Mazo zīriņu ligzdošanas laikā slēdz Gaujas grīvas kreisā krasta daļu

Putnu ligzdošanas periodā no 1. maija līdz 31. jūlijam apmeklētājiem slēdz Gaujas grīvas kreisā krasta daļu, lai atjaunotu kādreizējo mazo zīriņu populāciju Carnikavā, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP).

Šajā periodā atpūtnieki, laivotāji, suņu saimnieki un makšķernieki aicināti atpūtai un pastaigām pludmalē izvēlēties citas liedaga zonas. Jo īpaši jārūpējas, lai suņi nešķērso iežogoto teritoriju.

Šobrīd Latvijā ligzdo vairs tikai 70–100 mazo zīriņu Sternula albifrons pāru, kas aprīļa izskaņā atgriezušies no savām ziemošanas vietām Āfrikā. Tā kā to skaits turpina samazināties, šī suga Latvijā ir kļuvusi par kritiski apdraudētu. Ja izdosies atjaunot agrāko mazo zīriņu populāciju, tai līdzās ligzdos arī citas liedagā mītošās sugas, piemēram, upes un smilšu tārtiņi, upes un jūras zīriņi, kā arī jūras žagata.

“Agrāk Gaujas grīvā fiksēta nozīmīga mazo zīriņu kolonija, kas šajā vietā pēdējo reizi mēģināja ligzdot 2010. gadā.

Ligzdošanas laikā putni ir ļoti jutīgi pret cilvēku un suņu radīto traucējumu, kas ietekmē perēšanu un mazuļu audzināšanu.

Tādēļ cilvēku skaita palielināšanās un arī bez pavadas palaistu suņu klātbūtne veicinājusi sugas izzušanu. Diemžēl liedaga smiltis mazajam zīriņam ir vienīgā mājvieta un ligzdošanas vieta. Tikmēr mēs, cilvēki, varam izvēlēties savām pastaigām, laivu braucieniem vai atpūtai arī citus maršrutus,” mudināja DAP Dabas aizsardzības departamenta Monitoringa un plānojumu nodaļas vadošā eksperte Sintija Martinsone.

Šie putni ligzdas ierīko liedaga smiltīs. Bieži vien ligzdas un dējums tajās pilnībā saplūst ar apkārtējo vidi, tādēļ cilvēka acij paslīd garām nepamanīts. Pludmalē ligzdojošo putnu mazuļi ir ligzdbēgļi. Proti, drīz pēc izšķilšanās tie pamet ligzdu un seko saviem vecākiem, kas tos baro un pieskata. Putnu mazuļi šajā laikā nelido, tie veikli pārvietojas pa zemi, tādēļ viņi var kļūt par vieglu medījumu suņiem.

Pētījumi liecina, ka putni cilvēku savā tuvumā uztver kā draudu. Pieaugušie putni pamet ligzdas, savukārt mazuļi bēgot noklīst no vecākiem. Ar laiku putni pamet agrāk izvēlētās teritorijas, vairs nedēj olas un neaudzina mazuļus, kā rezultātā sarūk sugas populācija.

Lai atjaunotu kādreiz nozīmīgās mazo zīriņu populācijas vietas, šopavasar Latvijā slēgtas ir trīs upes grīvas – Ķikana un Irbes grīva Kurzemē, kā arī Gaujas grīva. DAP aicinājusi turpmākos trīs mēnešus šajās vietās ievērot teritorijas nožogojumus un ļaut putniem izaudzināt mazuļus.

Pludmales norobežošana veikta ar LIFE REEF jeb “Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā” projekta līdzfinansējumu. LIFE REEF projekta laikā Baltijas jūras akvatorijā plānots kartēt un izpētīt Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamos jūras biotopus Smilts sēkļi jūrā un Akmeņu sēkļi jūrā 4116 km² platībā. Plašāka informācija par projektu pieejama LIFE REEF interneta vietnē reef.daba.gov.lv.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt