Dienas ziņas

Polija par ekonomiskām sankcijām pret Krieviju

Dienas ziņas

Pieaug interese par senlatviešu tradīcijām

Ventā pie Rumbas «lido» zivis

Kuldīgā pilnā plaukumā vimbu laiks

Vimbu laiks – tā pavasari sauc Kuldīgā. Skaistu skatu baudītāji dodas uz šejieni, lai redzētu zivju lēkšanu pāri Ventas rumbai, bet makšķernieki – lai nodotos savam vaļaspriekam – vimbu ķeršanai. Pirmās siltās dienas Lieldienās tā pa īstam no mājām ir izvilinājušas visus – gan zivis, gan makšķerniekus, gan tūristus.

Cits pēc cita pie rumbas sarodas cilvēki, un visiem viens mērķis – baudīt skatu, kā vimbas savā nārsta ceļā cenšas pārvarēt Ventas rumbu. Šopavasar gan zivis esot kaprīzākas – lai arī pavasaris bija agrs, vimbām patīkamākais laiks sācies tieši Lieldienās, un nu var teikt, ka tās sarīkojušas īstu izrādi bez starpbrīžiem.

"Skats ir iedvesmojošs. Tā radība tik ļoti grib dzīvot - var aizmirst par savām likstām," saka kuldīdznieks Jurģis Spulenieks. Viņam piekrīt cits apmeklētājs Broņislavs Jakšts. "Pirmo reizi. Feini. Patīkami paskatīties. Bildes redzētas, kā kādreiz mūsu senči ķēruši," saka Jakšts.

Kuldīgā cilvēki jau izsenis parādību ar lecošajām zivīm centušies izmantot arī praktiski. Pirms aptuveni 300 gadiem te sākts zivis ķert grozos. Pirmās brīvvalsts laikā rumba pat sadalīta privātos posmos, kur nu katrs tad licis savu no kārklu klūgām pīto grozu. Šajos laikos gan par to būs paprāvs sods. Tie makšķernieki, kuri iegādājušies licenci A zonā, tas ir, 50 metrus no rumbas līdz tiltam, drīkst dienā izmakšķerēt septiņas vimbas. Īstais vimbu laiks gan vēl esot priekšā.

Makšķernieks Jānis Sala stāsta, ka zivis kūpina, taču šoreiz vimbas gatavos kotletēm. "Es vienkārši uztaisu vobliņās vai nokūpinu (..) Šorīt no rīta bija nomācies, tāpēc atnācu, pa to sauli negrib ķerties,"  norāda cits makšķernieks Edgars Kalnmalis.

Vimbām īsts pārbaudījums jau sākas no brīža, kad Ventspilī tās no jūras iepeld Ventā, diennaktī veicot aptuveni 25 kilometrus. Šobrīd ūdens līmenis upē ir zems, tāpēc zivīm rumbā ir īstas augstlēkšanas sacensības, bet pāri tiek vien retā. "Viņām ir dabas dzinulis, kas dzen pret straumi, tā kā tuvojas nārsts, bet tas, ka netiek augstāk, tas problēmas nerada, nonārsto turpat zem rumbas, kur jau laši rudenī," skaidro Liepājas reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors Jānis Sprugevics.

Zivju lēkšanu pāri rumbai var redzēt divas reizes gadā – pavasarī tās ir vimbas, bet rudenī - laši.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti