Satraukumu pilnu vakaru trešdien, 6. jūlijā, aizvadīja Talsu novada iedzīvotāji, kuru mieru pārtrauca negaidīts sprādziens. Aculiecinieki ziņoja par satrauktiem ukraiņu civiliedzīvotājiem pilsētā. Vēlāk noskaidrojās patiesais trokšņa iemesls – iznīcinātāja treniņlidojumi.
Savā dzimšanas dienā Talsu Klaunu mājas galvenā klaune Pendele jeb Ilze Pumpure dāvanā gribēja saņemt nevis kaut ko sev, bet naudas ziedojumus, kas tālāk palīdzētu sarīkot prieka ekskursijas ukraiņu bērniem. Draugi naudu patiešām sarūpēja, bet izrādījās, ka ukraiņiem nokļūt Talsos ir sarežģītāk, nekā sākotnēji domāts. Tāpēc Pendele devās ceļā pati.
Silgaļu ģimene Talsu novadā ir vieni no lielākajiem zemeņu audzētājiem Latvijā. Tāpēc, ja mazākām saimniecībām vajag vien padsmit darbiniekus un tās tiek galā ar vietējo darba spēku, tad SIA "Lubeco" zemeņu lasītāju vajag krietni vairāk. Tāpēc Silgaļi cerības lika uz ukraiņiem. Pāris zvanu ir bijuši, taču nākamajā dienā darbā neviens tā arī nav ieradies.
Pirms 25 gadiem Talsos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) svētku laikā, 19 metru augstumā lūstot un krītot autopacēlāja grozam, dzīvību zaudēja deviņi bērni. Šodien Talsu novada pašvaldība aicināja pieminēt traģēdijas upurus, aizdedzot sveces un izkarot sēru karogus, taču to atcerējās vien retais.
Nebijušu kultūras baudījumu piedzīvojusi pavisam nelielā Talsu novada Ģipkas evaņģēliski luteriskā baznīca – pirmo reizi dievnama vēsturē tajā notika Džakomo Pučīni operas "Māsa Andželika" koncertuzvedums. Tā ir sena, bet reizē arī jauna baznīca, jo pirms 12 gadiem atjaunota no drupām. Vietējās draudzes priekšnieks operas uzvedumu nozīmībā salīdzina ar baznīcas atjaunošanu.
Jau 110. kara dienu Pedvāles mākslas parkā tēlnieks Ojārs Feldbergs dodas uz savu bērzu aleju un kādam no stumbriem apsien Ukrainas karogu. Šobrīd ukraiņu atbalstam viņš izveidojis arī jaunu vides mākslas objektu. Talsu novadā dzīvojošie ukraiņi atzīst, ka viņiem nozīmīgs ne tikai materiālais un praktiskais ikdienas atbalsts, bet arī mākslas veidā paustā solidaritāte.
Šopavasar Sabilē plašākai publikai atklājies kāds neparasts talants – deviņgadīgs puika, kuram ļoti patīk grāmatas. Taču viņam žēl tās atdot bibliotēkai un vēlāk aizmirst īpašos stāstus, tāpēc jaunais mākslinieks Edvards tās uzzīmē pats. Grāmatu jau ir tik daudz, ka nupat tās sabilnieki varēja novērtēt izstādē.
Lai Talsus padarītu pašiem talsiniekiem un arī tūristiem pievilcīgākus, jau vairākus gadus savā pilsētvidē tur iedzīvina savu simbolu – etnogrāfisko Talsu saulīti, ko veido astoņi stari. Šopavasar pabeigts pirmais –ābeļziedu stars, aizsākts jauns – Skaņu stars, kas izcels populārus Talsu mūziķus. Pirmais pie sava muzikālā soliņa ticis Intars Busulis.
Lai vairākās pilsētās un pagastos mēģinātu izzināt, kādas vērtības slēpjas ēku bēniņos, pagrabos, pagultēs vai vienkārši sen necilātos foto albumos, Talsu novada muzeji līdz pat rudenim dosies “Krājuma medībās”. Pirmās krājuma medības Sabilē izrādījušās muzejiem necerēti veiksmīgas – lai gan skaitliski ieradās maz cilvēku, tomēr viņi atnākuši ar vērtīgiem atklājumiem.
Senu un nu jau vizuāli nepievilcīgu māju liktenis nereti ir bēdīgs, bet sabilnieks Andris Millers tās uzskata par interesantu iespēju. Sabilē šobrīd vairākas mājas iegūst jaunus vaibstus, krāsās košus slēģus, logos parādās aizkari, kas piešķir mājīgumu, bet patiesībā šīs ēkas dzīvošanai nemaz nav paredzētas. Mākslinieks un vietējās mākslas skolas pedagogs tās atjauno, jo uztver kā mākslas darbus jeb savas mazpilsētas scenogrāfiju. Andra Millera īpašumā ir gan vecākā koka, gan vecākā mūra dzīvojamā māja Sabilē.
Tieši pareizticīgo Lieldienās Talsos atvērts Ukraiņu kopienas centrs „Mрія” jeb „Sapnis”. Reizi nedēļā tajā būs iespēja rast atbildes un mierinājumu sarunās ar mācītāju, bet pavisam drīz centra durvis būs atvērtas ik dienu, lai ukraiņi varētu satikties gan savā starpā, gan ar vietējiem iedzīvotājiem.
Tā kā katru pavasari krupju migrācijas laikā uz Latvijas ceļiem iet bojā liels skaits krupju, Dabas aizsardzības pārvalde kampaņā “Misija-KRUPIS. Izglāb princi!” aicina uzmanīt abinieku ceļu šķērsošanu. Vakarnakt brīvprātīgie Kuldīgas novada Rudbāržos jau izglābuši pirmos migrējošos abiniekus. Tam gatavojas arī Talsu novada Vaides ciems.
Pirms dažām nedēļām Rojas pludmalē tika izskalots sena kuģa vraks, bet nu vēsturiska barža izrakta 20 kilometru attālumā no jūras, Vandzenes pagastā. Jaunākajai paaudzei tas ir negaidīts pārsteigums, bet vietējie, kuri piedzīvojuši kolhoza "Ļeņins" laikus, skaidroja, ka kuģis ierakts zemē praktisku iemeslu dēļ. Šobrīd nu jau pamatīgi sarūsējušais kuģis tiek utilizēts.
Talsi ir vienīgā pilsēta Latvijā, kurā ir 9. maija iela. Tā atrodas privātmāju rajonā, un līdz šim tās nosaukums diskusijas nav raisījis. Taču šobrīd, uzsākot 135 ielu iemūžināšanas projektu, par to aizdomājies Talsu fotoklubs. Tas Talsu novada pašvaldībai sagatavojis priekšlikumu 9. maija ielu pārdēvēt par Saulespuķu ielu.
Šobrīd, kad Ukraina cieš no Krievijas īstenotā kara, Latvijā zināmais tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs jūt tai līdzi, katru dienu apsienot Ukrainas karoga krāsas lentu ap bērzu, kas veido 70 koku aleju. Instalācija nosaukta "Melnais caurums, Ukraina, karš, aleja".
Kopš pirmajām kara dienām Ukrainā, Zemessardzes 46. kājnieku bataljons, kas darbojas Talsu un Ventspils novados, saņēmis jau vairāk nekā 80 pieteikumus. Lai varētu aptvert visus interesentus, pamatapmācību kursu skaits tiks palielināts vismaz trīs reizes.
Ziemas peldētājām Rojas pludmalē pavisam nejauši izdevies atrast kuģa vraku. Pagaidām to norobežo bojas, lai iedzīvotāji negūtu traumas. Pagaidām nav zināms, cik kuģa vraks ir sens.
Lībiešiem pavasaros ir īpašs rituāls putnus modināšanai, jo to ticējumi vēsta, ka putni rudenī neaizlido prom, bet pārlaiž ziemu kādā slēpnī. Turklāt tradicionālajā lībiešu kalendārā tieši šis ir gada sākums. Šoreiz tas ir ne tikai gada, bet veselas dekādes sākums, jo ar nozīmīgas digitālās platformas atvēršanu lībieši svinīgi atklājuši arī ANO Pirmiedzīvotāju valodu desmitgadi.
Aicinājumam ar dziesmu atbalstīt Ukrainu atsaukušies rojenieki, kas savas labās domas un cerības nolēmuši paust ar senu ukraiņu dziesmu. Lai to izpildītu pēc iespējas precīzāk, Rojas kultūras centra sieviešu korim "Kalva" palīdz ukraiņu bēgle, kura kopā ar ģimeni mieru un patvērumu radusi Ziemeļkurzemes piekrastē.
Lielajām degvielas uzpildes stacijām pašlaik ir vieglāk izdzīvot, jo tām ir gan savas naftas bāzes, gan lielāki apgrozāmie līdzekļi, taču arī mazās stacijas pagaidām tiek galā ar autovadītāju pieprasījumu. Lai gan pašām degvielas uzpildes stacijām šķiet, ka degvielas deficīta pazīmju nav, Degvielas tirgotāju un ražotāju savienība norāda, ka tas ir iespējams scenārijs.
Latvijā radies metāla deficīts – uzņēmēji atzīst, ka tas ir bezprecedenta gadījums, tāpēc neviens nav bijis tam gatavs. Taču viņi ir pārliecināti, ka risinājumi būs, – varbūt ne tik izdevīgi kā līdz šim, bet izeja būs.
Talsu evaņģēliski luteriskā draudze ir atsaukusies Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa aicinājumam Latvijas dievnamiem ik dienu pusdienā zvanīt zvanus. Baznīca radusi iespēju zvana skaņās atskaņot Ukrainas himnas motīvu.
Kad pēdējo reizi pirms vairāk nekā desmit gadiem kolcenieki veica zemes mērījumus, viņi secināja, ka jūrā pazuduši trīs hektāri Kolkasraga teritorijas. Ja mērījumus veiktu šogad, rezultāti būtu vēl iespaidīgāki, jo šoziem Kolkasragā jūra pietuvojusies par aptuveni 20 metriem un pirmo reizi pludmalē izveidojies stāvkrasts. To steidz vērot tūristi, tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina izmantot tikai ierīkotās takas, lai intensīvajā noslogojumā, izbradājot teritoriju, krasts netiktu zaudēts vēl vairāk.
Par jaunu mākslas telpu šobrīd pārvēršas Dundagas pils. Sākums iedvesmo – tur iekārtota iespaidīga divu aizsaulē aizgājušu māsu, Zentas Loginas un Elīzas Atāres, izstāde. Lai ieraudzītu šos mākslas darbus, pirms vairāk nekā 30 gadiem Rīgas Svētā Pēterbaznīcā ļaudis stāvēja garās rindās. Arī Dundagas pils komanda cer, ka sabiedrība sadzirdēs, ieraudzīs un iedvesmosies.
Tukuma novada Zentenes pagasta iedzīvotāji jau vairākus desmitus gadu cīnās ar problēmu, ka pavasarī applūst mājas. Šogad ūdens līmenis bijis ļoti augsts. Engures ezera dabas parka fondā skaidro, ka tādi laikapstākļi, kādi ir šoziem, nav bijuši vairāk nekā desmit gadus, turklāt savulaik apkārtnes mājas uzceltas tur, kur tām nebija paredzēts būt.
Šovasar Talsu novadā apvienojās četri Ziemeļkurzemes novadi, kuriem līdz gada beigām bija jādzīvo ar saviem līdzekļiem. Mērsragam tas neizdevās, un jau rudenī Talsu novadam nācās segt robu ceļu fondā. Arī dažādos dokumentos tika pamanītas nepilnības, un Talsu novada pašvaldība nolēma veikt auditu. Tas atklāja vēl lielākas problēmas, un Talsu novads nolēmis vērsties tiesībaizsardzības iestādēs.
Latvijā ir desmitiem muižu un piļu, taču katra no tām dzīvo savu dzīvi, un nereti īpašnieki viens otru pat nepazīst. Tas traucē muižām uzmirdzēt spilgtāk un parādīt Latvijas tūrisma pērles. Lai visbeidzot iepazītos un veidotu kopīgus plānus, pirmo reizi Latvijā notika Muižu ideju medības.
20 jaunieši no Talsiem, Rojas un Dundagas šajā mācību gadā kļuvuši par pirmajiem Jauno mediķu skolas audzēkņiem. Lai gan ārstiem šķiet, ka kovida pandēmija, kas parāda ārstu lielo noslodzi, fizisko un emocionālo pārgurumu, varbūt nobaidīs topošos speciālistus un viņi izvēlēsies citu profesiju, bet izskatās gluži otrādi – Covid-19 krīze vēl vairāk motivē jauniešus cilvēkiem palīdzēt.
Talsinieks Andris Vikainis tradicionālo krāsu vietā nereti izvēlas ko sarežģītāku un neparastāku. Viņa mākslas darbi top ar lodīšu pildspalvām, ar sarkanvīnu un kafiju, un vairāki desmiti darbu tapuši, izmantojot makulatūru. Mākslinieks šķidro krāsu aizvieto ar izplēsumiem no reiz jau izlasītiem žurnāliem. Arī Andra Vikaiņa pulciņam Talsu novada bērnu un jauniešu centrā dots nosaukums "Cita vizuālā māksla", jo bērniem viņš māca izpausties neparasti.
Uz 2022. gadu reģionālās avīzes raugās cerīgi, jo abonentu skaita kritums ir neliels, bet dažam laikrakstam pat audzis. Reģionālās avīzes jauno gadu parasti gaida ar bažām, lai uzzinātu, cik lasītāju nolēmuši turpināt patērēt viņu radīto saturu. Lai nākotnē izdzīvotu, laikrakstiem ir jādomā gan par satura kvalitāti, gan cilvēkresursu piesaisti, un tie cer arī uz lielāku valsts atbalstu.
Trīs jaunieši, katram dzīvojot citā Latvijas pilsētā, kopīgi ir radījuši ideju, kam devuši nosaukumu “Darbmeklis”. Tā būtu lietotne, kurā satiktos vēl nepilngadīgi jaunieši un darba devēji, dodot iespēju jauniešiem gūt nelielus ienākumus un pirmās darba pieredzes. Konkursā 105 komandu konkurencē “Darbmekļa” idejas autori atzīti par labākajiem Baltijā.
Pirms vairāk nekā 30 gadiem Kaltenē tapa vērienīgākā zivju audzētava visā bijušajā Padomju Savienībā. Tolaik projekts Rīgas jūras līča piekrastē neizdevās. Šobrīd kāds vietējais iedzīvotājs iespaidīgā izmēra ēkā mēģina zivju audzētavu reanimēt, un viņa mērķis ir arī pierādīt, ka audzētavā var atdzimt vēsturiskā Baltijas lašu šķirne.
