Kultūras ziņas

Vīlandes Folkmūzikas festivālā Latviju pārstāvēs "Raxtu raxti"

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Dundaga pošas Sklandraušu festivālam

Dundagā ar festivālu cildinās sklandraušus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 2 mēnešiem.

Pēc vairāku gadu pārtraukuma Dundagā šajā nedēļas nogalē atgriezīsies Sklandraušu festivāls. Tajā gaidāms ne tikai baudījums garšas kārpiņām, bet arī bagātīgs kultūras piedāvājums, turklāt nozīmīgs tradīcijas saglabāšanā un kultūrvēsturiskā mantojuma daudzināšanā. Pirms vairākiem gadiem pirmajā Sklandraušu festivālā rauši pazuda zibenīgi – stundas laikā, tāpēc šobrīd saimnieces ne tikai Dundagā, bet arī citviet Latvijā aktīvi strādā, lai garšas piedzīvojums sestdien, 23. jūlijā, pieejams katram.

Jau vairākas dienas pirms Sklandraušu festivāla saimnieču virtuvēs valda rosība. Divas dienas locījusi raušu apakšiņas, dundadzniece Dace Savicka nu tās pilda: "Rudzu miltu apakšiņa, un tad ir kartupeļu kārta, te man ir kartupeļu masa, un augšā ir burkānu kārta. Viņā nevar būt tikai burkāns iekšā un nevar būt samaisīts kopā. Cept [tādu] var, bet tas vairs nebūs īstais sklandrausis."

Dundadzniece priecājas, ka sklandrausis tiek celts īpašā godā, un jau iepriekšējos festivālos to baudītāji paši labprāt izmēģināja spēkus sava pirmā rauša locīšanā. "Man arī ir jautri, kad es skatos, kā bērni loka tās apakšas, un kā kuram izdodas, bet nu tur būs krāsniņa un mēs varēsim izcept rausi, tā ka varēs saņemt savu rausi siltu," stāsta saimniece.

Dace Savicka ir leģendārākās Dundagas puses cepējas Elmas Zadiņas meita, kura pati cepšanu likusi pie malas. Taču pašā pirmajā Sklandraušu festivālā tā iemūžināta foto kadros, kas sestdien būs skatāmi izstādē Kalna dārzā. "Tie mums ir ļoti dārgi un ļoti nozīmīgi, jo atspoguļo pilnīgi visu sklandraušu cepšanas procesu no A līdz Z. Pat paskatoties šos fotoattēlus, rodas priekšstats, kā tad sklandrausis vai žograusis, vai dižrausis cepams," skaidro Dundagas kultūras pils direktore Baiba Dūda.

Bet patiesībā jau garšas baudījums ir tikai neliela daļa no festivāla, jo svētki paredzēti visas dienas garumā ar vairākām izstādēm arī pašā pilī, koncertiem, izrādēm, darbnīcām un pat zaļumballi. Viens no svarīgākajiem koncertiem gaidāms Dundagas baznīcā, kur 163 gadus senas ērģeles spēlēs veltījumu Jaņa Rozentāla altārgleznai, kam aprit 110. jubileja. Ieva Kalniņa, biedrības "Laikmetīgās mākslas institūts" pārstāve, uzsver: "[Tas ir] nozīmīgs darbs Latvijas sakrālās mākslas kontekstā. Lai arī tas nav pirmais un senākais Rozentāla gleznotais altārdarbs, tomēr viņš iezīmē tās pašas kvalitātes, ko iezīmē visa Rozentāla glezniecība."

Teika par Dundagas baznīcas ērģelēm stāsta, ka tām bijis īpašs taustiņš, kuru nospiežot līdzi dzied divi eņģeļi. Aiz skaudības meistaram izdurtas acis, bet viņš taustiņu salauzis. Un sagadīšanās pēc šobrīd pirms jubilejas ērģelēm viens taustiņš patiešām pazaudējis saikni ar ērģeļmehānismu. Kalniņa gan mierina: "Mums rīt ir sarunāta ērģeļmeistara Jāņa Kalniņa vizīte, un mēs ceram, ka tad koncertā būs ērģeles ar to pievienoto eņģeļu klātbūtni."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti