No rīta šai mežā Kalvenes pusē liesmas darījušas savu, visu zaļo, pārvēršot melni pelēku. Ik pa laikam joprojām paceļas pa dūmu strūklai, kura jānodzēš, jo šai sausajā laikā pat nieka dzirkstelīte var izraisīt jaunu degšanu, tāpēc visu nakti te vēl dežūrēs atbildīgais cilvēks, un vēl aptuveni trīs dienas viņa ceļš vedīs uz šejieni, lai uzraudzītu, vai tomēr nav uzliesmojusi vēl kāda dzirkstelīte.
"Trakāk ar celmu, tur jau ir pelni, kur paslēpjas uguns," stāsta VMD Skrundas apgaitas mežzinis Harijs AIgars.
Uguns dzēšana mežā ir Valsts meža dienesta pārziņā. Katrai nodaļai ir operatīvā ugunsdzēsēju mašīna, kura spēj piekļūt vietām, kur ar lielo mašīnu iebraukt nekādi. Tomēr arī tad ir reizes, kad ūdeni nākas nest ar rokām. Mežziņi mūs aizved uz vietu Zirņu pagastā, kur nopostīta jaunaudze, vienīgā piekļūšana ar kājām pa šauru un aptuveni puskilometru garu meža taku.
"Šogad Latvijā meža ugunsnedrošais laikaposms tika izsludināts no 17.aprīļa.
Pavisam ir piecas ugunsbīstamības klases, šobrīd jau sasniegta ceturtā. Tas nozīmē, ka ugunsgrēki var izcelties no nenozīmīgiem uguns avotiem, piemēram, no dzirkstelēm, bojātiem tehnikas dzinējiem.
Uguns ātri izplatās un izveido jaunas degšanas vietas. Liels drauds mežā ir neuzmanīgi smēķētāji, bet aizdedzināt mežu šai laikā varat, paši to nezinot," situācijas nopietnību skaidro VMD Durbes apgaitas mežzinis Ansis Ostašovs.
"Nevajag mētāt tukšas pudeles," padomu dod VMD Skrundas apgaitas mežzinis Aigars.
Pēc Valsts meža dienesta darbinieku novērotā uguns iemesls mežā visbiežāk ir tieši neuzmanīga rīcība ar uguni. Jūlijā Latvijā reģistrēts 101 meža ugunsgrēks, kuru kopējā uguns skartā platība bijusi 78 hektāri. Līdz 5.augustam jau dedzis 12 vietās. Absolūtais līderis meža ugunsgrēku skaita ziņā gan ir aprīlis ar 332 ugunsgrēkiem.
