“Tā ir cepurīšu sēne un, tā kā tā aug uz koka, tad kātiņš nav īsti cepurītes centrā, tas ir slīps vai atrodas cepurītes sānos. Cepurītes virsma ir nedaudz krunkaina, un reizēm uz tās izdalās šķidruma pilieniņi, kas izceļ oranžo krāsu,” stāstīja Dāniele.
Vēdekļa sārtaines izplatību pārsvarā nosaka tās biotops un koka suga, ar ko tā ir saistīta. Šī sēne aug uz vīksnu un gobu koksnes, pārsvarā tieši uz kritalām, kā arī uz bojāgājušiem kokiem, kuri jau izvesti no meža. “Līdz ar to šo sēni var atrast arī baļķu kaudzēs kokzāģētavās,” paskaidroja Dāniele.
“Pirmo reizi vēdekļa sārtaini Latvijā atrada 1991. gadā un pirmā, kas to pamanīja bija 2 gadus veca meitenīte, turklāt tas bija 7. novembrī,” stāstīja mikoloģe.
Tas nozīmē, ka vēdekļa sārtaini iespējams atrast arī vēlā rudenī.
“Pārsvarā visas vēdekļa sārtaines atradnes Gaujas Nacionālajā parkā un tikai dažās ir ārpus tā, piemēram, Ogres upes ielejā, Aizkraukles purva Liepu salā,” norādīja mikoloģe.
Galvenais apdraudējums visām sēņu sugām ir vajadzīgo biotopu trūkums un to apsaimniekošana. Vēdekļa sārtainei piemērotu biotopu ir maz, un līdz ar to tās atradnes ir tālu viena no otras.
Sarkanās grāmatas varoņi
Dabas pētnieki šobrīd aktualizē Latvijā aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu. Projekta “Life for species” laikā tuvākajos gados taps arī jauns Sarkanās grāmatas izdevums, kas būs pieejams arī virtuālajā vidē. Sarkanās grāmatas saturs nav atjaunots jau vairāk nekā 20 gadus. Patlaban sarakstos ir retas, kritiski apdraudētas un arī atsevišķas Latvijā jau izzudušas sugas. Tādēļ Latvijas Radio iepazīstina ar dažādiem Sarkanās grāmatas varoņiem – zīdītājiem, putniem, rāpuļiem, augiem un citu sugu grupu pārstāvjiem.
Ja koku kritalas aizvāc, tad vēdekļa sārtaine spēj augt arī kokzāģētavā baļķu kaudzē: “Bet, protams, labāk būtu, ja tā kritala ar vēdekļa sārtainēm paliktu dabā un netiktu izvākta no meža.”
Vēdekļa sārtaine ir aizsargājamo augu sarakstā un noteikti saglabāsies arī jaunajā Sarkanajā grāmatā kā apdraudēta un reta suga, uzsvēra mikoloģe.
