Ukraina tikmēr turpina noliegt jebkādu saistību ar šiem uzbrukumiem un uzsver, ka tajos piedalās Krievijas pilsoņi, kas nolēmuši ar ieročiem rokās cīnīties pret Putina režīmu.

Karadarbība atgriežas Krievijas teritorijā

Krievu brīvprātīgo vienības noliedz Maskavas apgalvojumus par viņu sakaušanu un vēsta, ka bruņotās cīņas Belgorodas apgabalā turpinās.

Belgorodas apgabala gubernators Vjačeslavs Gladkovs pavēstījis, ka tiek atcelts iepriekš izsludinātais "pretterorisma operācijas" režīms.

Pēc ziņām par kaujām un vairākiem ievainotajiem daudzi iedzīvotāji pametuši Belgorodu.

Nevienam līdz galam nav skaidrs, kas tieši notika, izskan tikai versijas, kuras nav iespējams pārbaudīt. To, ka Krievijas sāktais karš plūst pāri robežai, var novērot jau ilgāku laiku – pierobežas apgabals Belgoroda apšaudes piedzīvo regulāri. Tāpēc Krievija kopš kara sākuma ieguldījusi lielus līdzekļus robežas stiprināšanā.

Notikušais pārsteidzis Krieviju

Par notikušo Belgorodā šodien liecina cietušas ēkas, sagrauti mūri un karavīru klātbūtne. Uzbrukumi notika tikai piecus kilometrus no Ukrainas robežas – mazā ciematā Graivaronā.

Pēc aculiecinieku ziņām, skanēja šāviņu troksnis, tika sagrābti krievu tanki un vairāki civiliedzīvotāji tikuši ievainoti. Pār apgabalu naktī raidīti arī droni, kuru uzbrukumā cietusi Krievijas drošības dienesta ēka. Lielākā daļa ciema iedzīvotāju evakuējušies, viņi lūgti mājās pagaidām neatgriezties.

Par uzbrukumiem atbildību uzņēmies krievu brīvprātīgo grupējums "Krievijas brīvība". Tas ietilpst starptautiskajā leģionā, kas cīnās Ukrainas pusē. Lai arī šo leģionu oficiāli pārrauga Ukraina, Kijiva jebkādu iesaisti noliedz, gan atzīstot, ka ar interesi vēro situācijas attīstību. "Krievijas brīvības" mērķis ir darboties Krievijas iekšienē, lai gāztu Putina režīmu.

ASV Kara studiju institūta analītiķi apgalvo – pirmdien notikušais pārsteidza Krieviju un izraisīja paniku. Krievu paramilitārie grupējumi iepriekš uzbrukuši arī Brjanskas apgabalā, tomēr šādi iebrukumi no sauszemes ir reti.

Bijušais Ukrainas aizsardzības ministrs Andrijs Zagorodņuks izteicies, ka šis incidents varētu mudināt Krieviju izvietot vairāk karavīru pie robežas, novirzot tos no frontes līnijām. Tāpat notikušais, viņaprāt, varētu palielināt sašķeltību Krievijas sabiedrībā.

Ukraina izmanto "zaļo vīriņu" taktiku

Līdzīgu viedokli sarunā ar Latvijas Radio pauda Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes štāba virsnieks majors Jānis Slaidiņš.

Viņš norāda, ka Krievija ir spiesta pārdislocēt savus spēkus no Luhanskas apgabala atpakaļ uz Belgorodu.

"Skaidrs, ka karš ir iegājis Krievijas teritorijā. Tā ir plānota darbība, kas var izraisīt situācijas izmaiņas," spriež Slaidiņš.

Runājot par Ukrainas nevēlēšanos atzīt savu saistību ar operācijām Krievijas teritorijā, Slaidiņš norāda, ka Kijiva tagad pielieto līdzīgu taktiku, kādu 2014. gadā izmantoja Krievija, kas Krimas aneksijas laikā noliedza jebkādu saistību ar "zaļo vīriņu" vienībām.

KONTEKSTS:

22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgais korpuss" veic operāciju Belgorodas apgabala teritorijā Krievijā, lai izveidotu "drošības zonu" Ukrainas civiliedzīvotāju aizsardzībai.

Ukraina uzsvēra, ka šajā operācijā piedalās tikai Krievijas pilsoņi.

Krievijas varasiestādes paziņoja, ka Belgorodas apgabalā sākta "pretterorisma operācija".