“Lodveida sferofora ir krūmveida laponis. Šim ķērpim ir izteikta centrālā daiva un tā ir gaiši brūna. Bet galos ir noapaļoti izaugumi. Centrālā daļa ir brūna, un ķērpja gali ir pelēki vai balti. Latvijā atrastā ķērpju sugas lapoņi ir 6 centimetrus lieli,” raksturoja Moisejevs.
Šī suga ir reta – tā aug mežos uz kokiem, augsnes, kā arī Skandināvijā uz klintīm. Tai vajadzīgs augsts mitruma līmenis un nemainīgi vides apstākļi.
“Piemēram, ja tā sastopama mežos, tie ir veci meži ar ļoti augstu mitrumu. Latvijas apstākļos šādas dzīvotnes atrast ir sarežģīti,” atzina ķērpju pētnieks.
Pirmo reizi lodveida steroforu Latvijā konstatēja pētnieks Andrejs Brutāns pirms 150 gadiem Slīterē. Pēc šīs atradnes Latvijā šī suga ilgi netika redzēta.
“Taču šogad septembrī ar kolēģi no Igaunijas mēs šo sugu atradām uz atseguma Līgatnē. Tas nozīmē, ka šīs suga Latvijā tomēr vēl nav izmirusi,” ar atradumu dalījās Moisejevs.
Līgatnē esošie smilšakmens atsegumi nav tipiska dzīvotne lodveida sferoforai, jo tā ir dinamiska vide un atsegumi var apaugt vai nogrūt.
Sarkanās grāmatas varoņi
Dabas pētnieki šobrīd aktualizē Latvijā aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu. Projekta “Life for species” laikā tuvākajos gados taps arī jauns Sarkanās grāmatas izdevums, kas būs pieejams arī virtuālajā vidē. Sarkanās grāmatas saturs nav atjaunots jau vairāk nekā 20 gadus. Patlaban sarakstos ir retas, kritiski apdraudētas un arī atsevišķas Latvijā jau izzudušas sugas. Tādēļ Latvijas Radio iepazīstina ar dažādiem Sarkanās grāmatas varoņiem – zīdītājiem, putniem, rāpuļiem, augiem un citu sugu grupu pārstāvjiem.
Sugu var ietekmē arī klimata pārmaiņas, jo tā vairāk saistīta ar kalnu reģioniem.
“Latvijā atrastā sugas atradne ir kaut kāds rudiments. Baltijā tā ir atrasta tikai Latvijā un Igaunijā. Igaunijas gadījumā sugu konstatēja Sāremā uz akmeņiem, kas ir specifiski apstākļi, tie ir alvāru biotopi. Tāpēc Latvijai tas ir negaidīts atradums, bet šeit ir neliels ķērpju skaits, salīdzinot ar Igauniju, un, iespējams, mēs to nebijām pamanījuši,” pauda Moisejevs.
Sarkanajā grāmatā iepriekš šis ķērpis bija iekļauts reģionāli izmirušo sugu kategorijā. Šobrīd pēc vienīgās atradnes novērtēšanas Latvijā tai piešķirs kritiski apdraudētas sugas statusu ar augstāko izzušanas iespējamību.
