Dati liecina, ka aizvadītajā diennaktī novērsti 23 cilvēku mēģinājumi šķērsot robežu. Kopš sestdienas neviens no patvēruma meklētājiem Latvijā nebija uzņemts arī humānu apsvērumu dēļ, taču aizvadītajā diennaktī uzņemti septiņi cilvēki.
Biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāvis Egils Grasmanis apstiprināja, ka, iestājoties aukstākam laikam, nevalstiskā organizācija (NVO) saņēmusi robežsardzes lūgumu pēc silta apģērba vairākiem desmitiem cilvēku.
Taču Grasmanis arī norādīja, ka trūkst informācijas, kas notiek ar šiem cilvēkiem pašreizējos sala apstākļos un vai viņiem sniegta pietiekama palīdzība.
"Neviens īsti nezina, kas notiek un kā tas notiek uz robežas. Skaidrs, ka pēdējo dienu laika apstākļos, kad īpaši austrumu pusē termometra stabiņš noslīd zem mīnus 20 grādiem, ir neomulīgi domāt par cilvēkiem, kas šobrīd atrodas mežā. Tās mūsu bažas ir par to, kāpēc tas viss ir tik noslēpumaini un neatvērti. Nupat ar mums arī sazinās citas nevalstiskās organizācijas no kaimiņvalstīm ar ziņām par konkrētiem cilvēkiem, kuru signāli pazūd pie Latvijas robežas. Taču es domāju, ka mūsos visos ir kāda cilvēcība, un mēs tikai varam cerēt, ka viss, kas notiek uz robežas, ir pietiekami humāni un nekaitējot šo cilvēku dzīvībai."
Robežsardzē norādīja, ka patvēruma meklētāji nav pamesti mežā bezpalīdzības stāvoklī bez apģērba nodrošinājuma un pārtikas, kā arī viņiem nodrošināta pārvietojama apkurināma telts Latvijas pusē, kur pārnakšņot sala laikā, un pēc vajadzības tiekot sniegta medicīniskā palīdzība.
Ņemot vērā Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīma izvērsto nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludinājusi ārkārtējo situāciju līdz 10. februārim. Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (Latvijas Zemnieku savienība) pastāstīja, ka iknedēļas operatīvajās sanāksmēs tiek pārrunāta situācija uz robežas. Upenieks uzskata, ka šiem cilvēkiem līdzās pašvaldības teritorijai pierobežā nosalšana patlaban nedraud.
Upenieks sacīja: "Domāju, ka tas nevarētu tā būt. Ik nedēļu notiek arī sanāksmes, kurās piedalās pašvaldības un spēka struktūras, arī NVO. Protams, kaut kādas korekcijas var ieviest esošie laika apstākļi, bet šajās sanāksmēs piedalās arī NMPD un Veselības ministrija. Robežas jautājums tiek skatīts nopietni. Darbs varbūt notiek klusējot, bet tas notiek.''
Kopš 10. augusta, kad pierobežā tika izsludināta ārkārtējā situācija, no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas kopumā atturēti vairāk nekā 2800 cilvēki, humānu apsvērumu dēļ valsts robežas šķērsošana nav liegta 92 cilvēkiem.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
8. novembrī liela migrantu grupa sapulcējās pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, mēģinot iekļūt Eiropas Savienības teritorijā, bet Polija atsakās ielaist šos cilvēkus, jo uzskata, ka viņi ir nevis bēgļi, bet gan "tūristi", kas brīvprātīgi ieradušies Baltkrievijā.
Latvijas valdība no 11. augusta izsludinājusi ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju, vēlāk to pagarināja līdz 10. februārim. Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi.