Satelīti brīdinās par malārijas odu ienākšanu Eiropā

Malārija ir viena no pasaulē izplatītākajām infekcijas slimībām, kas ik gadu prasa simtiem tūkstošu cilvēku dzīvību. Kamēr vakcīnas pret šo odu izraisīto saslimšanu nav, zinātnieki cer mazināt saslimstību, izmantojot satelīta datus.

Lai arī odus no satelītiem saskatīt nevar, ir iespējams redzēt vietas, kurās tie uzturas, un laikus prognozēt odu tālāku izplatību. Laikus zināt, kur atrodas odi, ir liela priekšrocība klimata mainīgajā pasaulē, tāpēc zinātnieki no vairākām Eiropas Savienības valstīm apvienojuši spēkus, lai radītu rīku, kurā satelīta dati apvienoti ar informāciju par kukaiņu dzīvotnēm un epidemioloģiskiem rādītājiem par malārijas izplatību. Tā saucamā agrā brīdināšanas sistēma ļauj noteikt, vai odi no tiem ierastajiem izplatības areāliem Āfrikā pārvietojas tuvāk Eiropai. Jau šobrīd ir zināms, ka kopš 2008. gada Eiropā ir pieaudzis to gadījumu skaits, kad cilvēki saslimst ar tādām odu izraisītām slimībām kā malārija, dzeltenais drudzis un Zikas vīrus.

Entomologs: Latvijas iedzīvotāji var nesatraukties

Risku saskarties ar odu izraisītām slimībām Eiropā palielina, piemēram, postošie plūdi. 2021. gadā Vācijā odu skaits palielinājās desmit reizes un eksperti izsaka bažas, ka klimata un ekosistēmu izmaiņu dēļ odu populācijas Eiropā arvien pieaugs un to izraisītās slimības vairs nebūs tikai tropisko reģionu galvassāpes. Latvijā ir 25 dzēlējodu sugas, taču entomologs Voldemārs Spuņģis par malārijas izplatības draudiem Latvijā šobrīd aicināja iedzīvotājus nesatraukties.

“Bīstamās dzēlējodu sugas arvien nav tikušas tālāk par Dienvideiropu. Malārijas dzēlējodi ir mūsu faunas dabiska sastāvdaļa, pat četras sugas, taču trīs gadu pētījumu laikā es ievācu tikai vienu šo dzēlējodu. Tāpēc varbūtība atnest jaunas slimības Latvijā ir niecīga.  Vietējās sugas faktiski nepārnes nekādus slimību ierosinātājus, tāpēc varam būt droši, ka dzēlējoda dzēliens mums ir nekaitīgs. Cita lieta, kādas sugas varētu pie mums ienākt nākotnē,” skaidroja Spuņģis. Raksturojot vietas, kas dzēlējodu attīstībai ir labvēlīgas, entomologs minēja dažāda veida ūdenstilpes, kurās nav zivju, sākot no peļķēm un purva lāmām līdz pat traukiem lietus ūdens uzkrāšanai.

Brīdinās mobilajās lietotnēs

Paredzams, ka pētnieku izstrādātā agrā brīdināšanas sistēma ļaus laikus identificēt vietas, kurās odi ir savairojušies, un dati par saslimšanas gadījumiem ļaus noteikt vietas, kurās nepieciešams pastiprināt preventīvus pasākumus slimību ierobežošanai – paaugstināta riska zonās tā būtu miglošana un aicinājums iedzīvotājus izvairīties no ūdens atstāšanas atvērtās tvertnēs. Lai uzlabotu iedzīvotāju informētību par aktuālajiem odu brīdinājuma līmeņiem, ir izstrādātas arī īpašas mobilās lietotnes “Mosquito Vision” un “e-Bite”, kurās atrodama aktuālākā informācija par bīstamo odu populācijām.

Pastiprināti novēro siltas un mitras vietas

Lai iegūtu informāciju par to, kur atrodas odi, ar satelītu palīdzību pastiprināti tiek novērotas siltas un mitras vietas, kas ir odu attīstībai labvēlīgas teritorijas.

“Mitras vietas parasti novērtē, izmantojot optiskos datus, analizējot atstarotās gaismas spektru. Virsmas temperatūru arī ir iespējams noteikt, izmantojot satelītu termālos instrumentus. Šajā gadījumā augstākā telpiskā izšķirtspēja, visticamāk, ir 20 m/pikseļi jeb viens attēla punkts, kas atbilst 20x20 m laukumam. Tas nav pietiekami, lai tieši redzētu pat lielākos dzīvniekus, bet pietiekami, lai novērtētu dzīvotnes,” skaidroja Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks Dainis Jakovels, kurš jau gadiem ilgi satelīta datus izmanto visdažādākajiem novērojumiem tepat Latvijā.

Viņš uzsvēra, ka galvenā satelītu datu priekšrocība ir iespēja datus iegūt regulāri, turklāt arī mākoņainā laikā. “Mākoņu gadījumā var izmantot satelītu radaru instrumentus, kas spēj nodrošināt nepārtrauktu datu plūsmu reizi sešās dienās. Kopumā satelītu dati spēj nodrošināt pietiekami regulāru monitoringu, lai varētu laikus pamanīt brīdi, kad attiecīgās vietās veidojas labvēlīgi odu vairošanās apstākļi,” norādīja Jakovels.

Līdzīgi novērotas arī griezes un staltbrieži

Līdzīgu piemēru, kad satelīta dati likti lietā Latvijas ainavas novērojumiem, netrūkst – Vides risinājumu institūtā, izmantojot attālās izpētes datus, savulaik kartētas griezes dzīvotnes Dvietes palienē, bet šobrīd tiek vērtēta staltbriežiem piemērotākā dzīves telpu.

“Satelītu dati dod mums kopskatu uz interesējošo teritoriju, kā arī ļauj novērtēt noteiktu dzīvnieku dzīves telpu, kombinējot zināšanas par dzīvotnēm ar pieejamiem datiem. Tālāk iegūto informāciju iespējams izmantot saimniecisku darbību plānošanai. Dvietes palienes gadījumā informācija tika izmantota atjaunošanas darbu plānošanai, bet staltbriežu gadījumā šī informācija ļauj novērtēt dzīvnieku populācijas spiedienu uz dabas resursiem un iespējamu regulēšanas nepieciešamību,“ stāstīja Jakovels un atzina, ka neraugoties uz veiksmīgiem piemēriem, satelītu datu sniegtās iespējas Latvijā dabas aizsardzībā izmantojam pārlieku maz.

Pasaules prakses piemēri rāda, ka attālinātās izpētes dati noder pat nelegālu aktivitāšu fiksēšanā – piemēram, savannas termālie satelītu dati tiek izmantoti, lai detektētu ugunskurus, tā ļaujot noteikt malu mednieku nometņu atrašanās vietas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt