Pasaules Dabas fonds Latvijā: Vēl neapjaušam Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmi uz vidi

Par Ukrainā notiekošās karadarbības ietekmi uz  ģeopolitiku, drošību un ekonomiku pēdējo nedēļu laikā tiek runāts daudz, taču maz uzmanības Latvijā līdz šim veltīts tam, kāda ietekme uz vidi ir karam. Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis uzsvēra, ka kopējo mērogu Ukrainā notiekošajam mēs vēl neaptveram – daļa ietekmes uz vidi jūtama jau tagad, bet daļa vēl tikai sekos.

Ārvalstu mediji ziņo, ka Ukrainā atrodas daudz industriālu kompleksu un būvju, kuru iznīcināšanas gadījumā vidē nonāktu bīstamas vielas.

Turklāt par iespējamu piesārņojuma nonākšanu apkārtējā vidē liek domāt arī nesen uzņemti satelīta attēli – vietām zeme Ukrainas austrumos ir iegrimusi, bet citviet pacēlusies.

Kā viens no skaidrojumiem, tiek minēts tas, ka Donbasa ilgu laiku ir bijusi akmeņogļu ieguves vieta, kur pazemē izveidoti simtiem jūdžu gari tuneļi. Nesen pamestās šahtas ir applūdušas, radot virszemes iegruvumus un izplatot apkārtējā vidē dažādas ķīmiskas vielas un radot ūdens piesārņojumu

Jau pirms vairākiem gadiem Ukrainas zinātnieki norādīja, ka viena no raktuvēm ir sena kodolizmēģinājumu vieta, kas joprojām ir potenciāli radioaktīva, un gadījumā, ja piesārņojums izplatīsies, sekas var būt graujošākas nekā Čornobiļas gadījumā.

“Ja runājam specifiski par radioaktīviem savienojumiem, tad par bīstamākajiem ir pieņemts uzskatīt joda un cēzija radioaktīvos izotopus, kas rodas pēc tīšas vai netīšas kodolavārijas. Pēc Čornobiļas katastrofas radionuklīdi, kas izkļuva no kodolreaktora, bija ne tikai jods un cēzijs, bet arī stroncijs, rutēnijs, telūrijs un cerijs. Radionuklīdiem ir dažādi "izdzīvošanas" periodi, tāpēc jods, kam tas ir ievērojami īsāks, rada bažas tūlīt pēc ārkārtas radioloģiskās situācijas. Radioaktīvo savienojumu spējas pārvietoties, protams, rada bažas ne tikai Ukrainā,” skaidroja Uģis Eismonts, viens no pētniekiem, kas Latvijas Universitātē iesaistījies antidotu jeb radiācijas “pretindes” līdzekļu izstrādē.

Jautāts, cik reāli ir pēc radioaktīvo vielu noplūdes attīrīt teritoriju, viņš norādīja, ka ūdens attīrīšanas iespējas ir un tādas tika lietotas arī pēc Fukušimas avārijas. Taču nevar noliegt, ka kodolavārijas gadījumā draudus apkārtējai videi rada tas, ka radioaktīvās vielas var nokļūt ne tikai ūdenī, bet arī zemē un tos var uzņemt augi.

Uzbrukumi radījuši gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu

Bažas par to, kādas sekas uz  apkārtējo vidi radījis Krievijas iebrukums Ukrainā, atklātā vēstulē pauduši vairāk nekā tūkstoš cilvēku un organizāciju no 75 valstīm. Vides eksperti norādījuši, ka uzbrukumi civiliedzīvotājiem un militārajām būvēm radījuši gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu un ka reālos kara radītos vides zaudējumus apjaust būs iespējams tikai pēc vairākiem gadiem.

Vēstulē norādīts, ka Ukrainas gadījumā vides riskus palielina gan ilgstošie uzbrukumi, gan arī tas, ka Ukraina ir ļoti industrializēta valsts, kurā ir gan ķīmiskās rūpniecības, gan metalurģijas uzņēmumi – uzbrukumi  vietām,  kurās glabājas degoši savienojumi, bīstamas ķīmiskās vielas vai naftas produkti,  var radīt katastrofālas ilgtermiņa sekas apkārtējā vidē.

Eksperti ir nobažījušies arī par uzbrukumiem Ukrainas atomelektrostacijām un hidroelektrostaciju dambjiem.

Ja pirmajā gadījumā bažas rada potenciālais radioaktīvo vielu piesārņojums, tad uzbrukumi hidroelektrostacijām varētu radīt milzīgus plūdus

Savukārt pamatīgu triecienu jūras ekosistēmai un ūdens piesārņojumam varētu radīt gan notriektās lidmašīnas, gan uzbrukumi kuģiem un piekrastē esošajām jūras spēku bāzēm.

Tikmēr tīmekļa medijs Politico.eu ziņo, ka Nīderlandes nevalstiskā organizācija “PAX”, izmantojot sociālos medijus un satelīta fotogrāfijas, identificējusi vairāk nekā divdesmit vietas, kurās jau notiek videi kaitīgas noplūdes, sprādzieni vai ugunsgrēki naftas bāzēs un munīciju noliktavās.

Ar radīto piesārņojumu būs jāsadzīvo turpmākos gadus

Par izpostītām dabas teritorijām un dzīvotnēm, protams, šobrīd neviens pat nerunā – apmērs, kādā kara apstākļos tiek izpostīta daba un samazinās tās daudzveidība, nav aptverams un sekas tam ekosistēmās būs apjaušamas ilgtermiņā.

Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis uzsvēra, ka kopējo mērogu Ukrainā notiekošajam mēs vēl neaptveram.

“Tas ir trieciens sociālajām sistēmām, ekonomikai, tāpat arī apkārtējās vides kvalitātei. Tie ir gaisa, ūdens, augsnes piesārņojumi, ar ko cilvēkiem būs jāsadzīvo turpmākos gadus. Tās ir gan jau esošas, gan sagaidāmas ietekmes uz visu dzīvo dabu militārās agresijas ietekmē. Reģionā tie ir soļi atpakaļ jau šobrīd tik trauslajai situācijai klimata un dabas jomā, kam jau ir rītdienas ietekme uz cilvēku veselību un labklājību. Konflikts devis milzīgu spērienu gan tiešā veidā, ietekmējot un iznīcinot dabas resursus, gan netiešā veidā, izjaucot nacionālu un starptautisku biznesu, valdību, nevalstisko organizāciju ieceru realizāciju un uzraudzību,” norādīja Rozītis. 

Par to, cik lielu ietekmi uz vidi atstāj kara tehnika, kas patērē daudz degvielas un līdz ar to rada arī simtiem tūkstošu tonnu siltumnīcefektu radošo gāzu izmešu,  ir veikuši pētnieki Amerikas Savienotajās Valstīs. Aprēķināts, ka emisiju daudzums, ko radījis karš Irākā un Afganistānā, ir pielīdzināms apjomam, ko gadā rada 257 miljoni vieglo automašīnu

Nelabvēlīgi ietekmē arī dzīvniekus

Visbeidzot, apšaudes un piegādes ķēžu darbības traucējumi ietekmē Ukrainā esošos dzīvniekus. Pēdējā laikā arvien aktīvāk par grūtībām pabarot dzīvniekus ziņo vairāki Ukrainas zooloģiskie dārzi.  

Tajos dzīvniekus nereti nav iespējams pabarot ne tikai pārtikas trūkuma dēļ, bet arī apšaudes kavē cilvēku piekļūšanu dzīvniekiem. Taču pamatīgu draudu videi var radīt Ukrainas vistu fermas – elektrības un pārtikas piegādes trūkuma dēļ 3 miljoni vistu varētu nomirt bada nāvē.

Lai arī ir izskanējušas idejas vistas atbrīvot vai nokaut, eksperti skaidro, ka kautuves atrodas ģeogrāfiski tālu no fermām un vistu kaušana vai utilizēšana notiek stingri regulētos apstākļos, kurus kara gadījumā nav iespējams nodrošināt.

 

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt