Lapkoku praulgrauzis – viena no lielākajām un apdraudētākajām Latvijas vabolēm

Sarkanajā grāmatā ierakstītais lapkoku praulgrauzis (Osmoderma eremita) ir viena no fiziski lielākajām sugām Latvijas vaboļu faunā. Taču, ņemot vērā cilvēku neziņu un citus apstākļus, tā ir arī viena apdraudētākajām sugām, Latvijas Radio uzsvēra entomologs Dmitrijs Teļnovs.

Lapkoku praulgrauzis – viena no lielākajām un apdraudētākajām Latvijas vabolēm
00:00 / 05:06
Lejuplādēt

“Aptuveni 2–3 cm gara un tumši brūna vabole, bet segspārni ar bronzas atspīdumu, tādi nedaudz metāliski. Taustekļi šai sugai ir īsi, un vaboles forma ir cilindriska,” lapkoku praulgrauzi raksturoja entomologs.

Lapkoku praulgrauža kāpurs attīstās 3 gadus, un pieaugusi vabole dzīvo vien dažas nedēļas.

Šī vabole ir izcils piemērs tām sugām, kas ceļo nelabprāt – tās nevēlas doties prom no sava dzimtā koka.

“Tas ir raksturīgs tādām sugām, kuras evolūcijas gaitā bija ilgstoši saistītas ar nemainīgu vidi. Piemēram, Eiropā vai Eirāzijā tie bija veci platlapju meži – tur to izmaiņu nav, un vabolei nemaz nebija stimula meklēt citu dzīvotni, jo šo mežu bija pietiekami,” skaidroja kukaiņu pētnieks.

Ņemot vērā, ka Latvijā vecie dabiskie platlapju meži ar ozoliem, zirgkastaņām, kļavām, liepām un tamlīdzīgiem kokiem ir iznīcināti jau 20. gadsimta sākumā vai pat ātrāk, tagad lielākā daļa lapkoku praulgrauža populācijas ir saistīta ar cilvēka veidotiem mākslīgiem biotopiem, kur ir saglabājušies vecie platlapju koki, skaidroja Teļnovs.

No dabiskajiem biotopiem viena no nozīmīgākajām sugas atradnēm ir Lubāna mitrājā, Pededzes lejtecē un Ziemeļgaujā, kur joprojām ir sastopamas parkveida pļavas. Savukārt no cilvēku veidotiem biotopiem labākais piemērs ir parki ar seniem kokiem.

“Tātad nav lieku krūmu, starp kokiem ir attālums, un tie visi ir saules apspīdēti. Tie aug platumā un priecē gan mūs, gan praulgrauzi,” stāstīja entomologs.

Šīs sugas biotopu fragmentācija ir ļoti liela – tā kā lapkoku praulgrauži nelido un rāpo slikti, tad tas ir pašlaik būtiskākais apdraudējums šīm vabolēm, jo gēnu apmaiņa starp atradnēm faktiski nenotiek, norādīja Teļnovs.

Sarkanās grāmatas varoņi

Dabas pētnieki šobrīd aktualizē Latvijā aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu. Projekta “Life for species” laikā tuvākajos gados taps arī jauns Sarkanās grāmatas izdevums, kas būs pieejams arī virtuālajā vidē. Sarkanās grāmatas saturs nav atjaunots jau vairāk nekā 20 gadus. Patlaban sarakstos ir retas, kritiski apdraudētas un arī atsevišķas Latvijā jau izzudušas sugas. Tādēļ Latvijas Radio iepazīstina ar dažādiem Sarkanās grāmatas varoņiem – zīdītājiem, putniem, rāpuļiem, augiem un citu sugu grupu pārstāvjiem.

“Tas nākotnē atspēlēsies uz šīs sugas izdzīvošanu. Tāpēc, lai aizsargātu šo sugu, mums jānodrošina ne tikai veco koku pieejamība, bet arī svarīgi nodrošināt, lai starp sugas atradnēm būtu šādu koku koridori,” uzsvēra kukaiņu pētnieks.

Lapkoku praulgrauzis Latvijā zināms kopš 1860. gadiem, un līdz pat 20. gadsimta 90. gadu beigām atradņu skaits šai sugai bija niecīgs. “Piemēram, 1985. gada Sarkanajā grāmatā šai sugai Latvijā ir mazāk nekā 10 atradņu, bet tagad Latvijā jau ir zināmas starp 150 un 200 atradnēm. Pilnīgi noteikti šo sugu mēs turpināsim sargāt arī turpmāk,” pauda Teļnovs.

Entomologs uzsvēra, ka, ņemot vērā dažādus apstākļus, kas Latvijā saistīti ar veco dobumaino koku apsaimniekošanu un attieksmi pret tiem, lapkoku praulgrauža pastāvēšanai ir būtiski draudi.

“Neskatoties uz to, ka šī ir viena no visaizsargātākajām kukaiņu sugām, un neskatoties uz to, ka Latvijā ir bijušas arī izglītojošas kampaņas, kas skaidro šīs sugas nozīmi, tomēr cilvēku neziņa vai ignorance ved pie tā, ka ik gadu tiek konstatēti gadījumi, ka šīs sugas apdzīvotie koki tiek nozāģēti bez kādas izpētes,” norādīja kukaiņu pētnieks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt