Spožais pumpurgliemezis Latvijā atrasts vairs tikai divās vietās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Reti sastopamais spožais pumpurgliemezis (Vertigo genesii) nav iekļauts esošajā Sarkanajā grāmatā, jo tās izdošanas laikā šī suga Latvijā nebija konstatēta. Taču noteikti tas nonāks jaunajā Sarkanajā grāmatā kā kritiski apdraudēta suga, Latvijas Radio stāstīja malakoloģe Digna Pilāte.

Spožais pumpurgliemezis Latvijā vairs atrasts divās vietās
00:00 / 05:02
Lejuplādēt

Spožais pumpurgliemezis ir sīks – aptuveni 2 milimetrus. Viņa čaula ir sarkanbrūna, gluda un ļoti spīdīga. “Forma var būt pumpurveidīga, tāpēc tāds latviskais nosaukums,” paskaidroja Pilāte.

Sarkanās grāmatas varoņi

Dabas pētnieki šobrīd aktualizē Latvijā aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu. Projekta “Life for species” laikā tuvākajos gados taps arī jauns Sarkanās grāmatas izdevums, kas būs pieejams arī virtuālajā vidē. Sarkanās grāmatas saturs nav atjaunots jau vairāk nekā 20 gadus. Patlaban sarakstos ir retas, kritiski apdraudētas un arī atsevišķas Latvijā jau izzudušas sugas. Tādēļ Latvijas Radio iepazīstina ar dažādiem Sarkanās grāmatas varoņiem – zīdītājiem, putniem, rāpuļiem, augiem un citu sugu grupu pārstāvjiem.

Kā jau visiem gliemežiem, tam ir divi taustekļu pāri, bet paša ķermeņa krāsa ir tumši pigmentēta – tumši zaļa līdz melna.

“Tā ir mitrāju suga. Tas nozīmē, ka šis gliemezis dzīvo pārsvarā purvos un mitrās pļavās. Viņš dzīvo vietās, kur ir stabils mitrums, bet tās nedrīkst pārplūst un tur jābūt vairākām grīšļu sugām, sūnām,” aprakstīja malakoloģe. Vietās, kur mīt spožais pumpurgliemezis, veģetācija parasti ir 10 līdz 30 cm augsta.

Latvijā pirmo reizi šo sugu atklāja Slīteres Nacionālā parka teritorijā 1997. gadā: “Līdz ar to tas nav iekļauts esošajā Sarkanajā grāmatā, jo tās izdošanas laikā vēl nebija zināms, ka šī suga Latvijā ir atrodama, bet tā ir nonākusi Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un šai sugai ir veidojami mikroliegumi.”

Latvijā spožais pumpurgliemezis ir reta suga, jo šobrīd ir zināmas deviņas  atradnes – visas atrodas Kurzemē.

“Taču sugas sastopamība iet mazumā, jo pēdējais monitorings liecina, ka spožais pumpurgliemezis vairs konstatēts tikai divās atradnēs.

Viena no vietām, kur tas jau ilgstoši vairs atkārtoti nav konstatēts, ir Vītiņu pļavas,” stāstīja Pilāte.

“Tātad suga jau dabiski Latvijā ir mazskaitlīga tajās vietās, kur tā atrodama, un nākas domāt, ka,  visticamāk, spožais pumpurgliemezis ir jūtīgs uz klimata pārmaiņām,” atzina malakoloģe.

Eiropas reģionā šī suga lielākoties sastopama Skandināvijā kalnu rajonos.

“Tātad suga ir ziemeļnieciskāka, bet Kurzemē kļūst siltāks pēdējā desmitgadē. Tāpat sugu ietekmē nokrišņu izmaiņas, jo lietus periodi nobīdās pa mēnešiem un nokrišņu daudzums ir mainījies pēdējo 20 gadu laikā. Proti, Kurzeme kļūst siltāka un ir šie ilgstošie sausuma periodi, bet spožā pumpurgliemeža dzīves ilgums ir tikai gadu un līdz ar to sausie periodi var būt viens no iemesliem, kādēļ ir mazāk sugas atradņu,” skaidroja pētniece.  Izvērtējot visus šo situāciju un ņemot vērā sugas monitoringa rezultātus, spožais pumpurgliemezis ir kritiski apdraudēta suga Latvijā un jaunajā Sarkanajā grāmatā tai tiks piešķirta šāda kategorija, uzsvēra Pilāte.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti