Talsu kinoteātris "Auseklis" ir vieta ne tikai kino, bet arī mākslai. Šobrīd uz Talsiem atceļojuši mākslinieces Karinē Paronjancas darbi, kas tapuši, iedvesmojoties no armēņu režisora Sergeja Paradžanova 1969. gada tapušās filmas "Granāta krāsa".
Autora ziņas
"Auseklis" ir vienīgais Latvijas reģionālais kinoteātris, kas uzņemts starptautiskajā organizācijā "Europa Cinemas". Kardinālas izmaiņas repertuārā tas neieviesīs, jo Talsu kinoteātris arī iepriekš rādīja Eiropas kino, taču sniegs papildu iespējas, jaunus kontaktus un finansējumu.
Pēdējos gadus Talsu novada Tiņģeres iedzīvotāji aizrāvušies ar savas muižas vēstures izpēti, īpaši iedziļinoties dažādos 19. gadsimta laika kavēkļos. Tieši pirms Ziemassvētkiem savu trešo pētniecības sezonu viņi noslēdz, paši praktiski izmēģinot ziemas izklaides.
Ziema ir grūts laiks arī mazajiem lauku veikaliem. Tomēr, viesojoties dažos Talsu novada mazajos veikalos, tur uz situāciju raugās ar optimismu. To īpašnieki paši saimnieko aiz letes un apzinās, ka reizē veic arī sociālo funkciju, palīdzot senioriem, kuri pilsētās nokļūt nevar, uzturot dzīvību miestā un esot kā satikšanās vieta vietējiem.
Lielākajā daļā Latvijas teritorijas sniega kārtas biezums mērāms pat vairākos desmitos centimetru, tādēļ, tīrot brauktuves un ietves, izveidojušās arī sniega kaudzes. Daļu no tām tagad daudzās pašvaldībās steidz izvest un atzīst, ka šī ir neierasta situācija.
Talsu novadā sniegputeņa dēļ otrdien un trešdien mācības skolās notiek attālināti. To izdevies viegli noorganizēt, pateicoties kovida pandēmijas laikā iegūtajai pieredzei. Arī otrdien Talsu novadā turpināja snigt, taču ne tik stipri, kā bija prognozēts, un sarkanais brīdinājums par spēcīgu snigšanu un puteni nepiepildījās. Tomēr Ziemeļkurzeme joprojām cīnās ar pamatīgo sniega daudzumu, ceļi daudzviet joprojām ir neizbraucami.
Pirmdien sniega un sniegputeņa dēļ visā valstī ir apgrūtināti braukšanas apstākļi, informēja VSIA "Latvijas Valsts ceļi". Atsevišķos reģionos iedzīvotāji saskārušies ar transporta kavēšanos.
Pirms mēneša Talsu novada dome nomainīja vadību un jau tobrīd solīja sev samazināt algas par 20%. Trešdien, 7. decembrī, šāds lēmums arī pieņemts. Algu jautājumu šobrīd pārskata arī citas pašvaldības Kurzemē, norādot, ka palielināt vadībai tās neplāno, bet izskata iespēju par algu palielināšanu darbiniekiem.
Pirmajā adventē nelaime piemeklējusi Strazdes lietišķās mākslas – audēju kolektīvu, kas ir senākais Talsu novadā. Uguns izpostījusi kolektīva telpas jeb, kā saka pašas audējas, viņu "aužammāju". Visas stelles gan palika veselas, un vietējie Strazdes ļaudis talkā tās palīdzēja pārnest uz citām pagaidu mājām. Audējas priecājas, ka visi dzīvi un veseli, taču sirds sāpot par darbiem, kas bija iesākti nākamajiem Dziesmu un deju svētkiem.
Piekrastes novadu tūrismam ir ļoti sezonāls raksturs – ja vasarā tie ir ļoti iecienīti, tad ziemā valda tukšums. Šī brīža dārdzībā tas vēl sāpīgāk ietekmē tūrisma uzņēmējus, mājražotājus un ēdinātājus piekrastē. Tāpēc Talsu novadā meklēti radoši risinājumi, kā piesaistīt apmeklētājus. Mazliet apspēlējot mājas kafejnīcu ideju, vairāk nekā nedēļas garumā visā novadā piedāvāja dažādus pankūku ēdienus. Uzņēmēji tam atsaucās, un tie, kas jau vēlējās durvis ziemai slēgt ciet, tomēr nolēma sezonu turpināt mazliet ilgāk.
Gandrīz desmit gadus Talsu novada deputāti vairījušies no lēmuma pacelt īres maksu pašvaldības īpašumā esošajiem dzīvokļiem. Tā ir viena no zemākajām Latvijā un krietni atšķiras no tirgū esošās cenas, neļaujot sakārtot pašvaldības dzīvojamo fondu. Tāpēc Talsu novads lēmumu beidzot pieņēmis. Taču tas sakrīt ar laiku, kad priekšā ekonomiski grūta ziema, tāpēc pēdējā mirklī deputāti lēmuši par ilgu pārejas periodu.
Talsu novada muzejam nākamgad apritēs simtā jubileja, ko jau šobrīd aizsāk "Retumu kabinetu" izstāde. Muzeja trīs stāvos apskatāmas dažādas vērtības, kuras medījuši un savā īpašumā savulaik ieguvuši kolekcionāri. Turklāt vairākas no šīm kolekcijām ir bijušas kā pamats muzeju izveidei.
Talsu pamatskolā pirmo reizi tās vēsturē sākta ēkas renovācija, tāpēc pēc rudens brīvlaika skolēni tajā vairs neatgriezās. Mācībām tiek izmantots vietējais bērnu un jauniešu centrs, draudzes nams un citu skolu telpas. Bet vecāko klašu skolēni ik rītu mēro aptuveni 20 kilometrus uz Vandzenes muižu, kur apdzīvo agrāk likvidētas skolas telpas.
Klajā nākusi Renātes un Jāņa Medņu lībiešu mācību grāmata, kas domāta gan vecākiem, gan bērnam no zīdaiņa vecuma, jo lībiešu valodas pirmos vārdus, skaitāmpantiņus un teikumus mazais iemācīsies un izrunās vienlaicīgi ar saviem vecākiem. Tam pierādījums ir Medņu meita Kuldi, kurai vienīgajai Latvijā dzimtā valoda ir lībiešu.
Nepilnu mēnesi Talsu novada Rojā pavadīja ukraiņu māksliniece Valentīna Bero, kas savas emocijas par notiekošo dzimtenē atveidoja māla skulptūrā. Tai karsējoties vairāk nekā 1000 grādu karstumā, vietējiem bija iespēja pa šķirbiņu ielūkoties darbā, ko apņēmušas milzu liesmas. Šobrīd skulptūra, kam māksliniece devusi nosaukumu "Lūgšana", ir gatava un meklēs vietu Rojas pilsētvidē.
Nu jau vairākus gadus Lībiešu institūts iesaistījies starptautiskā pētījumā, lai, kā viņi saka, atgrieztu balsi kultūrainavai. Tāpēc šovasar Ziemeļkurzemes Lībiešu krastā bieži bija sastopamas pētnieces, kuras sarunās ar vietējiem iedzīvotājiem mēģināja izzināt pēc iespējas vairāk par nemateriālo mantojumu. Tagad beigusies pēdējā ekspedīcija un pētnieces ķersies pie zinātniskā darba.
Latvijas mazās ostas Valsts kontroles redzes lokā nonākušas pirmo reizi. Talsu novadā tās ir divas – Rojā un Mērsragā. Lai gan vairāk nesakārtotu lietu ir tieši Rojā, no revidētajām mazajām ostām mērsradznieki vienīgie Latvijā izmaksājuši sev prēmijas. Piecos gados summa sasniegusi 181 tūkstoti eiro. Valsts kontrole atzina, ka tas nav pārkāpums, bet tomēr aicina iedzīvotāju naudu tērēt pārdomātāk.
Talsu keramiķi Nauris Galviņš un Diāna Dzelme ir tandēms, kas jau vairāk nekā 15 gadus ikdienā veido funkcionālus traukus. Šogad viņi spēruši sānsoli un izveidojuši izstādi. Lai gan arī tajā redzami trauki, tie šoreiz ir otršķirīgi, jo galvenais uzsvars likts uz konceptu – nestabilitāte. Turklāt burtiskā nozīmē, jo izstāde jābauda prātīgi, lai trauki nesaplīstu.
Gatavošanās streikam nav apturējusi pedagogu vēlmi apgūt jaunus veidus, kā radoši atraisīt bērnus. Trešdien, 14. septembrī, Talsos pirmsskolu un skolu mūzikas pedagogi no Kurzemes un Zemgales praktiski apguva, kā savās nodarbībās izmantot dabu, tās skaņas, kā ar rotaļām veicināt bērnu koncentrēšanos un veicināt muzikālo attīstību. Konferences idejas autores ir divas Talsu skolotājas.
Gandrīz 30 savas dzīves gadus Katrīna Zvirbule-Hotčenkova aizvadījusi Hersonā Ukrainā. Savu tēti, kuru pēdējo reizi viņa redzēja piecu gadu vecumā, bez panākumiem meklēja no 2004. gada. Kā šobrīd noskaidrojies, jau tobrīd tētis bija aizgājis mūžībā. Sākās karš un bēgļu gaitas. Tikmēr, izrādās, viņas pusbrālis arī bija sācis meklēt kontaktus ar Katrīnu, un, pateicoties televīzijas raidījumam, kurā meklē radus visā pasaulē, tas arī izdevās.
Ziemeļkurzemes piekrastē pie Ģipkas baznīcas ir izveidots Dvēseļu dārzs, kurā celti godā līdz šim mežā pamesti un apgāzušies krusti, pastāstīja "TV 9 pakalni". Dvēseļu dārzs veidots kā neliela taka, lai tās apmeklētāji varētu klusumā padomāt par mūžīgām vērtībām – dzīvību un nāvi. Dārza iekārtošanas darbi turpināsies, lai pavasarī krustus ieskautu krāsainu krokusu pļava.
Talsu novads šogad aktīvāk iesaistās cīņā ar kailgliemežiem – pirmo reizi piecās publiskās teritorijās Talsu pilsētā izmantoti ķīmiskie līdzekļi, un, lai gan rezultāti ir acīmredzami, ar to nav pietiekami. Tāpēc, tumsai iestājoties, kad kailgliemeži ir visaktīvākie, talsinieki devās pirmajā publiskajā kailgliemežu lasīšanas talkā.
Šonedēļ Talsu novads pirmo reizi ieguva sadarbības partneri Ukrainā un noslēdza līgumu ar Čortkivas pilsētu, un pirmo palīdzīgo roku talsenieki sniedz ar vasaras nometni bērniem – tieši tiem, kuru vecāki šobrīd karo pirmajās frontes līnijās, vai tiem, kuri uz salīdzinoši mierīgo Čortkivu bēguši no aktīvās kara darbības zonas, slēpušies un noslēgušies emocionāli. Kamēr bērni mācās baudīt prieku, tikmēr pieredzējušie nometņu organizatori atzinuši, ka nebija gatavi tik emocionāli smagām dienām.
Lībiešu tautas namā Mazirbē šobrīd skatāma audiovizuālā ekspozīcija "Lestu nakts". Tā tapusi pateicoties dokumentālo filmu režisorei Ievai Ozoliņai, kura pati šovasar sastopama lībiešu krastā. Vietu, kur viņa pavada vasaras, režisore grib iepazīt vairāk, un ļaut to atklāt citiem. Šonedēļ režisore arī mācīja animācijas mākslu bērniem.
Latvijā aizvadīts līdz šim apjomīgākais starptautiskais praktiskais seminārs kinologiem ar suņiem, kuri specializējušies sprāgstvielu un ieroču meklēšanā. Kā pateicīgu vidi vienai no pasākuma dienām kinologi izvēlējušies Roju, kas vienuviet suņiem ļāva izspēlēt dažādus scenārijus, sākot no sprāgstvielu meklēšanai brīvdabas estrādei līdz ekstrēmākiem apstākļiem uz ūdens.
Rojnieki joko, ka brīdī, kad viņu piekrastes ciemā sāk parādīties mazliet dīvaina izskata priecīgi cilvēki, ir skaidrs, ka sācies kino, mūzikas un mākslas festivāls "RojaL". Un šis brīdis ir klāt – Ziemeļkurzemes piekraste kļuvusi par kino galvaspilsētu. Šoreiz ar saulainās Itālijas kino akcentiem.
Trīs radošas darba nedēļas divām līdz šim savstarpēji nepazīstamām māksliniecēm no ASV un Grieķijas rezultējušās instalāciju un objektu izstādē "Kur tu vēlies apsēsties?" starptautiskajā mākslinieku rezidencē Pedvālē. Abas līdz šim bijušas ideālās pasaules meklējumos, un to viņas atradušas Latvijā, kuru uzskata par patiešām pasakainu vietu.
Pēc vairāku gadu pārtraukuma Dundagā šajā nedēļas nogalē atgriezīsies Sklandraušu festivāls. Tajā gaidāms ne tikai baudījums garšas kārpiņām, bet arī bagātīgs kultūras piedāvājums, turklāt nozīmīgs tradīcijas saglabāšanā un kultūrvēsturiskā mantojuma daudzināšanā. Pirms vairākiem gadiem pirmajā Sklandraušu festivālā rauši pazuda zibenīgi – stundas laikā, tāpēc šobrīd saimnieces ne tikai Dundagā, bet arī citviet Latvijā aktīvi strādā, lai garšas piedzīvojums sestdien, 23. jūlijā, pieejams katram.
Šogad 110. jubileju svin Moricsalas dabas rezervāts. Nozīmīgās gadu skaita maiņas parasti ir iespēja kaut brīdi uz salas notiekošajā ieskatīties arī daļai to cilvēku, kam ikdienā tas liegts. Un šogad jo īpaši būs aicināti profesionāļi, kuri ar zinošām acīm prot paskatīties uz dabas vērtībām. Tikmēr tiem, kam nokļūšana uz Moricsalas joprojām paliek kā nepiepildīts sapnis, vāku ver "Morica dārgumu lāde" – īpaša vietējo iniciatīva.
Pēdējo nedēļu vēsie un lietainie laika apstākļi ogu audzētājiem ražas nebojā, jo karstuma vilnis, kas jūnijā bija jūtams Latvijā, bija saudzējoši īss. Ja lietus turpināsies, tas gan bojās ogu kvalitāti, tomēr audzētāji atzina, ka šobrīd ir tipiski Latvijas vasaras laika apstākļi, kas sola labu ražas gadu.
Ja Saeimas deputātu izteikumiem publiskajā telpā uzmanību pievērš biežāk, tad pašvaldību politiķu darbs norit salīdzinoši klusāk. Tāpēc vietvaru deputātu ētikas problēmas nav nonākušas ekspertu redzeslokā. Taču Talsu novada domes deputātu publiskā komunikācija rada signālu, ka problēmas tomēr ir. “Sabiedrība par atklātību – Delna” aicina gan Saeimu, gan pašvaldības Ētikas kodeksus aktualizēt, pielāgojot tos mūsdienām un iekļaujot arī komunikāciju sociālajos tīklos.
Ziemeļkurzemes piekrastē izdota grāmata-katalogs, kas pavisam citām acīm parāda Roju. Tajā dokumentēti divdesmit gadu laikā tapušie starptautisko mākslinieku darbi, kas dažādās tehnikās radīti speciāli Rojai. Grāmata reizē ir kā tūrisma karte, kas 47 objektus ļauj apskatīt dzīvē, un ir jaunatklājums pat tiem, kuri Rojā bijuši neskaitāmas reizes, jo mākslas objekti vidē iekļaujas tik ļoti, ka ikdienas steigā nav pat pamanāmi.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
