Liegums apmeklēt vairākas pludmales putnu ligzdošanas laikā būs spēkā arī nākamgad

Ideja uz laiku slēgt apmeklētājiem pieeju pludmalei trīs upju grīvās izrādījusies veiksmīga un devusi plānotos rezultātus, secinājusi Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), kas šogad pirmo reizi apmeklētājiem laikā no 1. maija līdz 1. augustam slēdza pieeju jūrai Gaujas, Irbes un Ķikana grīvā, tādēļ iecerēts līdzīgus pasākumus īstenot arī nākamgad. Tā kā minētajā laika posmā piekrastē uzturas mazie zīriņi, jebkāda atpūtnieku aktivitāte un jo īpaši pastaigas ar suņiem var ievērojami traucēt kritiski apdraudētās putnu sugas ligzdošanas sekmes.

Lai arī pēc pirmās ierobežojumu sezonas mazo zīriņu ligzdošanas sekmes vēl nav sasniegušas vēlamo efektu, DAP Dabas aizsardzības departamenta Monitoringa un plānojumu nodaļas vadošā eksperte Sintija Martinsone ir gandarīta par paveikto. "Ja par mērķi, kādēļ tika veikta teritoriju slēgšana, uzskatām zīriņu ligzdošanu šajās teritorijās, tad pagaidām vēl tas nav sasniegts. Bet tas bija sagaidāms, jo ir nepieciešami vairāki gadi, lai putni aprastu ar jauno situāciju un atkal novērtētu šīs teritorijas kā ligzdošanai piemērotas. Savukārt, ja par mērķi uzskatām sabiedrības izglītošanu un "pieradināšanu" pie tā, ka īslaicīgi kādas teritorijas piekrastē tiek slēgtas, lai netraucētu putnu ligzdošanu, tad, manuprāt, esam ceļā uz šī mērķa sasniegšanu."

Viņa skaidroja, ka cilvēki neizturējās atklāti naidīgi pret noteiktajiem ierobežojumiem.

Slēgtajās teritorijās regulāri notika pārvaldes darbinieku un brīvprātīgo dežūras un vismaz daļa cilvēku ievēroja ierobežojumus.

"Ar tiem, kas tomēr atradās slēgtajās teritorijās dežūru laikā, notika pārrunas, un mēs ļoti ticam, ka daļa sabiedrības ir uztvērusi sniegto informāciju un saprot, kāpēc šādi ierobežojumi ir nepieciešami," norādīja Martinsone.

Kādas situācijas nācās novērot dežūru laikā? Martinsone atklāja, ka Gaujas grīvā mulsumu dažos radīja norobežojumu stabiņu neesamība pie ūdens. "Diemžēl bija gadījumi, kad cilvēki nemaz neapstājās pie nožogojuma, nelasīja informāciju un uzreiz devās slēgtajā teritorijā. Viens no iemesliem šādai rīcībai varētu būt apstāklis, ka sētiņas stabus nebija iespējams ierakt līdz pašam ūdens līmenim, jo jūra tai tuvākos stabus regulāri izskaloja. Līdz ar to cilvēki uzskatīja, ka viņi pa brīvo joslu, kas izveidojās starp ūdens līmeni un sētiņas pirmo stabu, var ieiet teritorijā," skaidroja Martinsone.

Tāpat arī maldīgs bijis dažu pludmales apmeklētāju uzskats, ka viņi slēgtajā teritorijā, klusi sauļojoties, putnus netraucē. "Tas tomēr tā nav – arī tas, ja uzturamies vienā vietā, piekrastē ligzdojošajiem putniem ir traucējums. Piemēram, tārtiņi (pie mums ligzdo upes tārtiņš un smilšu tārtiņš) ierīko ligzdas pludmales augstākajā daļā, tieši vietās, kur mēdz sauļoties un ilgāk uzturēties cilvēki. Ja cilvēki ir apmetušies tārtiņa ligzdas tuvumā un uzturas tur stundu vai ilgāk, tad pastāv liela varbūtība, ka konkrētajā vietā tārtiņa ligzdošana būs nesekmīga. Ja ligzdā ir iedētas olas, tad tās nevar palikt ilgstoši nepieskatītas – dējums var pārkarst saulē vai atdzist vējā, jo putni baidīsies atgriezties ligzdā, ja tās tuvumā atradīsies cilvēki," stāsta Martinsone.

Atšķirīgas situācijas pārvaldes darbiniekiem nācās konstatēt Kurzemē, kur, veicot uzraudzību Irbes grīvā, slēgtajā teritorijā tika konstatēti cilvēki ar suni bez pavadas.

"Šajā gadījumā potenciālais traucējums putniem ir daudz lielāks salīdzinājumā ar situāciju, kad cilvēki būtu vieni paši bez suņa. Ir pētījumi, kas parāda, ka ligzdojošie putni suni, it sevišķi bez pavadas, uztver par daudz lielāku draudu salīdzinājumā ar cilvēku. Vienmēr, kad uz zemes ligzdojošs putns redzēs tuvojamies suni, tas pametīs ligzdu, tādējādi pakļaujot dējumu vai vēl nelidojošus mazuļus bojāejas riskam. Vēl būtiska problēma Irbes grīvā bija situācija, kad cilvēki iegāja slēgtajā teritorijā nevis pa sauszemi, bet gan no atpūtas vietas, kas atrodas Irbes ietekas labajā krastā, peldus vai ar laivām pārcēlās pāri upei uz slēgto teritoriju un ilgstoši uzturējās Irbes grīvā," atklāja Martinsone.

Dabas aizsardzības pārvalde šogad konstatēja, ka ierobežojumu laikā Irbes grīvas rajonā uzturējās gan smilšu tārtiņu pāris, gan upes tārtiņu pāris, taču nav ziņu par viņu sekmīgu ligzdošanu šajā vietā, un ļoti iespējams, ka cilvēku klātbūtnes radītais traucējums viņiem bijis par lielu.

Savukārt Ķikana grīvā noteiktie ierobežojumi bijuši visvājākie, jo tur cilvēki drīkstēja šķērsot teritoriju pa ūdens malu, līdz ar to šajā vietā netika novēroti cilvēki, kas pludmales slēgtajā zonā ilgstoši uzturētos. Tiesa gan, saskaņā ar Martinsones teikto, Ķikana grīvā bija gadījumi, kad slēgtā teritorija tika šķērsota ar automašīnu. "Pludmalē varēja redzēt automašīnas sliedes. Arī šis ir būtisks traucējums piekrastē uz zemes ligzdojošajiem putniem, jo, pārvietojoties pa pludmali ar mašīnu, fiziski var tikt sabrauktas tārtiņu vai zīriņu ligzdas, kā arī vēl nelidojošie mazuļi. Diemžēl automašīnu riepu pēdas ir izplatīta parādība daudzviet piekrastē," norāda Martinsone.

Par to, ka ligzdošanas laikā ir nepieciešams ierobežot cilvēku kustību minētajās upju grīvās, pārliecināta arī ornitoloģe, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētniece Antra Stīpniece. Viņa skaidroja, ka ierobežojumu laiks ir aprēķināts, rūpīgi izvērtējot putnu ligzdošanas paradumus, turklāt sargājot vienu sugu, var palīdzēt veiksmīgi ligzdot arī citām.

"Zīriņi atlido, vidēji sākot ar 28. aprīli. Lai izperētu vismaz divas olas, ir jāsakrāj barības vielas. Jaukajām ainām, kad zīriņu tēvs dāvā izredzētajai zivtiņu, ir ļoti praktisks pamats. Tad notiek dēšana, 21 dienu perēšana,  vēl 17–20 dienas paiet, kamēr mazuļi izaug līdz brīdim, kad ir spējīgi lidot. Ja ligzda iet bojā, vismaz puse pāru veido atkārtotu dējumu. Lieguma vietas izmanto arī citas sugas, piemēram, jūras žagata, kurām mazuļi lidspējas sasniegšanai aug līdz pat 50 dienām. Tā kā jūrasžagatām un zīriņiem ir līdzīgas prasības ligzdošanas biotopa izvēlē, aizsargājot vienus, mēs aizsargāsim arī citas sugas, kas tur apmetīsies," norādīja Stīpniece.

Viņa aicināja atpūtniekus ne tikai pieskatīt savus suņus, bet arī pievērst uzmanību, ja virs galvas lido divi vai vairāki putni, kas uzstājīgi svilpj, – tas norāda, ka tuvumā ir to ligzda un vēlams būtu turpināt sauļoties dažus simtus metrus tālāk.

Latvijā 2018. gadā mazā zīriņa populācijas lielums bija mērāms 70–100 pāros, kas, salīdzinot ar laiku pirms 40 gadiem, ir samazinājusies par vairāk nekā pusi. Šī suga ligzdo smilšainās, oļainās sērēs – Daugavas saliņās, upju grīvās un liedagos vai vietās, kas tās atgādina. Kā zināms, līdz pat 2018. gadam 10 šo putnu pāri ligzdoja uz lielveikala "Olympia" jumta  Ķīpsalā.

Dabas aizsardzības pārvalde arī nākamajā gadā turpinās īstenot līdzīgus pasākumus Gaujas un Irbes grīvā. Ja tiks atrasts finansējums, tad, iespējams, īslaicīgi slēgs arī Užavas grīvu, kur mēģina ligzdot atsevišķi mazo zīriņu pāri. Vietas, kurās veikt aizsardzību, ir izvēlētas, vadoties pēc tā, vai tajās vēl ir saglabājusies ligzdojoša mazo zīriņu populācija.

Rakstu sēriju līdzfinansē:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt