Sintija Ambote

Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Arī stiprā sala laikā Baltkrievijas pierobežā parādās arvien jaunas migrantu grupas
Arī stiprā sala laikā Baltkrievijas pierobežā parādās arvien jaunas migrantu grupas
Valsts robežsardze joprojām teju ik dienu novērš desmitiem cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu. Kopš sestdienas ievērojami grādos zem nulles kritusies gaisa temperatūra, bet patvēruma meklētāju plūsma nav mazinājusies, Latvijas Radio pastāstīja Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieks Oļegs Jemašovs.
100 tirgotāji nesteidz ieviest iepakojuma depozīta sistēmu; atlikuši 2 mēneši
100 tirgotāji nesteidz ieviest iepakojuma depozīta sistēmu; atlikuši 2 mēneši
Iepakojumu depozīta sistēma darbu sāks 1. februārī. Vairākus mēnešus būs pārejas laiks, kad veikalu plauktos atradīsies gan nododami, gan nenododami iepakojumi. Lielākajiem tirgotājiem obligāti jāslēdz līgums par depozītu sistēmas ieviešanu, un to arvien nav izdarījuši aptuveni 100 uzņēmumu. Piemēram, veikalu tīkls “Lats” apstiprina, ka daļa biedru vēl nav parakstījuši līgumus.
Dažu piena saimniecību izvērtējums liecina par zemāku izmešu rādītāju nekā ES vidēji
Dažu piena saimniecību izvērtējums liecina par zemāku izmešu rādītāju nekā ES vidēji
Piecās piena saimniecībās apkopotās pērnā gada siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas liecina, ka Latvijā liellopu radītās emisijas ir zemākas par vidējo rādītāju Eiropas Savienībā (ES) . Vienlaikus projekta īstenotāji – lauksaimniecības konsultanti – secina, ka saimniecībās iespējams vairāk attīstīt vēl dažādas saimniekošanas prakses, lai emisijas mazinātu.
Vai pietiekami «zaļš» un atbalstošs? NVO kritizē plānu investīciju sadalei lauksaimniecībā
Vai pietiekami «zaļš» un atbalstošs? NVO kritizē plānu investīciju sadalei lauksaimniecībā
Vides un lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas kritizē Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas (KPL) stratēģisko plānu. Dabas organizāciju ieskatā iecerētie atbalsta pasākumi nedos ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā. Arī bioloģiskie zemnieki vērtē, ka jaunie atbalsta pasākumi neveicinās videi draudzīgāku saimniekošanu. Savukārt konvencionālie zemnieki norāda uz ierobežoto finansējumu "zaļo" mērķu izpildē.
Jaunajā sezonā plānots ļaut medīt tikai savārgušus vai sabiedrībai bīstamus lūšus
Jaunajā sezonā plānots ļaut medīt tikai savārgušus vai sabiedrībai bīstamus lūšus
Jaunajā lūšu medību sezonā plānots izdot atsevišķas medību atļaujas līdzšinējās nomedījamo dzīvnieku kvotu sistēmas vietā. Tas nozīmē, ka lūšus varēs nomedīt tikai tad, ja dzīvnieks ir novārdzis, ievainots vai bīstams sabiedrībai un ja nav citu alternatīvu. Katru lūšu medību pieteikumu izskatīs Valsts meža dienesta (VMD) speciālisti.
Spriedīs par Ziemassvētku tirdziņu norisi ārkārtējās situācijas laikā
Spriedīs par Ziemassvētku tirdziņu norisi ārkārtējās situācijas laikā
Operatīvās vadības grupa (OVG) diskutēs par Ziemassvētku tirdziņu norisi ārkārtējās situācijas laikā. Tieši decembris parasti ir laiks, kad amatnieki var notirgot visa gada laikā sagatavotās preces. Taču patlaban spēkā esošais regulējums nosaka, ka līdz 11. janvārim organizēta ielu tirdzniecību ir aizliegta.
Ko Latvijas skolēni apgūst vēstures stundās. Saruna ar vēsturnieku un skolotāju Valdi Klišānu
Ko Latvijas skolēni apgūst vēstures stundās. Saruna ar vēsturnieku un skolotāju Valdi Klišānu
Valsts svētku laikā simt gadus senos vēstures notikumus teju ikviens ierasti piemin, pie pils mūriem iededzot sveci, noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa un uzklausot amatpersonu uzrunas. Taču kādas ir skolēnu zināšanas par šo Latvijas valsts tapšanas laiku, ko viņi apgūst vēstures stundās, kādi ir sabiedrībā izplatītākie stereotipi par šo laiku un kādi ir vēstures skolotāju izaicinājumi attālināto mācību laikā? Par to Latvijas Radio intervijā plašāk izvaicāja vēstures mācību grāmatu autoru, skolotāju un Vēstures skolotāju biedrības pārstāvi Valdi Klišānu.
Mātes sapnis redzēt paceļam Latvijas karogu Latvijā. Brīvības pieminekļa karogu iniciatora Andreja M...
Mātes sapnis redzēt paceļam Latvijas karogu Latvijā. Brīvības pieminekļa karogu iniciatora Andreja Mežmaļa stāsts
Pie Brīvības pieminekļa vēsturiskajā vietā atkal plīvo Latvijas valsts karogi, kurus valstij ziedojis atvaļinātaiss Jūras spēku flotiles admirālis Andrejs Mežmalis. Par šo iecerei vēl pirms valsts simtgades viņš rakstīja vēstules tā laika premjeram, Kultūras ministrijai un Rīgas domei, bet karogu atjaunošanas ideja atsaucību neguva. Taču, neatlaidīgi turpinot un uzrunājot Brīvības pieminekļa izgaismošanas fondu, iniciatīva īstenota šogad īsi pirms Lāčplēša dienas.
Gribas brīvību. Ierobežojumu nogurdinātā Hohu ģimene aizbrauc no Latvijas
Gribas brīvību. Ierobežojumu nogurdinātā Hohu ģimene aizbrauc no Latvijas
Līdz ar kovida saslimstības pieaugumu un mājsēdes ieviešanu, daļa iedzīvotāju, kas var strādāt attālināti, izceļoja no Latvijas uz vietām, kur nav tik striktu ierobežojumu. Sociālajos tīklos tam dots nosaukums “tālsēde”. Taču Latvijas Radio sastapās ar kādu ģimeni, kas nolēmusi pat meklēt darbu Maltā un tieši šobrīd pamest Latviju uz ilgāku laiku bažās, ka saslimstība un tātad arī ierobežojumi līdz pavasarim nemazināsies.
Šogad pieaugusi maluzvejnieku aktivitāte
Šogad pieaugusi maluzvejnieku aktivitāte
Šogad pieaugusi maluzvejnieku aktivitāte, liecina Vides dienesta dati. Šī gada deviņos mēnešos izņemts jau par 100 nelikumīgiem zvejas rīkiem vairāk nekā visa pagājušā gada laikā. Turklāt patlaban norit lašveidīgo zivju nārsts un Dabas aizsardzības pārvalde aicina arī iedzīvotājus iesaistīties šo sugu aizsardzībā.
NVD līgumu pārtraukšana ar četrām ģimenes ārstu praksēm kopumā ietekmēs 5758 pacientus
NVD līgumu pārtraukšana ar četrām ģimenes ārstu praksēm kopumā ietekmēs 5758 pacientus
Ārstniecības personu nevakcinēšanās dēļ Nacionālais veselības dienests izbeidz līgumu ar četrām ģimenes ārstu praksēm. Pacientiem jāizvēlas un jāreģistrējas pie cita ģimenes ārsta, lai arī turpmāk nepieciešamības gadījumā saņemtu konsultācijas, nosūtījumus valsts apmaksātu pakalpojumu saņemšanai, zāļu receptes, profilaktisko uzraudzību un citus pakalpojumus.
Spožais pumpurgliemezis Latvijā atrasts vairs tikai divās vietās
Spožais pumpurgliemezis Latvijā atrasts vairs tikai divās vietās
Reti sastopamais spožais pumpurgliemezis (Vertigo genesii) nav iekļauts esošajā Sarkanajā grāmatā, jo tās izdošanas laikā šī suga Latvijā nebija konstatēta. Taču noteikti tas nonāks jaunajā Sarkanajā grāmatā kā kritiski apdraudēta suga, Latvijas Radio stāstīja malakoloģe Digna Pilāte.
Kāpu vilkzirneklis – vienīgais aizsargājamais zirneklis Latvijā
Kāpu vilkzirneklis – vienīgais aizsargājamais zirneklis Latvijā
Kāpu vilkzirneklis (Arctosa cinerea) ir vienīgais aizsargājamais zirneklis Latvijā, kuru apdraud piekrastes izmīdīšana un pārveidošana. Tieši tas ir galvenais iemesls, kādēļ  tas pazudis no piekrastes daudzviet Eiropā, Latvijas Radio stāstīja zirnekļu pētniece Inese Cera.
Sarkanā mēslsūna – apdraudētā purvaino mežu iemītniece
Sarkanā mēslsūna – apdraudētā purvaino mežu iemītniece
Sarkanajā grāmatā ierakstīto sarkano mēslsūnu (Splachnum rubrum) Latvijā pirmo reizi pamanīja pirms 56 gadiem Valkas rajonā. Šo reto  sugu, kuras augšanai ir nepieciešami mēsli, dzīvnieku kauli un ragi, apdraud vecu purvaino mežu iznīcināšana, kā arī kūdras ieguve šajos purvos, stāstīja sūnu pētniece Līga Strazdiņa.
Arī Latviju mudina rīkoties strauji klimata mērķu sasniegšanā
Arī Latviju mudina rīkoties strauji klimata mērķu sasniegšanā
Kā un kādus klimata mērķus līdz šim centusies sasniegt Latvija? Latvija savas CO2 emisijas, salīdzinot ar laiku pirms 30 gadiem, ir samazinājusi par vairāk nekā 50%. Tomēr Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dati liecina, ka CO2 izmešu koncentrācija aizvadītajā gadā ir bijusi lielāka nekā jebkad iepriekš. Tādēļ bez straujas rīcības Latvijas un Eiropas Savienības (ES) mērķus neizdosies sasniegt.
Reto vēdekļa sārtaini Latvijā pirmo reizi pamanīja pirms 30 gadiem
Reto vēdekļa sārtaini Latvijā pirmo reizi pamanīja pirms 30 gadiem
Vēdekļa sārtaini (Rhodotus palmatus), kas atzīta par vienu no pasaules skaistākajām sēnēm, Latvijā pirmo reizi pamanīja divgadīga meitenīte pirms 30 gadiem, stāstīja mikoloģe Inita Dāniele. Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītā sēne ir reta gan pie mums, gan kaimiņvalstīs, savukārt Zviedrijā tā jau ir kritiski apdraudēta suga.
Zoologs: Pēdējo reizi ziņa par lidvāveri Latvijā saņemta 2012. gadā
Zoologs: Pēdējo reizi ziņa par lidvāveri Latvijā saņemta 2012. gadā
Sarkanajā grāmatā ierakstītās lidvāveres (Pteromys volans) Latvijā bija retas jau pirms simt  gadiem, taču tagad tās var uzskatīt par izmirušām, Latvijas Radio stāstīja zoologs Valdis Pilāts. Ziņojumu par Latvijā manītu lidvāveri viņš pēdējo reizi ir saņēmis 2012. gadā.
Retais zemeņu āboliņš sarūk līdz ar dabiskajām pļavām
Retais zemeņu āboliņš sarūk līdz ar dabiskajām pļavām
Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā esošo zemeņu āboliņu iekļāva pēdējā Sarkanajā grāmatā, un izskatās, ka tas būs jāaizsargā joprojām, Latvijas Radio atzina botāniķe Ieva Roze. Šo augu nelabvēlīgi ietekmē dabisko pļavu izzušana, taču tā nekad nav bijusi un nebūs suga ar masveida izplatību Latvijā, jo tai ir specifiska dzīvotne.
Zoologs: Ja gludenā čūska Latvijā izzudīs, no kaimiņiem tā neienāks
Zoologs: Ja gludenā čūska Latvijā izzudīs, no kaimiņiem tā neienāks
Sarkanajā grāmatā ierakstītā gludenā čūska ir samērā neliela, tās garums sasniedz ap 60 centimetru. Kā jau liecina tās nosaukums, no citām Latvijas čūskām viņa atšķiras ar pilnīgi gludām zvīņām, stāstīja zoologs, rāpuļu eksperts Andris Čeirāns. Visvairāk tās manītas Ķemeru Nacionālajā parkā, taču kopumā Latvijā varētu būt ap 1000 sugas pārstāvju.
Melnā puskuitala Latvijā sastopama vairs dažās vietās
Melnā puskuitala Latvijā sastopama vairs dažās vietās
Sarkanajā grāmatā ierakstītā melnā puskuitala (Limosa limosa) Latvijā palikusi vēl nedaudzās vietās – Engures ezerā, kā arī Lubāna un Liepājas ezeru apkārtnē, stāstīja ornitologs Viesturs Ķerus. To apdraud klimata pārmaiņas un citi faktori, piemēram, slapjo pļavu nosusināšana.
Pašvaldības šoruden vēl nevarēja izmantot Covid-19 klātbūtnes monitoringu notekūdeņos
Pašvaldības šoruden vēl nevarēja izmantot Covid-19 klātbūtnes monitoringu notekūdeņos
Pašvaldības pirms slimības uzliesmojuma šoruden vēl nevarēja izmantot Covid-19 klātbūtnes monitoringu notekūdeņu , lai ātrāk ieviestu kādus pasākumus novados. Zinātniskajā institūtā "Bior" norādīja, ka monitoringa pirmo mēnešu rezultāti ir maznozīmīgi, jo sistēma valstī bija jāievieš ātrāk – pirms saslimstības pieauguma. Monitoringam būšot jēga ilgtermiņā, un vietvaras nākotnē cer arī uz operatīvu komunikāciju ar speciālistiem par kādām tendencēm datos.
Kas ir veselībpratība? Intervija ar Stradiņa universitātes pētnieci Inesi Stars
Kas ir veselībpratība? Intervija ar Stradiņa universitātes pētnieci Inesi Stars
Neskatoties uz ilgstošiem epidemiologu un ārstu aicinājumiem vakcinēties pret Covid-19, joprojām liels iedzīvotāju skaits to nedara. Tiesa, medicīnas nozares aicinājumu ignorēšana sabiedrībā nav reta parādība. Piemēram, šogad ir visu laiku zemākais krūts vēža skrīninga aktivitātes rādītājs, to veikušas ap 30% sieviešu. Kas ir indivīda veselībpratība, kāda tajā ir veselības izglītības un nozares komunikācijas loma? To Latvijas Radio lūkoja noskaidrot intervijā ar Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docenti Inesi Stars.
Piena ražotājiem ir interese par apvienošanos, bet Latvijas–Igaunijas kooperatīva biedru skaits neau...
Piena ražotājiem ir interese par apvienošanos, bet Latvijas–Igaunijas kooperatīva biedru skaits neaug
Piena ražotāju interese par apvienošanos ir liela, taču Latvijas–Igaunijas piena kooperatīvā biedru skaits pirmajā darbības gadā nav pieaudzis. Nelielākas saimniecības gan norāda uz sarežģītiem un dārgiem iestāšanās nosacījumiem. Kooperatīva pārstāvji atzīst, ka prasības nav vienkāršas, taču plāno, ka tas mainīsies līdz ar jaunās uzņēmumam piederošās piena ražotnes darba sākšanu pēc diviem gadiem.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd