Pašvaldības šoruden vēl nevarēja izmantot Covid-19 klātbūtnes monitoringu notekūdeņos

Pašvaldības pirms slimības uzliesmojuma šoruden vēl nevarēja izmantot Covid-19 klātbūtnes monitoringu notekūdeņu , lai ātrāk ieviestu kādus pasākumus novados. Zinātniskajā institūtā "Bior" norādīja, ka monitoringa pirmo mēnešu rezultāti ir maznozīmīgi, jo sistēma valstī bija jāievieš ātrāk – pirms saslimstības pieauguma. Monitoringam būšot jēga ilgtermiņā, un vietvaras nākotnē cer arī uz operatīvu komunikāciju ar speciālistiem par kādām tendencēm datos.

Pašvaldības šoruden vēl nevarēja izmantot Covid-19 monitoringu notekūdeņosSintija Ambote

Šovasar Latvijā ieviesa Covid-19 izplatības monitoringu notekūdeņos, lai savlaicīgi prognozētu vīrusa izplatības palielināšanos apdzīvotās vietās un attiecīgās pašvaldības vai reģionālās medicīnas iestādes varētu, iespējams, operatīvi lemt par kādiem pasākumiem.

Liepājā Covid-19 monitoringa paraugus notekūdeņos kopš augusta ievāc pašvaldības uzņēmums "Liepājas ūdens". Tā valdes priekšsēdētājs Andis Dejus monitoringa datus vērtēja kā būtiskus valsts mērogā, bet pašvaldība ar tiem šoruden neko nevarēja iesākt, kā tikai pieņemt zināšanai.

"Mēs pašvaldībā varam tikai sekot līdzi tendencēm un gaidīt norādījumus no atbildīgajām struktūrām.

Taču tas patiešām ir fakts, ka pēc šīm notekūdeņu analīzēm mēs varam vērot Covid-19 attīstības gaitu samērā priekšlaicīgi, vēl pirms to konstatē medicīnas iestādēs, jo inficētie iedzīvotāji labierīcības apmeklē, vēl pirms viņiem ir simptomi.

Un te tas laika handikaps tiek iegūts. Katrā ziņā, es ceru, ka visu šo pilsētu monitoringa datus arī turpmāk izmantos atbildīgās struktūras un nākotnē kaut kādus lēmumus pieņems savlaicīgāk," teica Dejus.

Jēkabpils novada domes izpilddirektors Guntars Gogulis norādīja, ka notekūdeņu monitoringa dati patiešām aptuveni par nedēļu apsteidz Covid-19 uzliesmojumu konkrētās vietas iedzīvotāju vidū, taču tajā brīdī no tā vairs izvairīties nav iespējams.

"Ja man pasaka, ka ir augsts Covid-19 [vīrusa] koncentrācijas līmenis notekūdeņos un pēc divām nedēļām pilsētā būs izplatības pīķis, tad tas vairs nav novēršams, un tas pīķis būs, jo monitorings apliecina, ka cilvēki jau ir slimi.

Taču vienīgais, ko es varu izdarīt, ir papildus pievērst iedzīvotāju uzmanību un aicināt nepulcēties, kā arī pārplānot pašvaldības iestāžu darbu, saprotot, ka būs uzliesmojums.

Nu, un pirms šī uzliesmojuma mums arī bija tie attālināta darba ierobežojumi, bet, protams, tas nebija kā obligāti, bet tad, ja ir iespēja," klāstīja Gogulis.

Covid-19 monitoringam notekūdeņos valdība jūlijā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīra 339 000 eiro. Par monitoringa projektu atbildīgā zinātniskā institūta "Bior" vadītājs Aivars Bērziņš stāstīja, ka tikai augustā noslēgti līgumi ar pašvaldībām, apmācīts notekūdeņu sistēmu personāls un tādēļ kā prognožu instruments tas darbosies ilgtermiņā. Vienlaikus programmā pastiprināti pēta iespējamās vīrusa mutācijas.

"Notekūdeņu monitoringa sistēmai vislielākā nozīme ir klusuma jeb miera periodā, kas Latvijas situācijā ir jūnija-jūlija mēneši. Savukārt mums monitoringa sistēma tika palaista vienlaikus ar strauju saslimstības pieaugumu valstī.

Attiecībā uz izplatības prognozēm šiem rādītājiem būtu lielāka loma, ja tie mērījumi būtu veikti agrāk. Katrā ziņā šī monitoringa rezultāti jāizmanto visas epidemioloģiskās informācijas kopainā, kur savukārt Slimību profilakses un kontroles centrs var tālāk rīkoties vai komunicēt ar pašvaldībām par viena vai otra pasākuma ieviešanu vai neieviešanu," sacīja Bērziņš.

Aptaujāto vietvaru pārstāvji secināja, ka tām patlaban nav nekādas tiešas atgriezeniskās saiknes ar epidemiologiem vai citiem speciālistiem par notekūdeņu monitoringā novērotajām Covid-19 izplatības tendencēm konkrētajās apdzīvotajās vietās.

Patlaban paraugi tiek ņemti 10 pašvaldībās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt