Sarkanās grāmatas varoņi
Dabas pētnieki šobrīd aktualizē Latvijā aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu. Projekta “Life for species” laikā tuvākajos gados taps arī jauns Sarkanās grāmatas izdevums, kas būs pieejams arī virtuālajā vidē. Sarkanās grāmatas saturs nav atjaunots jau vairāk nekā 20 gadus. Patlaban sarakstos ir retas, kritiski apdraudētas un arī atsevišķas Latvijā jau izzudušas sugas. Tādēļ Latvijas Radio iepazīstina ar dažādiem Sarkanās grāmatas varoņiem – zīdītājiem, putniem, rāpuļiem, augiem un citu sugu grupu pārstāvjiem.
Pirmās drošās atradnes par šo sugu ir sastopamas vēl baltvācu naturālistu darbos 19. gadsimta beigās. Interesanti noskaidrot, kā šī suga nonāca Latvijā, jo viņa patlaban sastopama samērā izolētu populāciju veidā. Izolētas gludenās čūskas populācijas ir sastopamas arī Ālandu salās Baltijas jūrā, un pastāv viedoklis, ka šajās salās gludeno čūsku varētu būt ieveduši cilvēki vikingu laikos, kad šiem dzīvniekiem varētu būt bijusi kādu rituālu vai svētu dzīvnieku nozīme. Latvijā šī suga ir sastopama arī piekrastes joslā un, iespējams, arī gribētos Latvijas čūsku populāciju saistīt ar vikingu klātbūtni, bet, veicot DNS analīzes, noskaidrots, ka šīs Latvijas populācijas ir tuvas tām, kas atrodamas Lietuvā, Baltkrievijas dienvidu daļā un Ukrainā. Proti, Latvijā šī suga kādreiz ienākusi no dienvidaustrumiem, visticamāk, pa Daugavas ieleju nonākusi līdz sev piemērotiem biotopiem.
Latvijā gludenā čūska ir atrodama ierobežotā teritorijā. Tās populācijas ir izkaisītas starp Slīteres Nacionālo parku un Ādažu aizsargājamo ainavu apvidu.
Lielākās šīs sugas populācijas Latvijā konstatētas Ķemeru Nacionālajā parkā. Kopējais gludeno čūsku skaits Latvijā ir neliels – ap 1000 īpatņu.
Kādreiz šī suga Latvijā bija plašāk izplatīta. 20. gadsimta 30. gados tā bija daudz novērota Rīgas apkārtnē, tagadējā Babītē, Sužu apkārtnē, Trīsciemā, tātad gar Ķīšezera krastu. Taču šajās teritorijās gludenā čūska ir izzudusi apbūves un cilvēku vispārējās ietekmes rezultātā.
Gludenajai čūskai nepieciešami atklāti, sausi biotopi, kas turklāt atrodas piejūras joslā, un tas ir saistīts ar to, ka šī ir siltumu mīlošu suga un piejūras joslā viņai ir labvēlīgs temperatūras režīms. Jāatzīmē, ka tuvākās gludenās čūskas populācijas ārpus Latvijas atrodas Lietuvas dienvidaustrumu daļā, proti, ir izplatības areāla pārrāvums aptuveni 300 kilometru attālumā līdz tuvākajām populācijām. Un arī Latvijas populācija šai sugai ir diezgan fragmentēta. Ja šī suga Latvijā izzudīs, tad nav gaidāms, ka tā atkal šeit parādīsies, pateicoties kādai kaimiņu valstu populācijai. Šādi riski pastāv, jo gludenā čūska Latvijā dzīvo šajā 20 kilometru platā piekrastes joslā un tajā ir ļoti spēcīga cilvēku ietekme, pārsvarā rekreācijas ietekme, skaidroja zoologs. Pat cilvēka klātbūtne var būt šai sugai postoša, jo atšķirībā no daudziem citiem dzīvniekiem cilvēki čūskas diezgan regulāri iznīcina fiziski.
Gludenā čūska kādreiz jau ir bijusi Latvijas Sarkanajā grāmatā apdraudēto sugu kategorijā, un tās nākotnes perspektīvas nav īpaši labas. Tāpēc pilnīgi noteikti šai sugai būs vieta atjaunotajā Sarkanajā grāmatā.
