"Vienā vārdā – slikts. Tur nav daudz ko piebilst," tā galvaspilsētas ceļu stāvokli raksturoja Rīgas Apkaimju alianses vadītājs Māris Jansons. Viņaprāt, pašvaldība jau gadiem ilgi tik nozīmīgai pilsētas jomai velta pārāk maz līdzekļu. Tagad ceļi ir nopietni ielaisti, un dažu gadu laikā problēmu atrisināt nebūs iespējams.
Jansons sacīja: "Ja viņi [dome] tagad pēkšņi izdomās iztērēt trīs reizes vairāk naudas, tad būvniekiem vienkārši nebūs kapacitātes un viņi pirks ļoti dārgu pakalpojumu. Tas ceļš ir palielināt katru gadu par kādiem 30% tā, lai būvnieki var audzēt kapacitāti un nav jāpārmaksā."
Par ceļu stāvokli kritiski izteicās arī domes opozicionārs Andris Morozovs ("Saskaņa"): "Nevar pat piemeklēt tādu vārdu, laikam – traģiski. Katru gadu paliek sliktāk un sliktāk."
Ceļi, pa kuriem pārvietojas augstas amatpersonas un ārvalstu ciemiņi, ir sakārtoti, taču vairums ceļu ir sliktā stāvoklī. Jo īpaši – galvaspilsētas apkaimēs.
"Man liekas, ka drīz mēs panāksim to, ka mašīnas vienkārši kritīs tajos caurumos. Salīdzinoši ar citām pilsētām mēs neesam eiropeiska valsts galvaspilsēta, kur tādā stāvoklī ir ceļi. Tie ir bedraini. Pagaidām es neredzu, ka pārmaiņu koalīcijai ir tieksme tos sakārtot," teica Morozovs.
Savukārt Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Olafs Pulks ("Jaunā Vienotība") norādīja: "Ceļu stāvoklis Rīgā, es teiku, ka ir apmierinošs. Avārijas bedres, kas veidojušās pēc ziemas sezonas, tās ir salabotas."
Pulks skaidroja, ka šogad, salīdzinot ar pēdējiem pāris gadiem, ceļu uzturēšanai vietvara piešķīrusi par septiņiem miljoniem eiro vairāk, kopumā atvēlot ap 27 miljoniem eiro. Summā ietilpst ne tikai seguma maiņa, bet arī sniega un smilšu savākšana, zāles pļaušana un citi darbi. Ceļiem ik gadu būtu jāvelta 40 miljoni eiro, taču tik daudz atļauties pagaidām vēl nevar.
Iestājoties siltākam laikam, palēnām sākas būvniecības sezona, taču ielas, ko šogad plānots remontēt, politiķis neatklāja.
"Nav vērts veikt asfaltēšanu tajās vietās, kur, iespējams, "Rīgas ūdens" vai "Rīgas siltums" drīz veiks savus remontdarbus. Tāpēc konkrētas adreses pašlaik es nevaru nosaukt, bet mēs esam tos vajadzīgos posmus uzsākuši saskaņot," viņš teica.
Tikmēr opozicionārs Morozovs to vērtēja šādi: "Dzirdot to, ka komitejas vadītājs nevar pateikt, kur labos ceļu segumus, aizbildinoties ar to, ka tā bezmaz vai ir slepena informācija, tas liecina tikai par to, ka darbs nav izdarīts un projektēšanas darbi nav paveikti."
Viņš uzskata, ka ceļu uzturēšanai katru gadu būtu jāvelta 90 miljoni eiro. Taču pat no minimālajiem 40 miljoniem, kas vietvarai būtu jāvelta, tā piešķir tikai aptuveni divas trešdaļas. Ņemot vērā tagadējo inflāciju un materiālu deficītu, opozicionārs uzskata, ka darbu apjoms samazināsies.
Pašvaldības šī gada plānus apdraud Krievijas izvērstā kara Ukrainā radītais cenu kāpums, taču pagaidām ne no vienas ieceres vietvara neesot atteikusies.
Pulks informēja – ja uzņēmēji varēs pierādīt, ka pēc 24. februāra ir novērots sadārdzinājums, tad pašvaldība to, visdrīzāk, pieņems. Vēl nav zināms, cik daudz naudas tam būs nepieciešams un vai visas šī gada ieceres paliks spēkā.
Vienlaikus deputāts cer, ka ceļus remontēt sāks jau nākammēnes, bet pabeigs līdz septembrim.
Intervija ar "Latvijas Ceļu būvētāja" vadītāju Andri Bērziņu
Lai gan Rīga pēdējā laikā ceļu un tiltu problēmas palēnām sāk atrisināt, pašvaldībai ar to apsaimniekošanu kopumā neklājās labi, uzskata biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" vadītājs Andris Bērziņš.
Bērziņš intervijā Latvijas Radio sacīja: "Viņai [Rīgai] ir iekšējās problēmas. Tie ir dažādi nepabeigtie darbi, kuri būtu jāpabeidz un kuri prasa resursus un visvisādus pagarinājumus. Otra lieta ir tā, ka Rīgas pilsētai ir ārējie faktori. Viņai nav nopietnu attīstības plānu, uz kuru pamata varētu nopietni strukturēt savas investīcijas. Tad viņai, protams, ir tā bagāža, ko ir saņēmusi, piemēram, – ir jāremontē četri tilti. Tās naudas šobrīd nav. Nopietni strukturētu attīstības plānu neesamība neļauj visām pārējām saimniecībām, piemēram, ūdenssaimniecībai, kanalizācijai, sakarniekiem, mierīgi strukturēt un strādāt. Galvenais ir grūti salikt visas stratēģijas, [piemēram], kuram pirmajam dot. Pirms Rīga ķeras klāt pie katra konkrētā gada ceļu sakārtošanas programmas, viņai īstenībā lielie jautājumi būtu jāatrisina."
Kāda situācija ar plānotiem ceļu remontiem ir kopumā valstī?
Kopumā bija diezgan ambiciozi plāni – sakārtot apmēram 1200 kilometrus. Ja mēs beigās nonāksim līdz tam, ka mums vajadzēs līgumos nosolītās cenas koriģēt, tad es domāju, ka valdībai vai pasūtītājam būs divas iespējas – vai nu satiksmes ministram iet pie finanšu ministra un teikt: "Iedodiet mums papildu naudiņu, jo ir tādi neparedzēti gadījumi" vai samazināt to apjomu. Tas mums būs ļoti nezināms jautājums. Bet mēs esam gatavi strādāt gan tādā, gan tādā formātā.
Kādas bažas ir "Latvijas Ceļu būvētājam"?
Mūsu lielākā problēma šobrīd ir tāda, ka mēs esam līgumus slēguši, sākot no pagājušā gada oktobra līdz pat šim brīdim. Tās cenas, ko esam piedāvājuši, bija prognozētas atbilstoši tām cenām, kādas tajā laikā bija. Šodien uzbūvēt par tādām cenām vai izremontēt neko nevar. Tādā gadījumā uzņēmējam pašam ir jāpiemaksā. Savukārt lauzt līgumu nozīmē, ka standartprocedūrā tie ir desmit procenti no līguma summas, kas jāsamaksā kā soda nauda. Tā ka mēs ļoti nopietni runājam ar galveno pasūtītāju – Satiksmes ministriju un "Latvijas Valsts ceļiem" par to, ka ir bijuši neparedzēti ārkārtas gadījumi un ka noslēgtajos līgumos ir jāizdara korekcijas. Mūsu ministrs nozarei bija ļoti pretimnākošs. Pagājušas jau vairākas nedēļas, pagaidām mēs nekādu konkrētu dokumentu neesam redzējuši, bet es ceru, ka tas būs. Un tad acīmredzot pašvaldības varēs līdzīgi rīkoties savos nolikumos.
