Eksperte iesaka negaidīt ideālo brīdi komposta veidošanai un darīt to jau rudenī

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 7 mēnešiem.

Laikam kļūstot arvien vēsākam, ziemai gatavojas ne tikai migrējošie putni vai ziemas miega piekritēji – arī dārzs dodas pelnītā atpūtā, un īpašu uzmanību šajā ziņā ir pelnījušas komposta kastes. Neraugoties uz to, ka, tuvojoties salam, trūdēšanas procesi palēnināsies, speciālisti iesaka nepamest novārtā komposta veidošanu un pat uzsākt to, ja gadījumā kompostēt nav sanācis gada siltajos mēnešos.

"Ar kompostēšanu ir kā ar veselīgāka dzīvesveida sākšanu – jāsāk kaut pamazām, bet uzreiz, nevis jāgaida "ideālais moments". Tieši rudenī plaši ir pieejami lieliska komposta izgatavošanai nepieciešamie materiāli – kritušās lapas, laksti, pēdējā svaigi nopļautā zāle, ražas pārpalikumi un citi," uzsākt kompostēšanu aicināja vides pārvaldības inženiere un "KompostsLV" kompostēšanas konsultante Zane Gailīte.

Viņa iesācējus mudināja uzsākt veidot kompostu, novietojot to iespējami tuvu bioatkritumu rašanās vietai un tur, kur būs ērta piekļuve arī ziemā.

Turklāt pilnīgi visas kritušās lapas nav jāievieto vienā kastē vai konteinerā, jo kompostam gluži kā ēdienam ir svarīga receptūra un sastāvdaļu proporcijas.

"Uzkrājiet kritušās lapas arī nākošajai kompostēšanas sezonai, piemēram, maisos, mucā vai tukšā komposta tvertnē! Dalieties ar tām, ja zināt kādu kompostētāju, kuram tās nav pieejamas! Šis celulozi saturošais materiāls būs īsts zelts pavasarī, kad vajadzēs līdzsvarot ziemīgi mitros, saķepušos kompostus, vai vasarā, kad vairāk pieejami tieši mitrie, slāpekli saturošie virtuves atkritumi. Rudenī lielisks risinājums ir kritušās lapas sapļaut ar zāli, tā uzreiz radot sabalansētu bioatkritumu maisījumu kompostēšanai," skaidroja Gailīte.

Pilnvērtīga komposta iegūšanai tā apakšā nepieciešams ieklāt lieko mitrumu drenējošu slāni, piemēram, salauztus zarus. Lai izveidotu un uzturētu kompostu, kas optimāli sadalās, svarīga ir dažādu bioloģiski noārdāmo atkritumu veidu savstarpēja papildināšana, to likšana ne pārāk biezos pamīšu slānīšos, kā arī spēlēšanās ar apjomiem, gaisa un mitruma klātbūtni.

Veidojot kompostu rudenī, nav jābaidās, ka tas lietavās salīs –  tas pat ir vēlams, tiesa gan, komposts nedrīkst pārmirkt lietus ūdenī, tāpēc siltākās dienās pēc spēcīgiem nokrišņiem, tas jāpatur atsegts, ļaujot tam pažūt. Vēlāk, iestājoties salam, bioloģiskais miera periods komposta kastē sevi pieteiks līdzīgi kā dabiskais trūdēšanas process dabā, proti, pūstošās vielas sadalīsies lēnāk.

Gailīte skaidroja, ka tas ir normāls komposta dzīves cikla posms, kad no rudens līdz pavasarim kompostā vielas uzkrājas, apjoms šķietami nekrītas, taču kompostu veidojošie organismi – sliekas, baktērijas un sēnes – tajā joprojām ir dzīvi.

"Šie organismi ziemā kompostā kļūst mazāk aktīvi. Es neuzskatu, ka būtiski ir pievienot tādus mākslīgus komposta stimulētājus, kā, piemēram, papildus baktēriju kultūras, – viss vajadzīgais kompostā jau ir! Ja tiešām vēlaties iespējami ilgi stimulēt komposta darbību rudenī, rūpējieties, lai kompostam pareizajās proporcijās būtu daudz svaigas masas, lapām pamīšus liekot svaigus un mitrus bioatkritumus, ļaujiet salīt vai pat salaistiet kompostā ieliktās lapas, vai – vēl labāk – izkrāmējiet savu kompostu un sakrāmējiet to no jauna, veicinot baktērijām tik svarīgā skābekļa piekļuvi," norādīja eksperte.

Vienīgais, kas patiešām var apgrūtināt komposta bioloģisko veidotāju darbību, ir pelni.

Tiem kompostā nav jābūt, ja vien tos neliek pa vidu nelieliem, ne pārāk bieziem kompostējamo ābolu slāņiem. Gailīte norādīja, ka ziema nebūt nav laiks, kad būtu jādomā par kādiem īpašiem konteineriem bioloģisko atkritumu noārdīšanai: "Esmu dzirdējusi par komposta tvertņu sasegšanu ziemā, redzētas pat zviedru kompostēšanas tvertnes, kurām komplektā nāk "putuplasta mētelīši". Tomēr arī šis diezin vai ziemas spelgonī nodrošinās tādu pašu trūdēšanas līmeni kā vasarā. Manuprāt, nav nepieciešams uztvert ziemu kā kaut ko fatālu un ieguldījumus prasošu. Kompostēt vajag tā, lai pašiem patīkami uz savu kompostu skatīties, ērti to darīt, darīšanu neatliekot "uz labākiem laikiem"". 

Lai izvairītos no tā, ka kompostā nonāk augu kaitēkļi un slimību izraisītāji, Gailīte iesaka tos kopējā tvertnē nemest un kompostēt atsevišķi augstākā temperatūrā. Tā saucamajā "karstajā metodē" sadalīšanās process notiek intensīvāk, kompostā tiek sasniegtas augstākas temperatūras un tās saglabājas ilgāk.

Šādos gadījumos sadalīšanās procesa paātrināšanai noderot arī karbamīds. 

Lai arī komposta veidošana var izklausīties sarežģīts process, kuram jāpiemeklē piemērotākā tvertne un optimālākā receptūra, kompostēšanas lietpratēji aicina neapjukt komerciālajos piedāvājumos. Lai palīdzētu dabā atgriezties no tās paņemtajām vielām, vajag pavisam maz – vienkāršu kasti, vietu, lai komposts vasarā nepārkalst un ziemā necieš no pārliekiem nokrišņiem, un pats galvenais – vēlmi eksperimentēt.

Rakstu sēriju līdzfinansē:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti