Kuldīgā gājēju ielas 33. namam šogad pievērsta īpaša nozīme. Tam aprit 135 gadi. Lielāko ievērību tas guvis ar to, ka te no 1886.- 1915.gadam atradās Baltijas skolotāju seminārs. Sākumā ēka celta kā pareizticīgo brālības skola un trūcīgo pareizticīgo bērnu patversme. Krievijas impērija jau bija sākusi Baltijas pārkrievošanu, to cenšoties īstenot ar izglītības palīdzību. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc semināru no Rīgas pārcēla uz provinci – tālāk no revolucionārajām idejām. Tomēr tas tikai veicināja latvisko pašapziņu.
"Cariskā Krievija pati palīdzēja, šeit uz vietas audzēkņiem radās interese par literatūru, mūziku, politiku," norādīja Kuldīgas novada muzeja krājuma glabātāja Indra Orehova.
Seminārā izauga skolotāji, kuri ne tikai mācīja bērnus, bet bija kultūras uzturētāji savos pagastos, ne viens vien saņēmis valsts apbalvojumus par savu darbu. Kuldīgā Baltijas skolotāju semināru beiguši arī topošie literāti, piemēram, Vilis Plūdons.
"Tā pagātnē ar šī semināra absolventiem bruģēta Latvijas valsts sākuma gadu pamati," skaidro LU profesore Janīna Kursīte.
Ēkā semināra laika vēsture joprojām ir gluži vai ar roku aizsniedzama – tāfele, kāpnes, krāsnis, grāmatu plaukti, durvis, kurās bijuši lodziņi, lai var redzēt, kas klasē notiek. Jāteic, ka šai ēkā izglītības iestādes bijušas visos laikos. Šobrīd Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums, kas ir arī Unesco asociētā skola. Nozīmīgajai jubilejai par godu te rīkoti arī semināri, konferences un literāro darbu konkurss par latvietību, valodu un patriotismu.
