Satversmes tiesas spriedums, ar kuru Rīgas pašvaldības azartspēļu ierobežošanas plāns nav atzīts par pienācīgi pamatotu, ir tiesiskuma uzvara pār populismu, uzskata Spēļu nozares asociācija. Tikmēr Rīgas domē pauž apņēmību turpināt darbu, lai panāktu ierobežojumus.
Pasaules apceļotājs Kārlis Bardelis, finišējot Namībijā, noslēdzis savu ceļojumu apkārt pasaulei, ceļu mērojot gan ar airu laivu, gan velosipēdu, informēja viņa pārstāvji. Šis ceļš aizsācies, kad Bardelis 2014. gadā esot ieguglējis jautājumu: "Kā pārairēt okeānu?"
Pēc kārtējās tikšanās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) redzējums par pedagogu darba slodzes balansēšanu saglabājas atšķirīgs. LIZDA vadītāja Inga Vanaga neizslēdz streika iespējamību, par ko arodbiedrības padome lems 21. februārī.
Aptaujā, kas norit jau divdesmit pirmo reizi, par 2023. gada vārdiem izraudzīti "atdēvēt, atdēvēšana", ar nozīmi pārdēvēt, atjaunojot pienācīgu nosaukumu. Par gada nevārdu izvēlēts "tolerēt" – vietā latviešu valodā lietojami "izturēt", "paciest" un "pieļaut". Savukārt par 2023. gada jaunvārdu iecelta "sāļvira" līdzšinējās soļankas vietā, informēja aptaujas rīkotāji – Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa un Latvijas Rakstnieku savienība.
Ukraiņu dronu-kamikadzes pilote Valentīna Korobka, kura gan iznīcina pretinieku mērķus, gan vāc naudu armijai, uz fronti devās, kad viņas dēlam bija vien daži mēneši. Viņu motivēja sirdsapziņa un draugu zaudējums Krievijas iebrukuma sākumā. Cik precīzi ienaidnieku mērķu iznīcināts, viņa nezina, jo "mēs nelidojam, lai nofilmētu video, mēs lidojam, lai trāpītu mērķī", bet viņa tic, ka modernās tehnoloģijas, arī droni, ir tas, kas Ukrainai palīdzēs uzvarēt šajā karā.
Pērn Krievijas okupētās Hersonas atbrīvošana bija īsti svētki Marinas Kondratjukas ģimenei, kurai pieder konservu ražošanas uzņēmums Hersonas apkārtnē. Kādreiz izlolotais sapnis – sava ražotne – nu bija izpostīta, piebraucamais ceļš saspridzināts un apkārtne tukša. Tomēr Marinas tēvs mudināja darbiniekus atgriezties un ir atjaunojis ražotni.
Kara dēļ Ukrainas bērniem nācies strauji pieaugt – daži bērni regresē savā emocionālajā attīstībā, bet citi kļūst par maziem vecīšiem. Tā intervijā Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" pastāstīja psiholoģe, psihoterapeite Tetjana Grida, kura vada Harkivas Psiholoģijas pētījumu fondu un piedalās slimnīcu klaunu projektā "Lieliskie deguni".
Ukrainā karš licis pievērsties atjaunojamo jeb zaļo energoresursu apguvei un attīstībai, jo tas ļauj decentralizēt energoapgādi un būt enerģētiski neatkarīgākiem arī Krievijas apšaužu laikā. Fonds "Energy act for Ukraine" strādā pie neatkarīgas enerģijas risinājumiem skolām un slimnīcām, Latvijas Radio podkāstā pastāstīja fonda sadarbības menedžere Anastasija Vereščinska.
Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), ceturtdien sākusies ANO 28. klimata konference, kas ilgs divas nedēļas. Tajā gandrīz 170 valstis cer vienoties par jauniem veidiem, kā līdz gadsimta beigām neļaut planētai pārāk sakarst. Taču sanāksmi vēl pirms tās sākuma jau skar aizdomu ēna par dažu dalībnieku patiesajiem mērķiem.
Serhijs Titarenko – bijušais Ukrainas armijas helikoptera pilots, kuram izdevās izdzīvot pēc raķetes trāpījuma helikoptera dzinējā. Smagās traumas dēļ viņš palika ratiņkrēslā, bet izmācījās par psihologu un tagad palīdz smagi savainotiem ukraiņu karavīriem atgriezties dzīvē un dažkārt arī armijas ierindā.
Krievijas sāktajam pilna mēroga karam Ukrainā šobrīd ir jau trešā daļa – pamatīgs maratons, kurā Vladimirs Putins mēģina parādīt, ka Ukrainas kartē nekas nekustas uz priekšu, tādēļ konflikts ir jāiesaldē. Taču tā nebūt nav – Ukrainas progress ir neticams. Svarīgākais, lai rietumvalstis savu uzmanību nenovirza uz citām problēmām, bet turpina palīdzēt Ukrainai, kamēr tā uzbūvē pati savu militāro industriju. Kā par notikumiem Ukrainā runāt vienkāršā valodā, kā izvērtēt informāciju par karu un kā sadzīvot ar Kremļa troļļiem un nāves draudiem, – par to saruna ar Dānijā dzīvojošo latvieti, strauji augošā "YouTube" kanāla veidotāju Georgiju Ivanovu.
Fonds "Uzņēmēji mieram" ir viens no jaudīgākajiem starpniekiem starp Latvijas cilvēkiem, kuri grib palīdzēt, un Ukrainu, kur šī palīdzība tik ļoti vajadzīga. Fonda vadītāja Laura Skrodele intervijā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" atklāja gan ikdienas darba ritmu, gan paver priekškaru uz motivāciju, kādēļ viņai šis darbs šķiet tik svarīgs.
Trīs dimensijās (3D) drukāti granātu stabilizatori jeb astītes ir tikai viena no organizācijas "3D Savvaļas bites" veidotajām lietām, kas noder Ukrainas karavīriem kaujas laukā. Ukrainā attīstoties dronu spēkiem, arī brīvprātīgo drukāto 3D detaļu apjoms uzņem apgriezienus. Turklāt nu jau tādos apmēros, ka ar ziedojumiem vien nepietiek. "3D Savvaļas bites" idejas autors Jānis Ozols intervijā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" uzsvēra, ka šis uzdevums būtu jāpārņem NATO valstīm.
Paralēli pacilātībai Dziesmu un deju svētku laikā, ņemot vērā notikuma lielo mērogu, netrūkst arī sūdzību par dažādām nebūšanām. Sociālajos tīklos izskan pārmetumi gan par pārtiku, kuru drīkst vai nedrīkst ienest svētku dalībnieki mēģinājumos vai koncertos, gan par citiem ierobežojumiem, neērtībām vai pat nejēdzībām.
Dita Krauze ir Anglijā dzīvojoša latviete, kura savu atvaļinājumu izlēma pavadīt Ļvivā, strādājot kā brīvprātīgā un palīdzot gatavot ēdienu Ukrainas karavīriem. Sarunā Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" viņa atklāja, ka došanos uz Ukrainu noorganizēt ir daudz vienkāršāk, nekā varētu šķist – nav nepieciešami īpaši dokumenti vai sakari, tikai transporta biļetes un noīrēta mājvieta. Atbalsts, kas ar brīvprātīgo darbu no visas pasaules tiek sniegts ukraiņiem, ir nenovērtējams.
Ja Krievijas karaspēks mīnas Ukrainā neizvietotu haotiski, atmīnēšana būtu daudz vieglāka, taču tur ir haoss – tā sarunā Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" skaidroja Ukrainas Sapieru asociācijas vadītājs Timurs Pistrjuha, piebilstot, ka nereti ukraiņi savas drosmes dēļ izvēlas nedrošus ceļus. Drosme ir labi, ja esi karavīrs kaujas laikā, bet pārējiem labākais sargs ir viņa bailes.
Nu jau gandrīz visur pasaulē atcelti Covid-19 pandēmijas laikā ieviestie ierobežojumi – tas rosina ceļotājos vēlmi aktīvāk izvēlēties galamērķus arvien tālāk no Latvijas. Atbildīgās iestādes gan aicina pirms došanās ceļā kārtīgi sagatavoties, lai brauciens būtu drošs.
Darbs ar ievainotajiem karavīriem, kas atvesti uz Latviju, prasa papildu resursus. Ārstiem jābūt vēl pacietīgākiem, vēl iejūtīgākiem, taču reizē tas mūsu pašu rehabilitācijas sistēmu arī attīsta. "Tā jau bija labā līmenī, bet mēs ejam dziļumā, specializējamies vairāk. Esam spiesti ātrāk un kvalitatīvāk taisīt protēzes, esam spiesti attīstīt rehabilitāciju pēc mikroķirurģiskajām operācijām," Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" norādīja Inese Svikliņa, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste centrā "Vaivari". Viņa atzīst, ka dziļi izprast, kam pacienti no Ukrainas gājuši cauri, nav iespējams.
"Man paveicās – man norāva tikai papēdi, paliku dzīvs. Paveicās arī tāpēc, ka paliku pie samaņas, nebija kontūzijas, un es laikus sapratu, ka esam ienākuši mīnu laukā. Tas, ka nepazaudēju samaņu, ļāva man izglābt arī dažu labu manu biedru dzīvību," intervijā Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" sacīja ukraiņu karavīrs Nikolajs, kurš dzimis un līdz 10 gadu vecumam dzīvojis Latvijā, un nu nonācis šeit, lai kopā ar ārstiem cīnītos par savu veselību.
Baltkrievijas pašpasludinātais prezidents Aleksandrs Lukašenko parakstījis rīkojumu par nesen notiesātā blogera un opozīcijas aktīvista Romāna Protaseviča apžēlošanu, pirmdien pavēstīja pats Protasevičs, kurš jau izlaists brīvībā.
Sarmīti Cīruli viņas komandieriem vajadzēja gluži vai piespiest atbraukt uz Latviju, lai saņemtu Viestura ordeni. Mediķe no Latvijas negribēja pamest savus dienesta biedrus Ukrainā, kas nu jau kļuvuši kā ģimenes locekļi. Šobrīd frontē valda gaidas un gatavošanās. Karavīri nevar sagaidīt, kad varēs atbrīvot savu zemi, bet mediķi, tostarp arī Sarmīte, gatavojas vēl aktīvākam darbam, viņa atklāja Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs".
Francijas parlaments aicina Eiropas Savienību (ES) pasludināt Krievijas algotņu grupējumu "Vagner" par teroristisku organizāciju. Arī Lielbritānija apsver iespēju iekļaut "Vagner" teroristisko organizāciju sarakstā.
Mārtiņš Medinieks kopā ar domubiedriem kara sākumā meklēja veidus, kā palīdzēt Ukrainas slimnīcām. Loģistikas ķēdes un sadarbība ar Ukrainu veidojās tik efektīva, ka vēlāk tika nolemts palīdzēt smagi cietušajiem karavīriem, tos no Ukrainas nogādājot uz operācijām un rehabilitāciju Latvijā. Tas ir sarežģīts process, kas prasa daudz Mārtiņa un citu brīvprātīgo laika, – nokārtot visus dokumentus, atgādāt karavīrus šurp, katru no tiem piereģistrēt Latvijā, pēc tam par katru parūpēties, gādājot bankas kontu un dzīvesvietu, ja tas nepieciešams. Daļa karavīru pēc atlabšanas nekad vairs nebūs derīgi militārajam dienestam, bet citi pie pirmās iespējas raujas atpakaļ uz fronti cīnīties, platformas "M-help.com" vadītājs Medinieks pastāstīja Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs".
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicina vecākus sazināties ar izglītības iestādēm un noskaidrot paredzētās izmaiņas, kas saistītas ar pedagogu nākamnedēļ plānoto protesta gājienu un trīs dienu streiku.
"Neefektīvi vadīta palīdzēšana vairāk palīdz mums pašiem, nekā tiem cilvēkiem," – tā par palīdzību Ukrainai Krievijas iebrukuma laikā Latvijas Radio raidījumā "Drošinātājs" norādīja biedrības "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai" ("LAPAS") vadītāja un pilsoniskā aktīviste Inese Vaivare. Viņa jau Krievijas uzsāktā kara pirmajās dienās prata apvienot īstos cilvēkus un radīt rīcībspējīgu palīdzības sūtīšanas komandu. Tā uz Ukrainu nosūtīja 27 humanitārās palīdzības kravas apmēram 800 tūkstošu eiro vērtībā. Šobrīd Vaivare pievērusies problēmām tepat Latvijā. Viņa strādā pie civilās aizsardzības jautājumiem un mūsu pašu gatavības krīzes situācijām"
Valērijs Olenijčuks no Ukrainas un Ņikita Vasiļjevs no Maskavas pārstāv biedrību "Ukrainas un Latvijas draudzība", kas jau kopš 2014. gada kā brīvprātīgie palīdz Ukrainai stāties pretī iebrucējai Krievijai. Šī biedrība Latvijā lej un uz Ukrainu sūta arī ierakumu sveces. Komentējot pagājušajā nedēļā rezonansi guvušo interviju ar automehāniķi no Latvijas, kurš norādīja – liels daudzums sveču stāv dīkā, jo nav pareizi izgatavotas, viņi sarunā ar Latvijas Radio raidierakstu "Drošinātājs" uzsvēra: svecēm ir dažādi pielietojumi, – vienas izmanto gaismai, citas sildīšanai vai siltumam. Viņi arī atzina, ka vislabāk sveces izgatavot no parafīna, nevis stearīna vai citām vielām, un skaidroja "sveču fiziku".
Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 31. maijā, tā lēmusi Saeimas prezidija un frakciju padome. Politiķu līdzšinējie izteikumi liecina, ka uz Valsts prezidenta amatu būs vairāki pretendenti, taču viņu vārdi vēl nav zināmi.
Moldovas prokrieviskie spēki turpina organizēt demonstrācijas galvaspilsētā Kišiņevā, izskanot bažām, ka šādi ar Krievijas palīdzību notiek centieni destabilizēt situāciju valstī.
Lai uzvarētu karā, nepieciešami ne tikai karavīri, bet arī mediķi, pavāri, apgādnieki, sakarnieki. Arī automehāniķi. Šobrīd Ukrainā, netālu no frontes līnijas, atrodas arī automehāniķis no Latvijas. Mašīna karā var būt tavas dzīvības cena, un tās Ukrainā tiek remontētas atkal un atkal līdz pēdējam, norakstot tikai tad, ja vairs nav citu variantu; vienlaikus dažādu detaļu, rezerves riteņu, domkratu un aprīkojuma tur joprojām ļoti trūkst, Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" anonīmā intervijā atklāja Ukrainas armijas automehāniķis no Latvijas.
Daļa ierakumu sveču, kas no Latvijas sūtītas uz fronti Ukrainā, uztaisītas nepareizi, Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" anonīmā intervijā atklāja Ukrainas armijas automehāniķis no Latvijas.
Kanāda, sekojot ASV un Eiropas Savienības piemēram, bažās par datu drošību ir aizliegusi valdības iestāžu darbiniekiem savās darba viedierīcēs izmantot populāro sociālo tīklu "TikTok".
Jānis Ratkevičs Ukrainai cīņā par brīvību palīdz jau kopš 2014. gada. Šobrīd viņš vada projektu "Latviešu vienība Ukrainā", fokusējoties uz palīdzību tiem latviešu karavīriem, kuri riskē ar dzīvību Ukrainas cīņā pret Krievijas armiju. Viņš intervijā Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" stāstīja, ka karavīru vajadzību saraksts ir garš, turklāt katrā gadalaikā tas ir cits. Brīvprātīgais arī uzsvēra, ka izšķirošs karā var būt gan vienkāršs pretodu līdzeklis, gan saules aizsargkrēms.
