Piena ražotājiem ir interese par apvienošanos, bet Latvijas–Igaunijas kooperatīva biedru skaits neaug

Piena ražotāju interese par apvienošanos ir liela, taču Latvijas–Igaunijas piena kooperatīvā biedru skaits pirmajā darbības gadā nav pieaudzis. Nelielākas saimniecības gan norāda uz sarežģītiem un dārgiem iestāšanās nosacījumiem. Kooperatīva pārstāvji atzīst, ka prasības nav vienkāršas, taču plāno, ka tas mainīsies līdz ar jaunās uzņēmumam piederošās piena ražotnes darba sākšanu pēc diviem gadiem.

Piena ražotājiem ir interese par apvienošanos, bet Latvijas–Igaunijas kooperatīva biedru skaits neaugSintija Ambote

Apritējis vairāk nekā gads kopš reģistrēts Baltijas valstīs pirmais starpvalstu piena kooperatīvs "SCE E-Piim". Tajā apvienojušies ap 150 piena ražotāju Igaunijā un 50 piensaimniecību Latvijā. Kooperatīvs arī turpina jaudīgas piena pārstrādes rūpnīcas būvniecību Paidē. Plānots, ka tā darbu sāks 2023. gadā ar 1000 tonnu piena pārstrādes jaudu dienā. Patlaban jaunais kooperatīvs saražo ap 600 tonnu dienā. Biedru skaits gada laikā nav pieaudzis, bet interesentu netrūkst, pastāstīja uzņēmumam valdes loceklis Jānis Bērtulsons.

"Pašreiz ir interese no zemniekiem un no kooperatīviem. Un šobrīd iestāšanās kooperatīvā ir nogaidoša, jo Latvijas zemniekiem bijuši daudzi rūgti piemēri ar kooperatīviem, pārstrādēm, kur zemnieki ir zaudējuši naudu. Tāpēc visi nogaida, kas būs.

Mēs esam atvērti jauniem biedriem, bet iestāšanās maksa šobrīd ir noteikta 10 tūkstoši eiro.

Tas ir ar domu, ka esošie biedri ir vēl lielākas summas ieguldījuši šī kooperatīva attīstībā, lai piensaimniekiem varētu maksāt stabilu un augstāku piena cenu," stāstīja uzņēmuma valdes loceklis.

Bērtulsons pastāstīja, ka kooperatīvs pienu iepirks arī no saimniecībām, kas nav biedri. Patlaban piena vidējā iepirkuma cena Latvijā ir ap 33 centiem litrā, kas ir augsta cena Latvijas zemniekiem. Vienlaikus saimniecībām arī krietni pieaug ražošanas izmaksas. Pagaidām pienu pārstrādā četros jaunā kooperatīva uzņēmumos – Jaunpils pienotavas ražotnē un trīs "E-Piim" rūpnīcās Igaunijā.

Cēsu novada zemnieku saimniecības ''Caunītes'' saimnieks Aldis Zilvers ir jaunā starpvalstu kooperatīva biedrs. Viņš secina, ka ieguvumi no dalības lielākā kooperatīvā jau parādījušies arī Covid-19 krīzes kontekstā.

"Sākumā mums bija neliels uztraukums, kā mūsu Jaunpils rūpnīca iekļausies šajā kopējā kooperatīvā ar igauņiem. Taču tieši pandēmijas laiks parādīja, ka ir jābūt vairākiem ražošanas virzieniem.

Tādam, kas vērsts uz iekšējo tirgu – kā Jaunpils rūpnīca. Un otrs ir tas, kas vērsts uz eksporta tirgiem. Tie ir sieri un piena pulveri. Un ir jānosedz abas nišas, lai viena vai otra sliktākā tirgus situācijā varētu noturēt to kooperatīvu uz ūdens. Es tikai nesaprotu, kāpēc Latvijā tik maz zemnieku apvienojas. Latvijā varēja būs viens vai divi lieli kooperatīvi, kas būtu nopietns spēks," stāstīja Zilvers.

Tikmēr nelielāka piena saimniecību kooperatīva "Māršava" direktore Dace Pastare pastāstīja, ka ir vīlusies jaunizveidotajā kooperatīvā, jo nav izdevies izveidot sadarbību. Šobrīd no "Māršavas" kooperatīva 50 zemniekiem divi gan nodod pienu tieši igauņu kooperatīvam "E-Piim", kas ir biedrs lielajā starpvalstu kopperatīvā. "Māršavai" apvienošanās atteikta starptautiskās auditorfirmas audita trūkuma dēļ, kas izmaksā aptuveni 33 000 eiro.

"Formālais iemesls ir tieši tāds, ka mums nav šo vairāk nekā 30 tūkstoš eiro, kas jāmaksā, lai dabūtu Eiropas līmeņa auditu. Vēlāk, jau otrajā apvienošanās etapā, kad tā pievienošanās varēja būt vienkāršāka, mēs atkal saņēmām šo tekstu. Mēs gribējām to pašu procesu kā "Piena ceļš" ar "E-Piim", ka mēs kā vesels kooperatīvs saplūstam ar viņiem vienā uzņēmumā. Mums tas nesanāca, bet nomirt un augšām celties mums negribas," izteicās Pastare.

Tikmēr Bērtulsons skaidroja, ka audits ir prasība jebkura kooperatīva kvalitātes novērtēšanai, lai apliecinātu ilgtspējīgu piena ražošanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt