Krievijas vadonis Vladimirs Putins ir pie varas jau gandrīz ceturtdaļgadsimtu, un pārskatāmā nākotnē viņš varētu pārspēt asiņaino padomju diktatoru Josifu Staļinu, kurš PSRS valdīja 29 gadus. Visas pazīmes liecina, ka Putins tuvākajā laikā negatavojas atlaist cieši turētos varas grožus.
Autora ziņas
Izraēlas armija vairākās vietās Gazas joslā turpina cīņu pret teroristisko grupējumu "Hamās". Intensīvi tiek bombardēta Gazas joslas dienvidu pilsēta Hānjūnisa, un kaujas turpinās arī pilsētā un pie tās. Tikmēr starptautiskās organizācijas turpina norādīt uz katastrofālo situāciju, kādā atrodas Gazas joslā dzīvojošie civiliedzīvotāji.
Ukrainā sabiedroto piegādātās munīcijas piegāžu apjoms jūtami samazinājies. Taču Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba šonedēļ Briselē NATO kolēģiem paziņoja, ka ukraiņi nepiekāpsies cīņā pret Krieviju. Turklāt situāciju kara laukā pilnībā varētu izmainīt tālas darbības raķešu un atmīnēšanas tehnoloģiju piegāde Ukrainai.
Brīdis, kuru Izraēlā gaidīja daudzas ģimenes. "Hamās" no septiņu nedēļu ilgā gūsta atbrīvojis pirmo ķīlnieku grupu – 13 Izraēlas pilsoņus – sievietes un bērnus. Vienlaikus grupējums atbrīvojis arī 10 Taizemes valstspiederīgos un vienu Filipīnas pilsoni, ko vienošanās gan neparedzēja. Tikmēr okupētajā Rietumkrastā atbrīvotas 39 personas.
Izraēlas un "Hamās" karš notiek ne tikai ar ieročiem rokās, bet arī cīņā par starptautiskās sabiedrības atbalstu, intervijā Latvijas Televīzijai norāda Delavēras Universitātes (ASV) Tuvo Austrumu politikas pētnieks Toms Rātfelders. Viņš secina, ka Izraēlai būs ļoti grūti sasniegt savu mērķi par pilnīgu "Hamās" iznīcināšanu.
Ieilgušais Ukrainas karš atstāj sekas ne tikai uz fizisko pasauli, bet arī ko pavisam trauslāku – cilvēka psihi. Traumatiskās kara pieredzes nav saudzējušas nevienu – cieš ne tikai frontes līnijas karavīri, bet arī parastie iedzīvotāji. Tā ir krīze, ar kuru Ukraina aktīvi cīnās un prevencijas nolūkos radīta īpaša organizācija, bet karavīru brigādēm piesaistīti psihologi.
11. novembris ir nozīmīgs datums arī Ukrainai. Tieši pirms gada šajā dienā Ukrainas spēkiem izdevās atbrīvot Hersonas pilsētu. Šī diena tiek atzīmēta dalītām jūtām – kaut pagājis gads, kopš nozīmīgās ienaidnieka sagrāves, pilsēta aizvien pakļauta regulārām apšaudēm. Un tomēr cerība, ka reiz varēs atgriezties pie ierastās ikdienas, iedzīvotājos nav zudusi.
Neraugoties uz ASV ceturtdienas paziņojumu par to, ka Izraēla piekritusi ik dienu ievērot četru stundu pauzes militārajās operācijās Gazas ziemeļos, līdz šim uguns nav tikusi pārtraukta. Aizvien turpinās intensīvas apšaudes un gaisa uzlidojumi.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien attālināti uzrunāja aģentūras "Reuters" rīkotās konferences "NEXT" dalībniekus. Uzrunas laikā viņš atzina pretuzbrukuma lēno progresu frontes dienvidu sektorā, taču vienlaikus uzsvēra, ka Ukrainai esot konkrēts kaujas plāns 2024. gadam un Ukrainas armija centīsies sasniegt rezultātus kaujas laukā vēl šogad.
Krievijai draudzīgā politiķa Roberta Fico atgriešanās pie varas Slovākijā rosinājusi bažas, ka Fico kopā ar vēl vienu Maskavas draugu, Ungārijas premjeru Viktoru Orbānu varētu vājināt Eiropas Savienības (ES) un NATO vienotību, piemēram, liekot šķēršļus turpmākam atbalstam Ukrainai. Taču politikas analītiķi spriež, ka Ungārija un Slovākija nav tik ietekmīgas valstis, lai varētu būtiski mainīt ES un NATO īstenoto politiku.
Izraēla ir sākusi jaunu posmu karā pret Gazas joslā valdošo islāmistu teroristisko grupējumu "Hamās", pastiprinot gaisa triecienus un nosūtot uz Gazas joslas tankus un kājniekus. Gazas joslā pamazām atgriežas internets un mobilie sakari. Izraēla apņēmusies ne tikai iznīcināt "Hamās" teroristus, bet arī atgriezt sagrābtos ķīlniekus.