Tālis Eipurs

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas

21.02.23

Joprojām nav skaidrības par Daugavpils cietokšņa attīstību

Daugavpilī veidos jaunu cietokšņa saimnieciskās pārvaldības struktūru, tā otrdien preses konferencē paziņoja pašvaldības vadītājs Andrejs Elksniņš. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde nav informēta par jauno pārvaldības modeli, tādēļ gatava sēsties pie sarunu galda. Tikmēr iedzīvotājiem joprojām ir bažas, ka plānotās izmaiņas negatīvi ietekmēs Daugavpilij tik nozīmīgā tūrisma un vēsturiskā objekta attīstību un saglabāšanu.

21. februāris, 2023, 18:51

17.02.23

Kultūras mantojuma sargi: Ir pilnīgs neprāts nenovērtēt Daugavpils cietokšņa potenciālu pilsētas nākotnei

Daugavpils pilsētas pašvaldības Tūrisma attīstības un informācijas aģentūra rosinājusi veikt izmaiņas aģentūras nolikumā, kas pēc būtības paredz likvidēt Daugavpils cietokšņa pārvaldnieka un viņa vietnieka amatus. Plānotās izmaiņas raidījušas lielu rezonansi pilsētā. Iedzīvotāji un sabiedriskās organizācijas ir satraukušies, jo uzskata, ka plānotās izmaiņas negatīvi ietekmēs Daugavpilij tik nozīmīgā tūrisma un vēsturiskā objekta attīstību un saglabāšanu. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde cietokšņa potenciāla nenovērtēšanu sauc par "pilnīgu neprātu".

17. februāris, 2023, 17:06

17.02.23

Arī ārsti raud. Saruna ar ķirurgu no Ukrainas par dzīvības cenu karā

Asinsvadu ķirurgs Romāns Bondarenko no Černihivas Ukrainā – Krievijas un Baltkrievijas pierobežā – pilsētas aplenkuma laikā vismaz trīs mēnešus dzīvoja, skraidot starp Černihivas slimnīcu un kara hospitāli, kur ik dienu operēja un glāba dzīvības. Lai arī sākumā ārsta stāsts šķiet visai ikdienišķs, tas ar katru jautājumu un atbildi arvien skaudrāk liek sajust kara realitāti. Intervijā Latvijas Radio raidierakstam "Drošinātājs", runājot par nāvi, kas kara laikā vēl vairāk kļuva par ārstu ikdienu, viņš atzina: "Reti kurš redz ķirurga asaras, kad viņam ir aizgājis pacients. Bet ticiet man, tādas ir."

17. februāris, 2023, 8:15

13.02.23

Valsts valodas centrs iesaka latviešu valodā lietot vārdus «hrivna» un «holodomors»

Valsts valodas centra (VVC) Latviešu valodas ekspertu komisija nolēmusi, ka Ukrainas nacionālās valūtas nosaukums latviešu valodā atveidojams kā Ukrainas hrivna.

13. februāris, 2023, 17:00

29.01.23

Kad karavīri zvana burtiski no kaujas lauka. Ukraiņu psiholoģe par darbu kara laikā un gaidāmo pēc tā

Kāds šobrīd ir psihologu darbs Ukrainā? Par kara šausmu atstātajām pēdām ukraiņu sabiedrībā Latvijas Radio raidījumā "Drošinātājs" sarunā ar Tāli Eipuru pastāstīja psiholoģijas doktore, praktizējoša psihoanalītiķe Tatjana Ļubimova, kura strādā ar karavīriem Ukrainā.

29. janvāris, 2023, 12:50

25.01.23

Ukrainas armijas vienības atkāpušās no Soledaras pilsētas (papildināts)

Ukrainas Bruņotie spēki apstiprina, ka ukraiņu karaspēka vienības ir atkāpušās no Doneckas apgabala pilsētas Soledaras un ieņēmušas aizsardzības pozīcijas ārpus pilsētas robežām.

25. janvāris, 2023, 15:24

24.01.23

Zviedrijas galvaspilsētu Stokholmu pārņēmušas bandu cīņas

Zviedrijas galvaspilsētu Stokholmu vairākas nedēļas ir pārņēmis vardarbības vilnis. Pilsētā gandrīz ik dienu notiek apšaudes vai spridzināšanas. Vismaz daļa no noziegumiem varētu būt saistīta ar narkobandu cīņām par ietekmi.

24. janvāris, 2023, 16:55

23.01.23

Ārlietu ministrs pieprasa Krievijas vēstniekam no 24. februāra pamest Latviju (papildināts)

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") pirmdien paziņojis, ka Latvija no 24. februāra pazeminās diplomātiskās pārstāvniecības līmeni Krievijā līdz pilnvarotā lietveža līmenim, attiecīgi pieprasot Krievijai rīkoties līdzīgi.

23. janvāris, 2023, 14:43

20.01.23

«Ukraiņiem un mums visu laiku būt lūdzēju lomā ir smagi» – saruna ar Montu no biedrības «Tavi draugi»

Projektu vadītāja Monta Vecozola biedrībā "Tavi draugi" ir viens no cilvēkiem, kas pēc 24. februāra skaidri zināja, ka grib darīt jebko, lai palīdzētu cilvēkiem Ukrainā. Bez iepriekšējas pieredzes vai skaidra plāna, atceļot ceļošanas ieceres un turpmākos mēnešos dzīvojot no uzkrājumiem, viņa aktīvi strādāja un meklēja veidus, kā palīdzēt. Tagad viņa gatavojas jau sestajam braucienam uz Ukrainu, kuru laikā organizē un ved palīdzību tiem, kurus karš ietekmē visvairāk. Par to viņa stāstīja Latvijas Radio raidierakstā jeb podkāstā "Drošinātājs".

20. janvāris, 2023, 15:00

12.01.23

«Pēkšņi sprādziens – gaisa trauksme nepaspēj reaģēt.» Kā dzīvo un tic Ukrainas uzvarai piefrontes Mikolajivā

Mikolajivas ugunsdrošības inspektors Staņislavs kara sākumā kļuva par glābēju, vilka cilvēkus ārā no gruvešiem. Tas morāli bija visgrūtākais. Reizēm viņš redz šos cilvēkus sapņos. Tagad viņš strādā "neuzvaramības punktā", kur vietējie nāk sasildīties vai uzlādēt viedtālruni, lai dotu ziņu tuviniekiem, ka ir dzīvi. Pilsētā katru sekundi var sagaidīt sprādzienus – gaisa trauksme nepaspēj reaģēt. Taču kara šausmās uzplauka arī sirsnība un saliedētība. "Mūsu neuzvaramība tagad ir vienotībā," intervijā Latvijas Radio podkāstam "Drošinātājs" atzīst Mikolajivas apgabala 2. ugunsdzēsības un glābšanas vienības pārstāvis Staņislavs Ustičs.

12. janvāris, 2023, 15:02

07.01.23

Ukrainas barotāji – nevalstiskā organizācija kara laikā sagādājusi jau 190 miljonus maltīšu cilvēkiem Ukrainā

"World Central Kitchen" ir nevalstiskā organizācija, kas kara laikā sarūpējusi jau 190 miljonus silta ēdiena porciju tiem cilvēkiem Ukrainā, kuriem tās nepieciešamas visvairāk. Organizācija strādā tik efektīvi, ka uz Polijas–Ukrainas robežas pirmo silto pārtiku izdalīja jau 25. februārī, dienu pēc kara sākuma. Misiju Ukrainā vada Jūlija Stefaņuka, kas Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" uzsvēra – par spīti grūtajiem apstākļiem, ukraiņi kļūst arvien stiprāki.

7. janvāris, 2023, 13:02

22.12.22

Veļas mazgāšana naktīs un sildīšanās pie 5 kaķu sāniem. Ukraiņu ģimenes ikdiena šoziem

"Ja kāds saka "iedzersim par mieru", tad mēs sakām, ka negribam mieru bez uzvaras," norāda Rivnes pilsētas iedzīvotāja Svetlana Pikola. Viņa intervijā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" atklāj, kāda ir parastas ukraiņu ģimenes ikdiena tagad, plānoto un ārkārtas elektrības atslēgumu, kā arī gaisa trauksmju laikā. Veļas mazgāšana naktīs, strādāšana "neuzvaramības teltī" elektrības atslēgumu dēļ, sildīšanās pie piecu ģimenes kaķu sāniem – tāda ir Svetlanas ģimenes realitāte šoziem, kad Krievija turpina savu uzsākto karu.

22. decembris, 2022, 11:53

08.12.22

Krievijas karavīriem nav pieredzes karot ziemā pret pilnvērtīgu armiju. Situāciju frontē ieskicē Ukrainas armijas majors

"Varbūt tas, ko teikšu, būs mazliet negaidīti, bet ziemā, kad sals ir līdz kādiem -5 grādiem, karot ir labāk nekā vēlā rudenī," intervijā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" stāsta Ukrainas bruņoto spēku majors Dmitrijs Ivanovs, kurš ar pārliecību pauž – Ukrainas armija šai ziemai ir gatava, savukārt Krievijas karavīriem nav pieredzes karot ziemā pret pilnvērtīgu armiju, tādēļ "viņiem daudzas nianses, ko mēs labi zinām, esam apguvuši un pārbaudījuši, būs jaunums."

8. decembris, 2022, 11:36

02.12.22

«Katru dienu apzinos, ka šī var būt mana pēdējā diena.» Saruna ar Ukrainas armijas mediķi Sarmīti Cīruli no Latvijas

Sarmīte Cīrule Ukrainas armijai pievienojās līdz ko tas bija iespējams pēc tam, kad sākās karš. Tagad savā rotā viņa ir galvenā mediķe. Ik dienu viņa strādā pie pašas frontes līnijas, evakuācijas mašīnā uzņemot ievainotos karavīrus vien 10 minūšu brauciena attālumā no ierakumiem. Nepārtraukti šāvienu un sprādzienu trokšņi, smagi ievainoti karavīri, kā arī jau trīs rotas paramediķi, kas aizgājuši bojā, – tas viss viņai liek apzināties, ka katra diena var būt viņas pēdējā, mediķe atzina Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs".

2. decembris, 2022, 7:00

29.11.22

VARAM prasīs paskaidrojumu Daugavpils domei par mākslas cenzūru Rotko centrā; KM rosina apspriedi Saeimas komisijā (papildināts)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), reaģējot uz Latvijas Muzeju biedrības atklāto vēstuli, kas vēršas pret mākslas cenzūru Daugavpilī, kuras rezultātā Marka Rotko mākslas centrs no izstādes izņēma trīs mākslinieka Sandera Raudsepa darbus, paudusi, ka ir vienisprātis ar biedrību, ka "demokrātiskā valstī un izglītotā sabiedrībā cenzūrai nav vietas". Savukārt kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) ierosinājis šo jautājumu izskatīt nākamnedēļ Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā, norādīja Kultūras ministrijas pārstāvis Uldis Zariņš.

29. novembris, 2022, 16:36

17.11.22

Cilvēki atbrīvotajās Ukrainas teritorijās mūs sagaida ar asarām. Saruna ar elektriķi bruņuvestē

Krievijas uzsāktā kara laikā Ukraina piedzīvo smagu triecienu valsts enerģētikas infrastruktūrai, postījumi bijuši gandrīz visos Ukrainas reģionos, un to, kā ir būt bez elektrības un siltuma, šobrīd no savas pieredzes zina daudzi Ukrainas iedzīvotāji. "Tagad rit ziema, un būs vēl smagāk, kad krievi veiks triecienus pa mūsu enerģētikas infrastruktūru. Būs vēl grūtāk, bet mēs tam gatavojamies," intervijā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" sacīja uzņēmuma "DTEK" Kijivas elektrotīkli" enerģētiķis Sergejs Forošča, kurš savā darbā bijis spiests gan slēpties patvertnēs, gaidot, kad būs droši strādāt, gan vilkt bruņuvesti.

17. novembris, 2022, 14:15

10.11.22

«Normāli cilvēki uz šejieni nebrauc.» Atklāta saruna ar latvieti frontes līnijā Ukrainā

"Mēs mēdzam jokot, ka te tādi normāli cilvēki īsti neatbrauca," sarunā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" atklāti atzina Atvars Aniņš, latvietis, kurš devies uz fronti Ukrainā. Intervijā viņš atklāti stāstīja par iemesliem, kādēļ devies karot uz Ukrainu, atklāja, kāda ir viņa alga, stāstīja par "spāņu žurnālistes" mēģinājumiem izvilināt specifisku informāciju, kā arī skaidroja, kāpēc uzdevumus negrib pildīt kopā ar alkohola cienītājiem.

10. novembris, 2022, 16:37

03.11.22

Ukrainā būs zudusī paaudze, ja nepūlēsimies. Skolotāja Borispiļā Latvijas Radio stāsta par mācībām kara laikos

Natalija Zavadska jau 15 gadus strādā ar skolēniem – māca bērnus sākumskolā Borispiļā. Kamēr vīrs ir iesaukts bruņotajos spēkos un ir prom no mājām, Natalijas frontes līnija ir darbs ar bērniem, jo šeit aug Ukrainas nākotne. Sarunā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" viņa atklāja, – par spīti bailēm viņa turpina smaidīt, jo tas ceļā uz bumbu patvertni, kad atskan kārtējā gaisa trauksme, liek skolēniem justies labāk. Tagad došanās uz pagrabu kļuvusi par ierastu lietu – tur ir spēles, internets, jautrība, bet pats galvenais – drošība.

3. novembris, 2022, 11:40

20.10.22

Latvija ir maza zeme ar ļoti lielu sirdi – karā cietušās Ņižinas mērs sarunā Latvijas Radio slavē par palīdzību

Ņižina, kas atrodas Černihivas apgabala centrā, pēc būtības ir Jelgavas izmēra pilsēta. Tās mērs sarunā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" atzina: "Mums nav paveicies, jo tieši mūsu apgabals robežojas gan ar Baltkrieviju, gan Krieviju." Sarunā viņš arī slavēja Latvijas sniegto palīdzību un uzsvēra mūsu valsts centienus "kurināt" diplomātisko atbalstu Eiropā.

20. oktobris, 2022, 15:09

07.10.22

Ukraiņu partizāns atklāj Latvijas Radio: Kā Krievijas okupētajā Hersonā jauc iebrucēju plānus

Konstantīns Riženko līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā bija žurnālists, bet šobrīd – viens no Krievijas okupācijas spēku meklētākajiem ukraiņu partizāniem. Viņš intervijā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" atklāja, kā tiek rīkotas diversijas un kādēļ viņam regulāri nācies tēlot bezpajumtnieku.

7. oktobris, 2022, 14:42

06.09.22

Mikoloģe apstiprina – ēdamās sēnes mežos šogad patiešām gandrīz neatrast

Sēnēm bijusi ļoti traka vasara, un filozofiski runājot, sēnes ir visur un vienmēr, taču šogad mēs tās neredzam – tā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" skaidroja Latvijas Dabas muzeja eksperte, Mikologu biedrības vadītāja Diāna Meiere, norādot, ka pašai pēc sajūtām šķiet – tik maz ēdamo sēņu viņa nav lasījusi nekad. Meiere atzina, ka ar piesardzīgu optimismu cer, ka savu uznācienu šogad vēl piedzīvos rudens sēnes.

6. septembris, 2022, 10:14

23.08.22

Pētnieki Teiču rezervātā «ceļo laikā» un pētī cilvēka neskartus ezerus

Ļoti nedaudzi pasaules nostūri mūsdienās ir cilvēka darbības neskarti. Viena no šādām teritorijām – Teiču dabas rezervāts – atrodama Latvijā. Latvijas Hidroekoloģijas Institūta pētnieki zinātniska projekta ietvaros jau divus gadus pēta septiņus Teiču rezervāta ezerus. Projekts dod zinātniekiem iespēju "ceļot laikā" – pētījumi šajos neskartajos ezeros ļauj izprast, kā ezeru ekosistēmas funkcionēja pirms cilvēka iejaukšanās, Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" stāstīja pētnieks un bioloģijas doktors Matīss Žagars.

23. augusts, 2022, 10:35

09.03.22

Kijiva, Harkiva, Ļviva, Čornobiļa – turpmāk Ukrainas pilsētu nosaukumus latviskos tuvāk ukraiņu valodas izrunai

Valsts valodas centra (VVC) Latviešu valodas ekspertu komisija apstiprinājusi Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā iespējami tuvāk ukraiņu valodas izrunai un ņemot vērā atveides noteikumus latviešu valodā, piemēram, Kijiva, Harkiva, Ļviva un Čornobiļa, Latvijas Radio skaidroja Valsts valodas centra galvenais lingvists Agris Timuška.

9. marts, 2022, 16:54

19.02.22

Bobsleja treneris Prūsis: Cīņa Pekinā būs par trešo vietu

Pēc bobsleja četrinieku pirmās dienas sacensībām Pekinas olimpiskajās spēlēs Latvijas bobsleja izlases galvenais treneris Sandis Prūsis nav zaudējis optimismu, norādot, ka cīņa par olimpisko medaļu turpināsies.

19. februāris, 2022, 7:16

19.02.22

Bobslejists Ķibermanis pēc pirmās dienas sacensībām olimpiādē: Vēl ir rezerve

Pēc pirmās dienas sacensībām olimpiskajās spēlēs Pekinā Oskara Ķibermaņa četrinieks piektajā vietā, turklāt otrajā braucienā otrais labākais laiks. Ķibermanis sarunā ar Latvijas Radio atklāja, ka vēl nav viss izdarīts uz maksimumu.

19. februāris, 2022, 6:38

18.02.22

Bobsleja treneris Prūsis: Četriniekos vācieši ir ļoti stipri, pārējie cīnīsies par vienu medaļu

Latvijas bobsleja četrinieks ar pilotu Oskaru Ķibermani gatavojas startam Pekinas olimpisko spēļu ledus renē. Komanda izvēlējusies aizvadīt vien četrus treniņbraucienus, lai gan bija iespēja trasē doties vēl divas reizes. Šāds lēmums pieņemts, lai atpūstos pirms galvenajiem startiem, sarunā ar Latvijas Radio atklāja treneris Sandis Prūsis un pats pilots.

18. februāris, 2022, 8:02

15.02.22

Pekinā spēcīgākā Latvijas divnieka ekipāža: Bobslejā arī tehnikai jābūt labā līmenī

Latvijas spēcīgākās divnieka ekipāžas bobslejisti Oskars Ķibermanis un Matīss Miknis otrdien Pekinas olimpisko spēļu sacensību noslēgumā nepriecājās par paveikto, kā arī atzina, ka ar pašreizējām kamanām uz daudz augstākām vietām praktiski nevarēja pretendēt. Cerīgāks skats gan varētu būt četrinieku sacensībās.

15. februāris, 2022, 18:45

13.02.22

Kalnu slēpotājs Miks Zvejnieks: Nemēģinu skatīties tālāk par šo sezonu

Ar augsto 26. vietu kalnu slēpotājs Miks Zvejnieks noslēdza sacensības milzu slalomā. Kā viņš pats norādīja Latvijas Radio, otrajā braucienā bija pārliecinātāks par sevi nekā pirmajā.

13. februāris, 2022, 10:54

13.02.22

Kalnu slēpotājs Miks Zvejnieks olimpiskajās spēlēs izcīna 26. vietu milzu slalomā (papildināts)

Olimpiskajās spēlēs Pekinā piektdien Latvijas kalnu slēpotājs Miks Zvejnieks sarūpēja patīkamu pārsteigumu, milzu slalomā izcīnot 26. vietu. Viņam vēl priekšā starts slalomā.

13. februāris, 2022, 4:09

11.02.22

Brāļi Dukuri: Pekinas spēles droši vien bija pēdējās (papildināts)

Pekinas olimpiskajās spēlēs piektdien 7. vietu izcīnīja Martins Dukurs, bet divas pozīcijas zemāk bija brālis Tomass. Pēc starta līdz galam apmierināts ar savu sniegumu Martins nebija. Tāpat viņš medijiem pauda, ka šīs, visticamāk, viņam bijušas pēdējās olimpiskās spēles.

11. februāris, 2022, 17:34

11.02.22

Skeletoniste Endija Tērauda pēc pirmās sacensību dienas Pekinā: Olimpiskā debija rada spiedienu

“Ir jālabo kļūdas un jānobrauc nākamie divi braucieni labāk,” pēc pirmās sacensību dienas Pekinas olimpiskajās spēlēs Latvijas Radio pastāstīja skeletoniste Endija Tērauda.

11. februāris, 2022, 6:58

10.02.22

Skeletonists Martins Dukurs pēc pirmās sacensību dienas Pekinā: Rīt jāmēģina ieķerties

“Jāsaka tā, ka vieta ir atbilstoša braucienam,” pēc pirmās sacensību dienas olimpiskajā Pekinā Latvijas Radio pauda titulētais skeletonists Martins Dukurs.

10. februāris, 2022, 7:10