ĪSUMĀ:
- Andrejs Svilāns: Masveida savairošanās gadījumos astoņzobu mizgrauži metas arī uz veselajiem kokiem.
- Meža entomologs Agnis Šmits: Kamēr mizgrauži nav sapulcējušies vairāk par 10 000 īpatņu, tie nevar apēst nevienu koku. Sīkās vaboles nav viegli ievilināt lamatās – tās jāizvieto īpašos apstākļos, vismaz hektāru lielās kailcirtēs.
- Valsts meža dienesta pārstāvis Andis Purs: Latvijā līdz šim nav novērots, ka egļu astoņzobu mizgrauzis būtu nopostījis priedes tik nopietnos apjomos.
Izraisa koku bojāeju
Izmēros nelielais egļu astoņzobu mizgrauzis ir vabole, kas barojas un attīstās galvenokārt parastajās eglēs. Mizgrauži barojas ar augošām eglēm, kas vecākas par 40 gadiem. Kā stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns, astoņzobu mizgrauzis ir atpazīstamākais kaitēklis Latvijas mežaudzēs, jo tieši šī suga, laiku pa laikam savairojoties, izraisa egļu bojāeju.
"Latvijā neesam unikāli – daudzviet Eiropā pēc vētrām un ekstremāli sausajām vasarām masveidā savairojas šis kaitēklis. Vētras izšūpo kokus, apraustot saknes.
Tā kā eglēm ir salīdzinoši sekla sakņu sistēma, tās ir īpaši jutīgas pret ilgākiem sausuma periodiem. Tādā vai citādā veidā novājinātie koki ir apmēram puscentimetru garo vabolīšu mērķis," skaidro Svilāns, uzsverot, ka šobrīd vairākos Eiropas reģionos mizgrauži nodarījuši tādu postu, ka mežsaimnieki nespēj novākt iznīcinātās egļu audzes. Masveida savairošanās gadījumos tie metas arī uz veselajiem kokiem, un atsevišķos gadījumos astoņzobu mizgrauža uzbrukumi konstatēti pat priedēm.
Viens no iemesliem, kāpēc apstākļi astoņzobu mizgrauzim kļūst arvien piemērotāki, ir klimata pārmaiņas. Siltas, sausas vasaras un garš rudens ir labākais, ko mizgrauži var vēlēties. "Mitrā laikā koks labāk pretojas mizgraužu uzbrukumam un, lai tos sabojātu, ir nepieciešams ievērojami lielāks kukaiņu skaits. Tāpat arī mitrā laikā pašu mizgraužu ir mazāk, jo vislabāk tie spēj pulcēties sausā, karstā, bezvēja laikā. Ja pavasaris ir lietains un vējains, tad mizgrauži izlido ļoti pakāpeniski un nespēj veidot kritiski lielo masu," skaidro Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks, meža entomologs Agnis Šmits.
Viņš norāda, ka klimats mizgraužus ietekmē galvenokārt divos veidos – bez jau minētajiem vasaras un rudens apstākļiem nozīmīgas ir arī vētras un to biežums. "Ja mizgraužu populācija ir zema, tad cirsmās gāztie koki un celmi ir vietas, kur mizgrauži viegli var iekļūt iekšā. Lai arī tur tie nevar savairoties tik sekmīgi kā augošos kokos, tik un tā mizgrauži spēj strauji vairoties gāztajos kokos un atstātajos celmos. Tāpēc svarīgi nozāģēt pēc iespējas zemāku celmu," uzsver pētnieks.
Tikai 10 tūkstoši var apēst koku
Pavasaros pārziemojušās vaboles sāk izlidot, kad zemsedzes temperatūra sasniedz 10 grādus, bet gaisa temperatūra 15 grādus pēc Celsija, tāpēc
ir ļoti svarīgi līdz 1. aprīlim izvākt no meža nemizotos egļu kokmateriālus, lai tie nekļūtu par tālākas invāzijas avotu.
"Vaboles iegraužas bojāto koku mizā, veido ejas un dēj olas, no kurām attīstās kāpuri. Kāpuri barojas mizas dziļākajos slāņos. Tiek izgrauzti dzīvie audi, kas nodrošina koka augšanu un vielu apriti. Gadā var attīstīties līdz trijām mizgraužu paaudzēm," skaidro Svilāns. Arī Šmits uzsver, ka mizgraužu bojātie koki ir jānocērt un no meža ir jāizved līdz brīdim, kad iestājas pavasaris.
"Ziemā ar bojāto koku izvākšanu var nesteigties, jo situācija sliktāka nekļūs. Taču ar koku izciršanas vai izvešanas darbiem es ieteiktu negaidīt ilgāk par 1. martu. Zāģējot rodas skujukoku smarža, ko mizgrauži izmanto, lai pulcētos. Kamēr mizgrauži nav sapulcējušies vairāk par 10 000 īpatņu, tikmēr tie nevar apēst nevienu koku. Ja mēs kokus zāģēsim pavasarī, kad mizgrauži jau lido, tad ar katru nozāģēto koku mēs piesaistīsim kaitēkļus," skaidro Šmits.
Koku radītā smarža ir viens no iemesliem, kāpēc eksperts pavasarī un vasarā neiesaka cirst kokus, kurus tikai sākuši apdzīvot mizgrauži. Nereti cīņa ar kaitēkļiem tad var radīt pretēju efektu, un viena beigta koka vietā varam tikt pie desmitiem zāģējamu. Turklāt viņš uzskata, ka pamanīt brīdi, kad kaitēkļi tikai sāk apdzīvot kādu koku, ir teju neiespējami: "Ja kāds pamana, ka egle ir zaļa, bet visa miza tai ir caurumos, tas nav brīdis, kad kaitēkļi sāk to grauzt. Ja miza jau ir caurumos, tas nozīmē, ka mizgrauži visu jau ir izēduši un sen ir prom no koka. Kamēr mizgrauži ir kokā, to ir ļoti grūti pamanīt, tāpēc svaigi invadētos kokus mēs nemaz bieži nevaram konstatēt." Arī Svilāns uzskata, ka mizgraužu skartu koku visbiežāk pamana jau vēlīnā stadijā: "Par invāziju liecina apmēram 1 mm lieli izklaidus caurumiņi koka stumbrā un nobiris izgrauztais pulverītis pie koka stumbra pamatnes. Tas nozīmē, ka koks jau ir "dzīvs mironis". Skuju brūnēšana un nobiršana ir viena no vēlīnajām pazīmēm."
Ievilināt lamatās nav viegli
Lai pasargātu mežaudzes no šo kaitēkļu invāzijas, viens no risinājumiem ir izvietot īpašus feromonu slazdus, kas pievilina mizgraužus. Tiesa gan, to izvietošana nav tik vienkārša, kā sākotnēji varētu likties, jo sīkās vaboles nav viegli ievilināt lamatās – tās jāizvieto īpašos apstākļos, visbiežāk vismaz hektāru lielās kailcirtēs, lai tās nenonāktu uz veselajiem kokiem.
Turklāt, kā norāda Šmits, privāto mežu īpašniekiem nemaz nav iespējams iegādāties feromonus, tāpēc šis risinājums nav piemērots visiem. Ja kādā privātajā teritorijā ir pazīmes, kas liecina par mizgraužu klātbūtni, vislabāk ir lūgt speciālistu padomu un palīdzību. Ja mizgrauži ir pārņēmuši bioloģiski vērtīgu mežu, situācija ir sarežģītāka, taču, ja tie ir nonākuši saimnieciskā mežā, tad vislabākais risinājums ir bojāto audzi pareizajā laikā nocirst.
"Ja mizgrauzis ir ieperinājies, tad mežaudzi izārstēt nevar. Ja ar to neko nedara, tad koki nokalst un neatjaunojas, vieta aizaug ar krūmiem un saimnieciskais mežs ir beidzis pastāvēt.
Tāpēc mežaudze ar slimiem un beigtiem kokiem ir jānovāc un jāatjauno mežs. Ja mizgrauzis jau ir iemitinājies kokos, tas nozīmē, ka tie ir pietiekoši lieli, kas var tikt izmantoti kā vērtīgs kokmateriāls," norāda Šmits. Tas tikai liecina, ka vislabākā aizsardzība mežam ir laikus pamanīt bojātos kokos un pieņemt, ka situācija labāka nekļūs – mizgrauži pēc laika no koka pazudīs, taču koki neatjaunosies. Turklāt klimata ziņā mainīgajā pasaulē, kad apstākļi šiem kaitēkļiem kļūst arvien labvēlīgāki, mežu īpašniekiem jābūt īpaši vērīgiem.
Apdraud Gaujas Nacionālā parka mežaudzes
Sevišķu satraukumu rada Gaujas Nacionālā parka teritorija, kur mizgrauži savairojušies masveidā un iznīcina ievērojamas mežaudžu platības, tostarp nodarot kaitējumu arī priedēm.
"Iemesls, kāpēc mizgrauži savairojušies tieši Gaujas Nacionālajā parkā, pagaidām nav noskaidrots. Iespējams, tas ir tāpēc, ka mizgrauzis visbiežāk invadē egles, kas sasniegušas vai pat pārsniegušas ciršanas vecumu, un tieši tādu mežaudžu parka teritorijā ir daudz," stāsta Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Andis Purs.
Eksperti pieļauj, ka kaitēkļa savairošanos dabas parkā, iespējams, veicināja 2017. gada sausā vasara un samērā liels vēja gāzto koku apjoms.
Šoruden Gaujas Nacionālajā parkā tika konstatēts vēl kāds netipisks gadījums – egļu astoņzobu mizgrauzis nodarījis būtiskus bojājumus arī priedēm. Parasti egļu un priežu mistraudzēs, kuras ir bojājis mizgrauzis, priedes saglabā dzīvotspēju, tomēr šoreiz bojā iet arī tās.
Jāuzsver, ka Latvijā līdz šim nav novērots, ka egļu astoņzobu mizgrauzis būtu nopostījis priedes tik nopietnos apjomos, jo mizgrauža bioloģija pielāgota tam, lai tas varētu bojāt veselas, nenovājinātas egles, bet ne citas koku sugas.
Lai arī 2020. gadā tika pieņemti atvieglojumi kaitēkļu bojāto koku ciršanā, ja notikusi kaitēkļu masveida savairošanās, egļu astoņzobu mizgrauža izplatības teritorija turpina pieaugt. "Kopumā jāuzsver, ka situācija ar mizgraužu savairošanos Gaujas Nacionālajā parkā jau ilgstoši ir satraucoša, un, ja problēma tiks ignorēta, pastāv nopietni draudi, ka vairāku hektāru platībā kalstošas egles būs vērojamas arī apkārtējās mežaudzēs un citās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās," secina Purs, uzsverot, ka nu jau ir nepieciešami radikāli kaitēkļa ierobežošanas pasākumi.
Ņemot vērā esošo situāciju, Valsts meža dienests aicina meža īpašniekus regulāri apsekot savus meža īpašumus un informēt mežniecības par mizgraužu bojātām audzēm. Šobrīd jau var konstatēt kokus, kurus skārusi mizgraužu otrā paaudze – tiem skujas vēl ir zaļas, bet miza no stumbriem jau nokritusi.
Vairāk informācijas par egļu astoņzobu mizgrauža savairošanos Gaujas Nacionālajā parkā.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
