Pļavas ir pavisam neliels ciems 22 kilometru attālumā no Talsu novada centra. Tajā ir aptuveni pusotrs simts iedzīvotāju. Otro gadu tur darbojas veikals. Gaidītās bezcerības vietā tur sastopamas divas jaunas, starojošas māsas, kuras piepildījušas savu sapni par veikalu ciemā.
"Šobrīd es teiktu, mums iet pat labāk nekā pērn. Cilvēki ir iepazinuši, kas mums ir no sortimenta, mēs esam pretimnākoši. Un, ja, piemēram, mums kaut kas uz doto brīdi nav, cilvēks pasaka: mums vajadzētu to un to. Mēs noteikti to izdarīsim, lai cilvēkam būtu tas pieejams," pastāstīja veikala "Pie Adrijas" īpašniece Arnella Brangule.
"Visintensīvāk ir tad, kad veikalu atslēdz no rītiem. Brīžiem ir tā, ka es nāku pa veikala durvīm iekšā, mani jau gaida. Strādnieki ir, iedzīvotāji. Kaut kā [viņiem] pietrūkst. Pa dienu ir varbūt tāds plānāks, bet pēc darba un vakarā līdz deviņiem ir, ko darīt," pastāstīja veikala darbiniece Arnita Silkalne.
Tāpat kā abas māsas arī Iveta Jansone otrā Talsu novada galā savā ciemā pazīst ikkatru pircēju un zina, kad un ko viņam vajadzēs, tāpēc to sagādā. Ja nepieciešams, piemēram, šobrīd slikto laikapstākļu un bīstamo ceļu dēļ, produktus pat piegādā mājās.
"Mērsrags tomēr ir 12 kilometri un Vandzene ir 15 kilometri. Vieglāk jau viņam ar to tīkliņu ir atnākt līdz veikalam, nopirkt un mierīgi iet mājās. Bet viņi jau arī te vēl pasēž, papļāpā savā starpā, redz viens otru. Citādāk viņi saka: ja jau tu te nebūsi, tad jau mēs viens otru pat neredzēsim. Tāda ir tā dzīve laukos," pastāstīja Zemnieku saimniecība "Selgas" īpašniece Iveta Jansone.
To šobrīd pieredz Tiņģere, kur kopš pandēmijas sākuma veikala vairs nav. Reizēm brauc autoveikali, taču arī tie finansiāla sloga dēļ sola pēc jaunā gada darbu beigt. Vietējie jūtas kā bezizejā.
"Kaut vai sāls, kaut vai sērkociņš, nu vienalga, tas taču ir vajadzīgs ikdienā. Un tie veikali, kas atbrauc, tie mums brauc noteiktās dienās. Tad varbūt man tas nav vajadzīgs, un viņš arī to neatved," pastāstīja Tiņģeres iedzīvotāja Maruta.
"Nu, iztiec, kā tu gribi, ej, lūdzies kaimiņam, kam ir transports, kas var aizbraukt un atvest. Kaut kā jau jādzīvo ir," pastāstīja Tiņģeres iedzīvotāja Vita.
Daļa mazo veikalu pievienojušies veikalu tīkliem, kas viņiem palīdz vieglāk izdzīvot. Latvijas Tirgotāju savienības veikalu tīkla vadītājs Raimonds Okmanis uzskata, ka mazo veikalu liktenis karājas mata galā. Biznesu iespaido ne tikai lielo veikalu finansiālās konkurences spēks, bet arī bieži vien mazajiem tirgotājiem grūti izpildāmie valdības noteikumi, cilvēku pirktspēja un daudzviet iedzīvotāju skaita samazināšanās.
"Iemesli, kāpēc jāveras ciet, varētu būt tas, ka vienkārši trūkst pārdevēju. Un pircēju. Jo tas jau ir saistīts. Pieņemsim, ja pircēju nav, tad nav apgrozījuma, par ko maksāt algu. Krauj virsū uzņēmējam nodokļu slogu, un mazie veikali līdz ar to cieš," pauda Okmanis.
Daži mazie veikali no intervijas arī atteicās. Māsas Pļavu ciemā, zinot apkārtējo pagastu veikalu situāciju, minēja, ka tiešām neiet viegli, tāpēc publiski nevēlas to atzīt. Arī Iveta Jansone Uguņos atvadījās, sakot, ka ziema būs grūta, bet cerīgi jāraugās uz vasaras pusi.
