Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ("Par!/Progresīvie") norādīja: "Ja mēs jautātu, kas vēl varētu palīdzēt šim centram darbā, tad mana atbilde ir pavisam vienkārša – vēl vismaz četri šādi centri. Viens Zemgalē, viens Vidzemē, viens Latgalē, viens Kurzemē. Plūsma būs daudz lielāka. Nevar to visu uzlikt uz vienas pašvaldības pleciem. Un, ja nevar vienoties par konkrētu vietu, kur šis centrs būs, tad ir pēdējais mirklis nākt Ministru kabinetam un vienoties par to centralizēti."

Rīgas domē vēstīja, ka Kaļķu ielā tāpat kā iepriekš Kongresu namā tiek nodrošināti valsts un pašvaldības pakalpojumi. Pašvaldības speciālisti reģistrē katru jauno klientu, Sociālā dienesta darbinieki konsultē par iespējām saņemt sociālos pabalstus un citiem sociālās aprūpes pakalpojumiem.

Salīdzinot ar Rīgas Kongresu namu, kur tas iepriekš atradās, jaunajā vietā apkalpot kara bēgļus ir efektīvāk, jo pakalpojumus sniedz atsevišķās telpās, nevis vienā zālē, kā tas bija iepriekš.

Latvijas Radio uzrunātie Ukrainas iedzīvotāji par saņemto palīdzību ir pateicīgi, taču par savu nākotni vairums ir neziņā:

Kāda sieviete pastāstīja: "Mums ir grūti. Mēs vēlamies tikai drošību un mieru. Pagaidām domu par nākotni nav. Dzīvojam tikai vienai dienai."

Savukārt Vitālijs pauda: "Nākotne ir visai nenoteikta, bet mēģināsim asimilēties. Kaut kur meklēsim darbu un būsim maksimāli noderīgi vietai, kas mūs pieņem, un, protams, arī Ukrainai. Uz šejieni es vakar atbraucu no Krievijas. Un braukšu tālāk."

Bet Kristina sacīja: "Esmu arhitekte un nopublicēju visus iespējamos sludinājumus un savu portfolio. Mēģināšu atrast darbu, lai kādu laiku varētu apgādāt gan sevi, gan savu ģimeni. Bet jebkurā brīdī gribu atgriezties mājās."

Tikmēr kāds vīrietis pauda: "Par nākotni, godīgi sakot, nevaru pateikt. Ceru, ka karš beigsies. Gribētos ātrāk atgriezties mierīgajā Kijivā. Es iepriekš biju strādāju aviācijas nozarē. Ukrainā lidostas bombardē. Pat nezinu, kas Ukrainas aviāciju tuvākajā nākotnē gaida. Man ir pat plāns iestāties darbā lidostā "Rīga"."

Kas pieejams atbalsta centrā?

Atbalsta centrā iedzīvotāji no Ukrainas var pieteikties pabalstam krīzes situācijā, garantētā minimālā ienākuma pabalstam, mājokļa pabalstam, izziņai Eiropas Savienības (ES) pārtikas paku saņemšanai, kā arī, piemēram, sociālajai rehabilitācijai un psiholoģiskajam atbalstam. Par pabalsta izmaksas un paku saņemšanas laiku katrs klients tiek informēts atsevišķi.

Centrā pašvaldības izglītības speciālisti Ukrainas iedzīvotājiem palīdz pieteikt bērnu skolā vai bērnudārzā Rīgā. Visiem centra apmeklētājiem tiek piedāvāts saņemt Latvijas mobilo telefonu operatoru SIM kartes.

Cilvēkiem, kas paliek Rīgā, tiek izsniegts e-talons ar 20 braucieniem Rīgas sabiedriskajā transportā, kā arī bezmaksas dāvanu karte Rīgas Zooloģiskā dārza apmeklējumam.

Kaļķu ielā 1 no 21. marta ukraiņu bērniem, kuri sāk mācības Rīgas izglītības iestādēs, iespējams izgatavot personalizēto skolēna e-talonu.

Domē informēja, ka pie ieejas Valsts robežsardze veic visu personu dokumentu pārbaudi. Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālisti nodrošina iespēju atrast mājokli Rīgā vai kādā citā pašvaldībā, savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvji centrā palīdz risināt vīzu un personas dokumentu jautājumus.

Klienti, kas iepriekš pieteikuši vīzas, tās no 21. marta var saņemt Kaļķu ielā.

Arī centrā Kaļķu ielā Ukrainas iedzīvotāji var saņemt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) konsultācijas par darba iespējam, kā arī uzzināt par iespējām pieteikties bezdarbnieka statusam. Centrā strādājošie Nacionālā veselības dienesta speciālisti cilvēkiem nodrošina konsultācijas par iespējām pierakstīties pie ģimenes ārsta, saņemt medicīnas pakalpojumus un nepieciešamos medikamentus.

Atbalsta centrā darbu turpina arī kustība "Gribu palīdzēt bēgļiem" un citas nevalstiskās organizācijas, kura kopā ar brīvprātīgajiem informēs par nevalstisko organizāciju piedāvājumu un nodrošinās saziņu ar organizācijām, kas, piemēram, var palīdzēt ar drēbēm, mantām, juridiskajiem pakalpojumiem vai nodrošināt cita veida atbalstu. Papildus centrā darbojas bērnistaba, atvērta lūgšanu un pārdomu istaba, kā arī klientiem tiek nodrošinātas siltas pusdienas.

Šis centrs būs atvērts katru darba dienu no pulksten 9 līdz pulksten 18.

No 21. marta autostāvvieta Kaļķu ielā (pie saliņas pretī Kaļķu ielai 1) uz visu Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem darbības laiku pieejama tikai Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem apmeklētājiem ar speciālām vienreizējām stāvēšanas atļaujām, kuras centra apmeklējuma laikā izsniedz brīvprātīgie.

Savukārt Kongresu namā turpinās darboties informācijas punkts, kas atvērts darba dienās no pulksten 9 līdz pulksten 18 un brīvdienās no pulksten 10 līdz pulksten 16.

Aizvadītajā nedēļas nogalē informācijas punktā ar dažādiem jautājumiem par pašvaldības pakalpojumiem vērsušies apmēram 150 cilvēki.

Tāpat turpina darboties arī Rīgas diennakts tālrunis 80000800, uz kuru zvanot iespējams saņemt informāciju par Rīgā pieejamo atbalstu bēgļiem.

KONTEKSTS:

Saeima 3. martā otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kas paredz atbalsta sniegšanu Ukrainas bēgļiem Krievijas iebrukuma laikā, kā arī sniegt vispārēju atbalstu Ukrainas sabiedrībai.

Citstarp Ukrainas bēgļiem Latvijā paredzēts vienreizējs nodarbinātības uzsākšanas pabalsts 500 eiro apmērā. Noteikts arī, ka šīs valsts iedzīvotājiem būs tiesības bez maksas izmantot sabiedrisko transportu.

Lai sniegtu vienotu palīdzību Ukrainai un Ukrainas bēgļiem, darbojas Latvijas nevalstiskā sektora izveidota tīmekļvietne www.ukraine-latvia.com. Platformā "Ziedot.lv" Ukrainas cilvēkiem saziedoti vairāk nekā seši miljoni eiro.

Latvija gatavojas uzņemt 10 000 Ukrainas bēgļu.

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.