Arī Latvijā dabas aizsardzībā arvien iecienītāks kļūst brīvprātīgo darbs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pēdējā laikā daudzviet pasaulē brīvprātīgo iesaiste dažādu darbu veikšanā vai datu ievākšanā dabas aizsardzības jomā kļūst par neaizvietojamu palīgu nozares profesionāļiem, kas, no vienas puses, ir lielisks izglītības un komunikācijas rīks, bet, no otras puses, raisa bažas, vai dabas aizsardzības speciālistu trūkums netiek kompensēts ar amatieru darbu. Arī Latvijā notiek plašāka brīvprātīgo iesaiste, tomēr aptaujātie eksperti uzsver – interesentiem bez profesionālām zināšanām un prasmēm piemeklē tādus darbus, kur grūti nokļūdīties.

ĪSUMĀ:

  • Brīvprātīgie šoziem iesaistījušies arī Raganu purva atjaunošanas darbos.
  • Eksperte uzsver – iesaiste palīdz cilvēkam izprast dabā notiekošo.
  • Speciālists novērojis – brīvprātīgie vēlāk kļūst par jomas "vēstniekiem" un nodod zināšanas tālāk.
  • Bet vai brīvprātīgā zināšanu trūkums nevar kaitēt?
  • Brīvprātīgajiem cenšas piemeklēt darbus, kuros grūtāk kļūdīties, bet kur vajadzīgs daudzu stundu roku darbs.
  • Šādas aktivitātes atsaucību gūst arī darbu kolektīvos, kuri kopā sanākšanu apvieno ar lietderīgumu.

Šoziem Ķemeru Nacionālajā parkā sākušies Raganu purva atjaunošanas darbi, kas, kā paredzams, turpināsies arī visu nākamo gadu. Lai vieta iegūtu augstajam purvam raksturīgo ainavu, atjaunošanas darbu laikā paredzēts novākt blīvāko koku apaugumu, izcērtot un izvācot strauji augošās priedes 134 hektāru platībā. Purvs atrodas tūristu plaši apmeklētā Sēra dīķa tuvumā, un pēdējā pusgadsimta laikā mitruma režīma izmaiņu dēļ daļa Raganu purva ir kļuvusi ievērojami sausāka un to pamazām pārņem priedes un biezas sīkkrūmu audzes. Tā kā priedes strauji aug un tām ir labi attīstīta sakņu sistēma, tās veicina ūdens iztvaikošanu, tādējādi atņemot purvam nepieciešamo ūdeni, kas apgrūtina augšanas apstākļus, piemēram, dzērvenēm. 

Lai veicinātu mitrāju atjaunošanos, Dabas aizsardzības pārvalde piesaistījusi vairāk nekā 100 brīvprātīgo palīgu, lai kopīgiem spēkiem palēninātu purva aizaugšanu. Kā skaidroja Biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanas projekta vadītāja Inga Hoņavko, purva aizaugšanu var palēnināt, neļaujot priedēm un citiem kokiem saaugt tik blīvi, ka sāk veidoties mežs, tāpēc Raganu purva teritorijā tiks saglabātas tikai vecākās un purvam raksturīgās priedes – tās, kas pat 100–150 gadu vecumā ir tikai pieauguša cilvēka augumā. Brīvprātīgo palīdzība bijusi nepieciešama, lai pārstaigātu visu darbiem paredzēto platību un sameklētu senās purva ainavas liecības, ekspertu pavadībā izvēloties un marķējot atstājamos kokus. Brīvprātīgo uzdevums bijis apvilkt ap vajadzīgajiem kokiem košas krāsas stīpu.

Šis ir tikai viens no piemēriem, kur dažādās ar dabas aizsardzību saistītās aktivitātēs tiek iesaistīti interesenti, kas nav ar specifiskām zināšanām konkrētajā jomā.

"Gadu gaitā ir pierādījies, ka ar aktīvu iesaistīšanos cilvēkiem ir vieglāk izprast dabā notiekošos procesus, saredzēt saikni starp savu un līdzcilvēku rīcību, vēsturisko rīcību un seku izpausmēm dabas procesu mainībā. Šis ir veids, kā mēs stāstām par dabā notiekošo ar "aktīvas rīcības" dabas aizsardzības pieeju, kas pakāpeniski nomaina daudzus gadu desmitus pastāvējušo "nekā nedarīšanas" dabas aizsardzības pieeju," ieguvumus no brīvprātīgo iesaistes projektos raksturoja Hoņavko.

Arī atkritumu monitoringa kampaņas "Mana jūra" ilggadējs organizētājs un Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme norādīja, ka brīvprātīgo iesaiste ir svarīga, lai veicinātu uzskatu un uzvedības maiņu iedzīvotājos, kā arī tāpēc, ka Latvijā daudzās jomās vides monitorings un vides likumdošanas ieviešanas kontrole ir tālu no vēlamās kapacitātes. 

"Visvairāk man šķiet, ka brīvprātīgo ieguldījums ir sevi pierādījis dabas aizsardzības un dabas daudzveidības jomās. Piemēram, bez dabasdati.lv platformas darbības ir grūti iedomāties, kāda būtu situācija nacionālā līmenī ar zināšanām šajā jomā un cik daudz mums būtu aktuālo datu. Taču, skatoties kādā situācijā ir vides sistēma un vides politika Latvijā kopumā, ir jautājums, kurā brīdī ar brīvprātīgo un nevalstisko organizāciju ieguldījumu tiek vienkārši lāpīti caurumi un turpināta bezdarbība vides aizsardzības sistēmā," situāciju raksturoja Ulme.

Tā kā, uzskaitot piekrastes atkritumus, kampaņas organizatori ir novērojuši, ka daudzi brīvprātīgie pēc līdzdarbošanās kļūst par jomas "vēstniekiem", ne tikai mainot savus uzskatus un paradumus, bet arī izglītojot par vides problemātiku citus, ekspedīcijas norises ietvaros tiek stāstīts ne tikai par atkritumu tēmu, bet arī par piekrastes problemātiku, daudzveidību un izaicinājumiem plašāk.

Vaicāta, kuros dabas aizsardzības aspektos vēl brīvprātīgo darbs ir neaizvietojams, Hoņavko minēja darbus, kuros nepieciešama dabas vērtību apsaimniekošana.

"Lai arī daudzus darbus var izdarīt ar tehniku, tomēr būs mums dabas pērles, kuru saglabāšana var notikt, tikai apsaimniekojot tās tradicionālā veidā un tikai ar roku darbu. Piemēram, no mazām un mitrām orhideju pļaviņām traktors ir jātur pa gabalu – tās ir jāpļauj ar izkapti un siens jāvāc ar grābekli. Tāpat tehnika nelīdzēs, lai ravētu no kāpām ārā svešzemju augu sugas, piemēram Tatārijas salātu vai pelēkajās kāpās mazās priedītes. Arī koku sagāzumu izvākšana no straujtecēm ir paveicama tikai ar rokām, un tur cilvēku gribai darboties ir ļoti liela nozīme," skaidroja eksperte.

Par vienu no brīvprātīgo darba iesaistes ēnas pusēm nereti min dalībnieku zināšanu trūkumu specifiskā vides jomā. Piemēram, uzskaitot piekrastes atkritumus, tie jāspēj klasificēt atbilstoši noteiktam protokolam, bet atšķirt noteiktus plastmasas veidus nereti nav viegli pat rūdītam ekspertam.

"Tā kā datu uzticamība un tālākā apstrāde ir objektīva riska zona, mēs kampaņā vienmēr nodrošinām gan apmācības, gan arī esam klāt visos monitoringos, turklāt datu ievadi mēs veicam paši. Bet perspektīvā sabiedriskās ziņošanas sistēmā, ko ceram ieviest, protams, par to būs vairāk jādomā," uzsvēra Ulme.

Arī Dabas aizsardzības pārvalde brīvprātīgajiem cenšas piemeklēt tādus darbus, kuros ir grūti kļūdīties, bet kuru paveikšanai ir vajadzīgs daudzu stundu roku darbs.

"Mēs vienmēr parādām, kā darbs ir darāms, un pastāstām par darāmā jēgu un mērķi. Ir ļoti svarīgi, lai darbības, kurās iesaistās brīvprātīgie, ir koordinētas, mērķtiecīgi vadītas un zinātāju uzraudzītas," uzsver Hoņavko.  

Lai arī ir grūti raksturot tipisku brīvprātīgo, kas iesaistās dabas aizsardzības aktivitātēs, vairumā gadījumu atsaucīgākie ir tuvējās apkārtnes iedzīvotāji, kā arī aktīvās atpūtas cienītāji. Piemēram, ekspedīcijā "Mana jūra" dalībnieku profils ir tik ļoti plašs, ka pārstāvētās vecuma grupas ir no sešiem līdz 80 gadiem, bet nodarbošanās ziņā brīvprātīgo vidū ir gan mākslinieki, gan arī zinātnieki. 

Interesanti, ka Dabas aizsardzības pārvaldes rīkotie pasākumi arvien biežāk rod dzirdīgas ausis arī korporatīvā vidē – nereti darba kolektīvi un dažādas organizācijas nāk klajā ar ieceri rīkot pasākumus, tos apvienojot ar vēlmi darīt lietderīgus darbus svaigā gaisā.

Rakstu sēriju līdzfinansē:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti