Viena no Baltijas jūras redzamākajām un masu saziņas līdzekļos apspriestākajām vides problēmām ir zilaļģu masveida vairošanās vai ziedēšana – vasaras vidū daudzviet Baltijas jūrā ūdens ir duļķains, iegūst stipri zaļganu nokrāsu un pat nepatīkami smako. Taču šīm aļģēm ir arī nozīmīga loma jūru ekosistēmu stabilitātes nodrošināšanā – zilaļģes zināmā mērā ir padarījušas šo planētu par apdzīvojamu vidi mums visiem. Jaunākie pētījumi liek domāt, ka nozīmīga vieta šo aļģu attīstībai ir arī Baltijas jūras ūdeņos.
Autora ziņas
Palu laiks jau kopš seniem laikiem Sēlijā ticis uzskatīts par piekto gadalaiku jeb atbūdu. Tas ir brīdis dabā, kad, applūstot palieņu pļavām, Latvijas ainava iegūst patiešām unikālus vaibstus. Līdz pat šai nedēļas nogalei applūstošās teritorijas baudāmas apmeklētājiem savā lielākajā krāšņumā – vēlāk ūdens līmenis tajās sāks strauji samazināties. Biedrības "Dvietes senlejas pagastu apvienība" pārstāve Benita Štrausa LSM.lv norādīja, ka šogad Dvietē ūdens līmenis ir tik bagātīgi cēlies, kādu to nav nācies pieredzēt pēdējo desmit gadu laikā.
Par vienu no sasniegumiem vides aizsardzības jomā nereti min cilvēces spēju vienoties kopīgām darbībām un samazināt ozona cauruma apmēru. Lai arī dati liecina, ka ozona caurums patiešām ir gadu no gada kļuvis arvien mazāks, jauns pētījums liek domāt, ka vairāki uz Zemes notiekošie procesi atkal var veicināt ozona cauruma noārdīšanos.
Lai samazinātu ūdens noplūdi cauruļvados, Lielbritānijā lielas cerības tiek liktas uz robotizētiem risinājumiem. Inženieri radījuši maza izmēra robotu, kas palīdzētu uzturēt kārtībā ūdens infrastruktūru, laikus ziņojot par potenciālām noplūdes vietām, tādējādi samazinot ūdens zudumus par vairākiem miljardiem litru dienā. Saskaņā ar vietējā ūdens pakalpojumu regulatora sniegtajām ziņām tikai Anglijā un Velsā vienas dienas laikā tiek zaudēti apmēram trīs miljardi litru ūdens, kas noplūst simtiem tūkstošu kilometru garajā ūdens apgādes sistēmā. Kamēr Lielbritānijā vairāki uzņēmumi apsver iespēju ieguldīt ievērojamus naudas līdzekļus robotizētu risinājumu ieviešanai savos uzņēmumos, Latvijā vajadzības pēc šāda veida tehnoloģijām pagaidām nav.
Katru gadu februārī dabas aizsardzības organizācijas visā pasaulē svin Starptautisko mitrāju dienu. Arī Latvijā februāris pagājis šīs dabas vērtības zīmē, aicinot iedzīvotājus pievērst uzmanību dažādiem saldūdens resursiem, to kvalitātei, pieejamībai un izmantošanai. Mitrāji ir ūdens klātas vai mitras vietas, kas nodrošina mūs ne tikai ar dabas daudzveidību, bet arī pasargā no plūdiem un palīdz mazināt piesārņojumu.
Pērn Rāznas ezera krastā masveidā izskalotās zivis gājušas bijā novājinātas imunitātes un herpes vīrusa dēļ, tā secinājuši zinātnieki. Tas liek jautāt, cik izplatītas ir dažādas slimības zivju pasaulē un kuras zivis šajā ziņā ir īpaši jutīgas? Nereti zivju bojāeju izraisa vairāki iemesli vai to kopums, skaidroja zinātniskā institūta BIOR pētnieki.
Kaitīgo sēņu toksīni Eiropas kviešos sastopami arvien vairāk un nu jau apdraud teju pusi te audzēto kultūraugu, tā secinājuši Batas Universitātes pētnieki.
Šogad ziņu virsrakstos daudz esam dzirdējuši par saslimstību ar tā dēvēto leģionāru slimību – pneimonijas formu, ko epidemiologi saista ar energoresursu krīzi, jo, taupot uz ūdens sildīšanu, cilvēki rada piemērotus apstākļus legionellas baktēriju augšanai. Šīs baktērijas radītās problēmas Latvijā kļūst arvien aktuālākas, turklāt saslimt var ne tikai mājās, bet arī darba vietas birojos.
Pēdējā laikā daudzviet pasaulē brīvprātīgo iesaiste dažādu darbu veikšanā vai datu ievākšanā dabas aizsardzības jomā kļūst par neaizvietojamu palīgu nozares profesionāļiem, kas, no vienas puses, ir lielisks izglītības un komunikācijas rīks, bet, no otras puses, raisa bažas, vai dabas aizsardzības speciālistu trūkums netiek kompensēts ar amatieru darbu. Arī Latvijā notiek plašāka brīvprātīgo iesaiste, tomēr aptaujātie eksperti uzsver – interesentiem bez profesionālām zināšanām un prasmēm piemeklē tādus darbus, kur grūti nokļūdīties.
Pirms neilga laika sašutumu sociālajos tīklos radīja koku ciršana Amatas dabas takā. Taču, kā noskaidrojās, tā nebija patvaļīga koku izciršana, bet gan cīņa ar kaitēkļiem – dabas eksperti izvērtēja situāciju un atļāva mežistrādi vietā, kurā tika konstatēta astoņzobu mizgraužu invāzija. Tie ir vieni no bīstamākajiem skujkoku kaitēkļiem, kas tuvākajā nākotnē Latvijā varētu savairoties īpaši daudz.
Gada tumšais laiks mūsu senčiem bija veļu laiks, kad arī dabā notiekošais nereti tika saistīts ar nāvi. Ekologi, analizējot konkurenci starp vecākām un jaunākām paaudzēm vienas sugas ietvaros, nonākuši pie secinājuma, ka nāvei ir nozīmīga loma ekosistēmas stabilitātes uzturēšanā. Arī Latvijas Universitātes profesors Viesturs Melecis nāves nozīmi ekosistēmā raksturo ne vien kā neizbēgamu, bet arī ļoti būtisku.
Lai mazinātu dabas daudzveidības samazināšanās tendenci, Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2030. gadam jau pirms vairākiem gadiem tika izvirzīts mērķis katrā no dalībvalstīm aizsargāt vismaz 30% sauszemes teritorijas. Latvijā tas ne tuvu nav sasniegts. Kā norādīja Baltijas Vides foruma eksperti, to neļauj sasniegt arī šobrīd apzinātās aizsargājamo biotopu platības ārpus jau esošajām aizsargājamām teritorijām.
Laikam kļūstot arvien vēsākam, ziemai gatavojas ne tikai migrējošie putni vai ziemas miega piekritēji – arī dārzs dodas pelnītā atpūtā, un īpašu uzmanību šajā ziņā ir pelnījušas komposta kastes. Neraugoties uz to, ka, tuvojoties salam, trūdēšanas procesi palēnināsies, speciālisti iesaka nepamest novārtā komposta veidošanu un pat uzsākt to, ja gadījumā kompostēt nav sanācis gada siltajos mēnešos.
Lai arī Latvija ir ūdeņiem bagāta zeme, to kvalitāte nebūt neliecina, ka ar upju un ezeru stāvokli varam lepoties. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm Latvijā vien piektdaļā virszemes ūdeņu ir labs ekoloģiskais stāvoklis. Lai arī atbildīgā ministrija un eksperti norāda, ka šis raksturojums nav tik precīzs un augstas ekoloģiskās kvalitātes ūdenstilpju ir vairāk, situācija nebūt nav spīdoša. Bet kā nosaka labu vai sliktu ekoloģisko stāvokli?
Garšīgi, viegli audzējami, izturīgi pret slimībām un klimata izmaiņām – tādas prasības izvirzām tomātiem, gurķiem un virknei citu kultūru, kuras labprāt patērējam uzturā vai audzējam savos mazdārziņos. Tieši selekcionāru ziņā ir radīt šķirnes, kas atbilst minētajām prasībām, turklāt vēl ir spējīgas pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, taču ceļš, kādā viņi nonāk pie gaidītā rezultāta, ir laikietilpīgs un arī dārgs. Kā LSM.lv skaidroja Dārzkopības institūta vadošā pētniece Sarmīte Strautiņa, vajadzība pēc jaunām šķirnēm ir nepārtraukta, jo mainās klimats, audzēšanas tehnoloģijas, parādās jaunas slimības un kaitēkļi.
Ideja uz laiku slēgt apmeklētājiem pieeju pludmalei trīs upju grīvās izrādījusies veiksmīga un devusi plānotos rezultātus, secinājusi Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), kas šogad pirmo reizi apmeklētājiem laikā no 1. maija līdz 1. augustam slēdza pieeju jūrai Gaujas, Irbes un Ķikana grīvā, tādēļ iecerēts līdzīgus pasākumus īstenot arī nākamgad. Tā kā minētajā laika posmā piekrastē uzturas mazie zīriņi, jebkāda atpūtnieku aktivitāte un jo īpaši pastaigas ar suņiem var ievērojami traucēt kritiski apdraudētās putnu sugas ligzdošanas sekmes.
No funkcionāla pēdu aizsarga līdz izsmalcinātiem un grūti valkājamiem statusa simboliem. Kā tapa kurpes senatnē, kā pēc apaviem varēja noteikt cilvēka stāvokli sabiedrībā un kurā brīdī apavi ieņēma modes virsotnes, par to Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāsta modes vēsturniece, Latvijas Mākslas akadēmijas docente un doktore Edīte Parute.
Vasara ir laiks, kad baudām Baltijas jūras sniegtos labumus – turklāt Latvijas piekrastes dažādība ļauj atrast sev iecienītāko vietu gan aktīvās atpūtas cienītājiem, gan ainavu baudītājiem. Taču ir kāda īpaša vieta, kas piedāvā unikālu iespēju ikvienam neatkarīgi no atpūtas veida palūkoties uz Baltijas jūras senākajiem krastiem. Ja vēlaties redzēt atsegumus, kuros lasāma Baltijas jūras vēsture, turklāt redzēt netipiskus ģeoloģiskus veidojumus, tad Staldzenes stāvkrasts ir vieta, kuru noteikti vērts apmeklēt.
Laikā, kad Eiropā sevi piesaka kārtējā karstā vasara un vietām vērojami izteikti karstuma viļņi, vides eksperti ceļ trauksmi par to, ka arī šajā kontinenta daļā arvien aktuālāks kļūst augsnes pārtuksnešošanās jeb noplicināšanās jautājums. Šobrīd jau 41% no sauszemes virskārtas aizņem tuksnešainas zemes, kurās mājvietu spiesti rast 38% planētas iedzīvotāju.
Pirms mēneša pasaules plašsaziņas līdzekļos tika izplatīta ziņa, ka Krievijas armijas uzbrukuma rezultātā Ukrainas pilsētā Harkivā ir iznīcināta valstī vienīgā sēklu banka. Lai arī izrādījās, ka bojā gājusi nevis visa sēklu banka, bet tikai daļa tās kolekcijas, tik un tā plašākā reģiona mērogā aktualizējies jautājums par to, kādas sekas var radīt kultūraugu sēklu krājumu iznīcināšana karadarbības skartajās teritorijās.
Iespējams, vairumam ārstniecības augu izmantošana saistās ar bērnības atmiņām vai veikalu plauktos nopērkamu zāļu tēju, taču nesen veikts Vides risinājumu institūta pētījums apliecina, ka pelašķiem, ceļtekām, gaiļbiksītēm un daudziem citiem dabiskās pļavās sastopamiem augiem ir augsta pievienotā vērtība arī naudā, taču to ekonomiskais potenciāls netiek pilnvērtīgi izmantots.
Pēdējā laika notikumi Mariupolē vairāk likuši veltīt uzmanību cilvēku dzīvību glābšanai un apstākļiem, kādos tur uzturas pilsētā palikušie iedzīvotāji, taču ne mazāk svarīgi ir apzināties sekas, kādas jau tuvākajā nākotnē var radīt reģionā esošais piesārņojums. Izpostītā notekūdeņu sistēma, apkārt esošais piesārņojums, kā arī sekli veidotie apbedījumi ir daži no aspektiem, kas jau tuvākajā laikā liek domāt par humānās krīzes sākšanos Ukrainas dienvidu reģionā. Turklāt tā ir tikai problēmas viena puse – pēdējo nedēļu laikā izskanējuši brīdinājumi arī par ekoloģiskās katastrofas sākšanos Azovas jūrā.
Globālās pārtikas sistēmu pamatīgi ietekmē ne tikai klimata pārmaiņas un pēdējos gados tik aktuālā Covid-19 pandēmija, bet arī karadarbība. Karš Ukrainā ir apturējis graudu eksportu un pamatīgi ietekmējis cenu kāpumu. Kopš šī gada sākuma, piemēram, kviešu cenas augušas par 53% un vēl par 6% paaugstinājušās šomēnes, kad Indija paziņojusi par eksporta apjomu samazinājumu draudošo karstuma viļņu dēļ. Arī Krievija, pret kuru vērstas sankcijas un ierobežojumi, līdz šim bijusi nozīmīgs spēlētājs lauksaimniecībā, jo abas ar Ukrainu saražojušas 12% no pasaules pārtikas kalorijām. Šobrīd notiekošais ar bažām liek raudzīties uz to, ko un cik ēdīsim tuvākajā nākotnē. Vai nepieciešamība citviet audzēt vairāk var novest pie tā, ka intensificēsim lauksaimniecību un centieni saimniekot bioloģiski uz laiku tiks aizmirsti?
Pavasaris ir laiks, kad par salātu vai vismaz garšaugu dobju ierīkošanu domāt sāk arī pilsētnieki. Internetā netrūkst padomu par to, kā apzaļumot balkonus un terases, tāpat arī populāri kļūst veidot apstādījumus ēku pagalmos vai uz jumtiem un pamestās teritorijās ierīkot pilsētu mazdārziņus. Lai arī ideja audzēt pārtiku tuvāk mājām ir apsveicama no resursu taupīšanas viedokļa, eksperti iesaka būt piesardzīgiem un pilsētvidē vairāk veidot krāšņumaugu dobes.
Mikroplastmasas piesārņojums apkārtējā vidē nav nekas jauns, un, lai arī līdz šim vairākkārt runāts, ka smalkās plastmasas daļiņas nonāk arī cilvēka organismā, tikai tagad tās pirmo reizi izdevies ieraudzīt arī cilvēku asinīs. Nīderlandes zinātnieki veikuši pētījumu, kurā analizējuši cilvēku asinis, un plastmasa atrasta teju 80% analizēto paraugu.
Par Ukrainā notiekošās karadarbības ietekmi uz ģeopolitiku, drošību un ekonomiku pēdējo nedēļu laikā tiek runāts daudz, taču maz uzmanības Latvijā līdz šim veltīts tam, kāda ietekme uz vidi ir karam. Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis uzsvēra, ka kopējo mērogu Ukrainā notiekošajam mēs vēl neaptveram – daļa ietekmes uz vidi jūtama jau tagad, bet daļa vēl tikai sekos.
Neraugoties uz to, ka hidroenerģija ir atjaunojamā enerģija, tās radītā ietekme uz vidi ir tik liela, ka to īsti nevar uzskatīt par videi draudzīgu un ilgtspējīgu. Eiropas zinātnieki ir meklējuši veidus, kā mazināt zivju mirstību HES turbinās, taču zinātniskā institūta “BIOR” pētnieks Didzis Ustups uzskata, ka neviens no tiem nav panaceja un vienīgais efektīvais risinājums būtu HES un aizsprosta nojaukšana.
Citās valstīs jau vairākus gadus tiek domāts par to, kā attīstīt tā saucamos lauksaimniecībā integrētos saules paneļus, kas ļautu vienlaikus gan izmantot zemi pārtikas audzēšanai, gan enerģijas ieguvei. Latvijā šāda ideja vēl ir jauna un tik drīz, visticamāk, netiks īstenota, jo saules paneļi ir dārgi, taču lauksaimniecības zemes Latvijā ir salīdzinošu daudz, atzina inženierzinātņu doktors Dzintars Jaunzems.
Eiropas Zaļā kursa ieviešana iedzīvotājiem ikdienā nozīmēs papildu izmaksas, taču, ja neko nedarīsim klimata pārmaiņu jautājumā, ilgtermiņā maksāsim daudz vairāk, atzina Pasaules Dabas fonda Latvijā projektu vadītāja Laura Treimane. Savukārt planētai Zaļais kurss sniedz cerību, ka mūsu saimniekošana ilgtermiņā varētu kļūt mazāk postoša, uzsvēra Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Andrejs Briedis.
Pērn ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs vēstīja pasaulei, ka esam krustcelēs un no mūsu izvēlēm ir atkarīgs tas, vai tālāk ceļš vedīs sabrukuma vai izrāviena virzienā. ANO Vides programmas eksperti cer, ka 2022. gads vides jomā būs izrāvienu gads, taču atzīst, ka vides jomā šogad būtu jāizsludina “ārkārtas stāvoklis”. Arī Latvijā aptaujātie vides eksperti norādīja, ka darāmā vides jomā būs daudz un ka dabas resursu degradācijas un klimata krīzes kontekstā mēs jau dzīvojam ārkārtas apstākļos.