi beidzot apstiprinātu šādu mācību programmu valsts līmenī un tai piešķirtu arī budžeta vietas, skaidro LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa: "Šovasar mēs esam uzsākuši sarunas ar Rīgas Medicīnas koledžu par to, ka veidotu profesijas standartu. Tas nebūs tik ātri, jo mums ir jāvienojas un jālūdz arī valsts budžeta finansējums, lai šāda programma varētu tikt veidota. Bet tie pirmie soļi ir sperti."

Līdz ar mācību programmas ieviešanu likumsakarīgi – taptu arī profesijas standarts valsts līmenī un akreditētas mācību programmas izveide.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt