"Vagner" grupējums aktīvi piedalās Krievijas karā Ukrainā, bet tā kaujinieki ir apsūdzēti arī nāvējošās zvērībās vairākās Āfrikas valstīs.
Ikvienu, kas pievienosies "Vagner", varēs uzskatīt par teroristu
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds (Progresīvie) sarunā ar Latvijas Radio norāda, ka Latvijas parlaments jau pagājušā gada decembrī aicināja Eiropas Savienību iekļaut "Vagner" grupējumu terora aktos iesaistīto personu, grupu un organizāciju sarakstā.
Francijas parlamenta apakšpalātas – Nacionālās asamblejas – deputāti otrdien pieņēma rezolūciju, kurā aicina ES oficiāli atzīt Krievijas algotņu grupējumu "Vagner" par teroristisku organizāciju.
Juridiski nesaistošajā dokumentā, atsaucoties uz rietumvalstu izlūkdienestu sniegto informāciju, ir teikts, ka "Vagner" kaujinieki piedalījās civiliedzīvotāju slepkavošanā un spīdzināšanā Ukrainas pilsētā Bučā. Rezolūcijā uzsvērts, ka "Vagner" rīcību Ukrainā var klasificēt kā kara noziegumus.
Dokumentā arī norādīts uz algotņu grupējuma kaujinieku pastrādātajām civiliedzīvotāju slepkavībām Sīrijā, kā arī virknē Āfrikas valstu, piemēram, Mali un Centrālāfrikas Republikā.
Viens no rezolūcijas autoriem Benžamēns Hadads paskaidroja, kāpēc ir svarīgi, lai ES atzītu "Vagner" par teroristisku organizāciju.
"Ja kāds atrodas teroristisko grupējumu sarakstā, tad ar viņu ir neiespējami sadarboties gan uzņēmumiem, gan bankām.
Ikvienu personu, kura pievienosies "Vagner" un piedalīsies tās operācijās, varēs uzskatīt par teroristu," raidorganizācijai RFI stāsta Hadads.
Ukraina gandarīta par Francijas iniciatīvu
"Mēs zinām, ka pašlaik "Vagner" rindās karo nedaudz vairāk kā 50 000 cilvēku Ukrainā un citur. Bet tikai aptuveni desmit no viņiem ir pakļauti Eiropas Savienības sankcijām."
"Mūsu mērķis ir stiprināt Eiropas rīcībā esošos instrumentus, lai padarītu "Vagner" un tā sabiedroto dzīvi neciešamu. "Vagner" ir cīnījies pret Franciju, tas ir iesaistījies dezinformācijas un manipulācijas operācijās, kas ir vērstas pret Francijas klātbūtni Āfrikā. Mūsu aizsardzības ministrs Sebastjans Lekornu ir teicis, ka "Vagner" ir padarījis Franciju par savu ienaidnieku numur viens.
Tāpēc ir svarīgi, lai mēs uzņemtos šo cīņu. Es uzskatu, ka ir būtiski to aktualizēt visas Eiropas līmenī. Un, protams, tā ir daļa no Francijas globālā morālā atbalsta Ukrainai, ko mēs jau esam apliecinājuši ar sankcijām [pret Krieviju], bruņojuma piegādēm un prezidenta diplomātiskajiem centieniem."
Francijas parlamenta balsojumu atzinīgi novērtēja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Īpaša pateicība Francijas parlamentam par tā lēmumu atzīt Krievijas pseidoprivāto grupējumu "Vagner" par teroristu organizāciju.
Līdzīgi būtu jārīkojas visai pasaulei – katra terorisma izpausme ir jāiznīcina, bet katrs terorists ir jānosoda," Zelenskis sacīja savā ikvakara videopaziņojumā.
Lietuva jau atzinusi "Vagner" par teroristu organizāciju
Lietuvas Seims 23. martā kļuva par pirmo kādas Eiropas valsts parlamentu, kas grupējumu "Vagner" pasludināja par teroristisku organizāciju.
Aprīlī ES noteica sankcijas pret "Vagner" vadītājiem par "aktīvu dalību Krievijas militārajā agresijā pret Ukrainu".
Izdevums "The Times" vēsta, ka arī Lielbritānija tuvākajās nedēļās ievietos "Vagner" teroristisko grupējumu sarakstā. Ja tas notiks, tad Lielbritānijā kriminālatbildība draudēs personām, kuras ir jebkādā veidā saistītas ar "Vagner" vai publiski demonstrē tā simboliku, vai kā citādi to atbalsta. Turklāt pret "Vagner" ieviesīs sankcijas, kas apgrūtinās grupējuma iespējas piesaistīt līdzekļus ar Lielbritānijas banku starpniecību.
2014. gadā "Vagner" grupējumu izveidoja Krievijas prezidentam pietuvinātais oligarhs Jevgeņijs Prigožins. Grupējuma kaujinieki ir piedalījušies karadarbībā Ukrainas austrumos un Sīrijā, kā arī Lībijā un citās Āfrikas valstīs. Daudzi eksperti "Vagner" uzskata par Krievijas ekonomiskās un militārās ietekmes instrumentu Āfrikā.
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Sprūds norāda, ka arī, piemēram, ASV vēl nav iekļāvušas "Vagner" teroristisko organizāciju sarakstā.
Lai gan nav šaubu par šī grupējuma teroristisko dabu, Sprūds secina, ka lielvalstu politikā zināma loma ir arī reālpolitikas interesēm. Piemēram, "Vagner" palīdz vairākām Āfrikas valstīm cīnīties pret islāmistu grupējumiem, tādēļ rietumvalstīm ir rūpīgi jāizvērtē attiecībā uz "Vagner" pieņemto lēmumu sekas.
