Moricsalas dabas rezervāts apmeklētājiem ir slēgts, taču tas nenozīmē, ka daži tur nepamēģina nokļūt, un, lai gan daba mežonīga, Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) atklāja, ka pēdas redzamas uzreiz – uzskatāmi parādot, ka pietiek vien reizi izbraukt cauri niedrēm. Dažreiz nodod pēdas uz salas un ūdenī izmesti atkritumi.
DAP Kurzemes reģionālās administrācijas direktores vietnieks Raits Čakstiņš skaidroja: "Sala, ja skatās no augšas, ir hanteles veida – arī drusciņ Latvijas aprises atgādina. Un cilvēks jau ies pa šaurāko vietu, pa taku. Viņš neies pa brikšņiem, ticiet man. Tas ir diezgan prognozējami. Uzliec tur augšā sveicienu, un tad skaties – nāk kāds vai nenāk. Visbiežāk nenāk. Visbiežāk nāk staltbrieži, stirnas, mežacūkas..."
Čakstiņš gan atzina, ka likumpārkāpēju ir ļoti maz.
Visbiežāk dabas rezervāta teritorijā strādā Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki. Tomēr arī viņiem katra nokļūšana uz salas ir īpaša, jo Moricsala ir ļoti mainīga.
DAP Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte norādīja: "Ļoti īpašas ir krāsas, gaismas – pavasarī, kad lapas plaukst, ir pilnīgi cita krāsa visam. Ziemā, rudenī... Rudenī lapas, kad krīt nost, tad ir zeltaina krāsa. Ir saulains vai apmācies, mežā to ļoti jūt."
Moricsalas mērķis ir ļaut notikt dabiskiem procesiem bez cilvēka iejaukšanās. 110. jubilejas gadā šeit īpaši tiek aicinātas profesionāļu biedrības. "Pirms pāris dienām bija entomologi, tātad bezmugurkaulnieku pētnieki, nākamajā mēnesī būs botāniķi, sūnaugu pētnieki. Tādi cilvēki, kuriem arī tas ir jāredz, lai augtu savā profesionālajā izaugsmē," sacīja Sāmīte.
Tikmēr jubilejas gadā starptautiska projekta ietvaros top jauna izglītības programma skolēniem un interaktīva izstāde ar spēlēm, kas ceļos pa visu Kurzemi un parādīs dzīvību ezeros.
DAP projekta vadītāja Indra Murziņa skaidroja: "Par putniem kaut vai – mēs jau neaizdomājamies, kas tieši ezeros dzīvo. Liekas, tas pats, kas upēs, bet gluži tā nav. Ir atšķirības, un ir atšķirības arī uz salām. Tā kā mēs te šodien redzējām."
Bet tiem, kas uz salas netiek, vietējie aizsākuši savu iniciatīvu un izveidojuši pašizglītojošu "Morica dārgumu lādi", kurā redzamas Moricsalas vērtības – vairāk nekā 400 augu sugas, 150 augu un vairāk nekā 300 sēņu sugu, daudz ķērpju, putnu un tauriņu sugas.
Viesu nama "Vesels veselumā" saimniece, vides gide Harina Kreislere norādīja: "Principā piektā daļa no Latvijas augiem, flora, fauna un viss, kas vien var būt. Un neskartākā daba, un viena no īpašākajām dabām pat Eiropas līmenī, es uzskatu."
Dārgumu lādei ir tikai pats sākums, un tās papildināšanā ir gatava iesaistīties arī Dabas aizsardzības pārvalde.
