Par spīti cenu kāpumam un būvmateriālu trūkumam Rīgas pils kastelas renovācija aktīvi rit

Par spīti cenu kāpumam un būvmateriālu trūkumam Rīgas pils konventa daļas vērienīgā rekonstrukcija rit pēc plāna. Atbildīgie gan neizslēdz, ka 20 miljonus vērtais projekts var kļūt dārgāks. Lai gan projekts izklausās pārliecinošs, Latvijas Radio pieaicinātais būveksperts uz vairākām iecerēm raugās kritiski. Savukārt pils ir pilna ar vēstures liecībām, un viena to tām ir kāda aptuveni gadsimtu sena patriotiska vēstule nākotnei. 

Par spīti cenu kāpumam un būvmateriālu trūkumam Rīgas pils kastelas renovācija aktīvi rit
00:00 / 05:46
Lejuplādēt

Vairākus gadsimtus seno Rīgas pils kastelu jeb veco daļu un tās dienvidu korpusu jeb celtnes labo pusi, ja uz pili skatās no krastmalas, jau pusotru gadu restaurē. Staigājot pa būvlaukumu, vietumis ir jāpieliecas, lai izietu cauri ejām, virs kurām ir kādas pagaidu konstrukcijas. Tā kā remonts aktīvi rit, viss ir noklāts ar putekļiem. Uz grīdas daudzviet ir skaidu plāksnes, tāpēc ne mazāk liela uzmanība jāpievērš arī, lai neaizķertos.

Mērķis ir saglabāt pils vēsturiskos mantojumus un izveidot mūsdienīgas telpas Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, kas pēc postošā ugunsgrēka 2013. gada vasarā atrodas pagaidu telpās Brīvības bulvārī. Lai gan kastelu paredzēts atjaunot trīs kārtās, darbi pašlaik notiek divās no tām. Remontē kapelu, remteri jeb ēdamzāli un citas telpas. Nostiprina konstrukcijas, izbūvē inženierkomunikācijas un pārbūvē jumtu. 

Dokumenti

Rīgas pils būvprojekts: dalījums kārtās

Lejuplādēt

3.23 MB

Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) pārstāvis Jānis Ivanovskis-Pigits sacīja: „Ja mēs skatāmies restaurējamo apjomu, tā ir viena trešā daļa no visa kopējā kastelas apjoma, un darbi ir pusē. Iespējams, kaut kādas novirzes pirmajā kārtā, jo daudz kas procesā no arheoloģiskā viedokļa lietas tika atklātas. Bija nepieciešamas diezgan būtiskas izmaiņas projekta risinājumos. Mēs ceram, ka nekādu citu pārsteigumu vai apgrūtinājumu atlikušajā laikā neparādīsies. [Trešā kārta] Tas ir finansējuma jautājums. To varēs tad realizēt, kad mums kopā ar Kultūras ministriju radīsies šāda iespēja finansējumu piesaistīt. Šobrīd atbildes konkrētas nav. Bet pamatkodols, kas no apmeklētāju viedokļa ir interesantākais, būs pirmajā un otrajā kārtā.”

Lai teju uz 20 miljoniem eiro vērto projektu paraudzītos no cita skatu punkta, uz interviju Latvijas Radio uzaicināja būvniecības ekspertu Juri Biršu. Atrodoties korpusa pagrabstāvā zem gadsimtu senām ķieģeļu velvēm, speciālists ieceri kritizēja.

Projektētājs ir pilnsabiedrība „Rīgas Pils Kastelas projekts” ar arhitektu Reini Liepiņu priekšgalā. Nozīmīgs ieguldījums ir arī restaurācijas speciālistiem. 

Arhitektu biroja „Mark arhitekti” pārstāve Ilona Markuse sacīja: „Nav paredzēts visu hidrofobizēt. Šādā veidolā telpas paredzēts eksponēt. Visi nostiprināšanas darbi tiek veikti ar restaurācijas metodēm. Muzejs rēķinās ar to, kādas tās telpas ir. Grīda būs betona. Tagad var redzēt, ka šī ir betona grīdas sagatave. Ir iebūvēti grīdas kanāli priekš komunikācijām un būs jauns grīdas slānis.”

Līdzīgi kā citus būvobjektus arī šo ietekmē Ukrainas kara radītais celtniecības materiālu trūkums un cenu kāpums. Būvuzņēmuma „LNK Industries” vadošais darbu vadītājs Valdis Čerpakovskis atzina, ka materiāliem cenas pieaugušas par 30%, turklāt dažus no tiem piegādātāji sola atvest tikai pēc mēneša vai pat diviem. Visu nepieciešamo tagad sūta, vienojoties bez striktiem līgumiem. Tā kā cenas nepārtraukti svārstās, celtnieki ar piegādātājiem par izmaksām vienosies pēc tam, kad materiāls būs pieejams. Neatkarīgi no grūtībām, darbus paredzēts pabeigt savlaicīgi.

Renovējot viduslaiku pili, negaidīti izdodas atrast arī vēstures liecības. 

Čerpakovskis pastāstīja: „Bēniņos mums bija jāaizvāc aptuveni metru biezs aizbēruma slānis. Tur tad nāca ārā visādi sadzīves priekšmeti. Dažādas pudeles, trauki, avīzes, Ulmaņa laika vēlēšanu biļetes. Tad, kad atsedza vienu aili, celtnieki atrada 20. gadsimta 20. vai 30. gadu vēstuli nākamajām paaudzēm. Maize nolikta. Tas celtnieks [kurš vēstuli atstāja] tādā patriotiskā valodā uzrakstītu novēlējumu tiem, kas atsegs to. Stāsts, ka ticiet sev, ticiet dzimtenei. Lai latviešu valoda mūžam skan un Daugava mūžam tek. Kaut kas tādā līdzīgā stilā.”
Pils kastelas dienvidu korpusu plānots pabeigt līdz 2024. gada vasarai.

Kā Rīgas pils izskatīsies pēc renovācijas?

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt