Autora ziņas
Latvijā joprojām turpina dzimt jauni nepilsoņi. Tikmēr vairākus tūkstošus bērnu iespējams reģistrēt par pilsoņiem, pietiktu vien ar vecāku iesniegumu. Bet valsts šos cilvēkus uzrunā vien ar brošūras starpniecību, šovakar vēsta LTV raidījums “de facto”.
Drošības policija (DP) strādā ar sešiem kriminālprocesiem par balsu pirkšanu. Tās ierosinātas ne tikai saistībā ar ceturto sarakstu un Latgali, bet arī pārkāpumiem, kas saistīti ar citu partiju sarakstiem. Tikmēr raidījums "De facto" pēcvēlešanu nedēļā Latgalē sastapa cilvēkus, kuri bija tieši iesaistīti balsu tirgošanas procesā.
Latviju par gana demokrātisku un brīvu atzinuši Putina politikas oponenti. Ietekmīgu Krievijas žurnālistu grupa nolēma tieši Rīgā glābties no viņu dzimtenē valdošās cenzūras. Un Latvijā oktobrī darbu uzsāka jauns medijs – portāls “Meduza”, ko veido bijusī "lenta.ru" redaktore Gaļina Timčenko ar kolēģiem.
Debašu mākslā ir termins "Reductio ad Hitlerum", ko dažreiz dēvē par “Hitlera kārti” jeb "Nazi card". Diskusijas ietvaros to lieto, lai diskreditētu oponenta viedokļus vai idejas, salīdzinot tos ar Ādolfa Hitlera vai Trešā reiha politiku.
Arodbiedrības LABA darbinieki ir spiesti gan aģitēt par arodbiedrības vadītāju un vēlēšanu kandidātu no “Saskaņas”, gan pulcināt LABA biedrus uz pasākumiem, kas saistīti ar “Saskaņu”, ziņoja LTV raidījums “De Facto”.
Igaunijas Drošības policijas darbinieka aizturēšana uz Krievijas - Igaunijas robežas liek pievērst uzmanību arī mūsu pašu drošībai. Izrādās, Latvijas - Krievijas robežas demarkācija nav pilnībā pabeigta, lai gan ir cerība, ka to varētu paveikt līdz 2016.gadam. Tikmēr šobrīd trūkst līdzekļu, lai mūsu valsts līniju padarītu pārredzamu un pieejamu robežsargu patruļām, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto".
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir uzsācis pārbaudi, kura saistīta ar “Saskaņas” priekšvēlēšanu aģitāciju. Birojs pārbaudīs, vai arī citas politiskās partijas varēja izmantot Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas telpas aģitācijas veikšanai, ziņo LTV raidījums “De facto”.
Mazākumtautību skolu audzēkņi un arī pedagogi saskaras ar grūtībām, ieviešot valstī paredzēto bilingvālo izglītību. Skolotāji sūdzas par nepietiekamu atalgojumu un metodiskā atbalsta trūkumu. Tomēr, neskatoties uz to, skolu reforma savu mērķi ir sasniegusi, un valsts valodas prasme nelatviešu vidū pēdējo gadu laikā ir krasi uzlabojusies, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Krievijas un Eiropas Savienības sankciju kara dēļ Somijas ekonomika var zaudēt desmitiem tūkstošu daba vietu. Vissmagāk pagaidām cieš piensaimniecības sektors. Neskatoties uz to, sabiedrībā atbalsts sankcijām ir gana augsts, vēsta LTV raidījums “De facto”.
Ieviešot sankcijas, Krievijas vadība varētu būt iešāvusi kājā pati sev. Visvairāk skartā nozare ir piensaimniecībā – uz Krieviju savu produkciju ved deviņi uzņēmumi. Daudzi no tiem pieder tieši Krievijas pilsoņiem.
Gatavojoties vēlēšanām, “Saskaņas centrs” (SC) plāno uzrunāt plašu cilvēku loku ar sarunvedēju starpniecību. Brīvprātīgus aģitatorus vilina ar iespējām ieņemt amatus pašvaldībā vai valsts pārvaldē, ziņo LTV raidījums “De facto”. Partijas līderi tajā neētisku rīcību nesaskata.
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ("Vienotība") šonedēļ Saeimas pirmajā lasījumā pieņemto likumprojektu, kam būtu jāierobežo ātro kredītu izsniegšana, sarunā ar Latvijas Televīzijas raidījumu "De facto" nosauca par brāķi, bet pašas partijas biedrus, kuri balsoja par - par populistiem. Saeimas priekšsēdētāja interviju par to, kādēļ viņa nav balsojusi par izmaiņām, lai sakārtotu šo nozari, sniedza nelabprāt, neslēpjot savas dusmas par konkrēto situāciju, kā arī žurnālistiem.
Es redzēju trīs dažādus Maidanus. Maidanu pērnā gada decembra sākumā, kad te bija tikko sākusies daudzskaitlīga, stipra un skaista protesta kustība un tā sauktais revolūcijas štābs strādāja kā precīzs mehānisms, valsts valstī. Maidanu februāra beigās, kad Kijevas sirds pārvērtās par karadarbības zonu, debess bija melna no dedzināto riepu dūmiem, un motociklu ķiverēs un ar koka nūjām bruņotie jaunieši mira no joprojām nezināmo snaiperu lodēm. Maidanu maijā, kad apreibinoši zied akācijas, notikusī revolūcija atnesusi jauno prezidentu-oligarhu un katru dienu mirst citi – jau valsts austrumos.
Visu pirmdienu turpinās rezultātu skaitīšana pēc svētdien notikušajām prezidenta vēlēšanām, tomēr uzņēmēja un politiķa Pjotra Porošenko iegūtais pārsvars nemainās – viņš iegūst vairāk par 50% balsu. No Porošenko sagaida attiecību uzlabošanu ar Krieviju, asinsizliešanas pārtraukšanu valsts austrumos un eiropeiskā kursa turpināšanu. Tautas uzliktās cerības un atbildības nasta ir liela, un izskatās, ka ukraiņi šoreiz grasās skatīties jaunajam prezidentam uz pirkstiem.
Ukrainā noslēdzās prezidenta vēlēšanas, un ar pārliecinošu uzvaru jau pirmajā kārtā var lepoties pazīstamais politiķis un uzņēmējs Pjotrs Porošenko. Ilgas pēc stabilitātes - tā Ukrainas politologi skaidro uzņēmēja, Oranžās revolūcijas un Eiromaidana sponsora Pjotra Porošenko uzvaru prezidenta vēlēšanās.
Svētdien notikušajās Ukrainas prezidenta ārkārtas vēlēšanās saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem jau pirmajā kārtā uzvarējis uzņēmējs Pjotrs Porošenko, jo liela daļa vēlētāju gribējusi, lai valstī ātrāk būtu prezidents, spriež Ukrainas politologi – no Kijevas ziņo LR4 korespondente Olga Dragiļeva.
Jaunievēlētajam Ukrainas prezidentam jāpanāk, lai Ukraina kļūtu par eiropeisku valsti, jātiek galā ar terorismu un jāspēj strādāt tautas labā, tā saka Kijevā pie vēlēšanu iecirkņiem sastaptie Ukrainas iedzīvotāji, kuri devušies balsot par Valsts prezidentu.
Visticamāk, Ukrainas pirmstermiņa prezidenta vēlēšanās pietiks ar vienu kārtu, uzskata bijušais Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, ko nejauši iecirknī Kijevā satika arī Latvijas Radio 4 korespondente Olga Dragiļeva un LTV žurnāliste Judīte Čunka. Viņš norāda, ka vēlētāji ir konsolidējušies ap uzņēmēja un bijušā ārlietu ministra Pjotram Porošenko kandidatūru.
Agrā svētdienas rītā Kijeva vēl ir tukša un klusa, vēl ir vēss. Toties vienā no centrālajiem vēlēšanu iecirkņiem vietējā skolā ir liela drūzma un jau sāk pietrūkt svaiga gaisa – daudzi ir atnākuši nobalsot pirms dienas darbiem vai došanās uz laukiem. Cilvēki ir svinīgi tērpušies: kungi uzvalkos, daudzas sievietes Ukraiņu nacionālajos kreklos – višivankās. Arī balsošanas kabīnes ir savā veidā pieskaņotas - Ukrainas karoga krāsās. Pirmais nobalsojušais pēc biļetena iemešanas paziņo – par demokrātiju!
Ukrainā sestdien „klusuma diena” pirms prezidenta vēlēšanām. Galvaspilsētā Kijevā, kā arī netālajos ciematos ar retiem izņēmumiem apklusušas priekšvēlēšanu reklāmas. Ņemot vērā saspringto situāciju valsts austrumos, drošības spēki kontrolē visus ceļus, kas ved uz galvaspilsētu - lai nepieļautu provokācijas, no Kijevas ziņo Latvijas Radio 4 žurnāliste Olga Dragiļeva.
Ukrainas iedzīvotāji pirms svētdien gaidāmajām prezidenta vēlēšanām noskaņoti nopietni, un neviens no daudzajiem Latvijas Radio uzrunātajiem Kijevas un apkaimes iedzīvotājiem neplānoja ignorēt vēlēšanas, no Kijevas ziņoja LR4 korespondente Olga Dragiļeva.
Pēdējā priekšvēlēšanu aģitācijas dienā Kijevu pārņēma īsta vasaras svelme – dedzinoša saule un apreibinoša akāciju smarža. Kaut ielās vēlēšanu atmosfēru īsti nejūt, atliek ieslēgt vietējo televīziju vai pāršķirstīt avīzes, un sīva politiskā ciņa ir kā uz delnas, turklāt tā ir pārvērtusies titānu cīņās. Cita citu nomaina prezidenta amata kandidātu reklāmas.
Ukrainas galvaspilsētā Kijevā situācija pašlaik, divas dienas pirms prezidenta vēlēšanām, ir mierīga. Ielās ir neparasti maz priekšvēlēšanu aģitācijas, un kampaņas notiek ļoti klusu, tā no Kijevas ziņo Latvijas Televīzijas korespondente Judīte Čunka un Latvijas Radio 4 korespondente Olga Dragiļeva.
Krieviski runājošo Latvijas pilsoņu vidū interese par EP vēlēšanām ir maza, jo iedzīvotāji neredz tā ietekmi uz viņu ikdienas dzīvi. Tiesa, viens favorīts, kas EP varētu iekļūt lielā mērā līdz ar krievvalodīgo balsīm iezīmējas – Andrejs Mamikins („Saskaņa”).
Pirms četriem gadiem Baložos piedzēries „Rīgas satiksmes” autobusa vadītājs izraisīja avāriju, kurā gāja bojā viņš pats un divas 12. klases skolnieces. Meiteņu vēcāki joprojām tiesā mēģina pierādīt, ka par traģēdiju atbildība ir jāuzņemas „Rīgas satiksmei”. Pašvaldības uzņēmums tam nepiekrīt.
Latvija pilnībā zaudē propagandas cīņā par 16.martu organizācijām, kas ārvalstīs piedāvā citu šīs atceres dienu skatījumu, intervijā LTV raidījumam „De facto” saka pētnieks Didzis Bērziņš.
Latvijas antifašistu organizāciju mērķis, protestējot pret leģionāru atceres pasākumiem, ir nevis pievērst tiem uzmanību tepat Latvijā, bet gan radīt ažiotāžu un pārliecināt ārvalstu medijus par to, ka Latvijā atdzimst nacisms. Savukārt šo organizāciju finansēšanā ir saskatāma Krievijas nauda, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Kijevā spīdēja saule, tikai nesen ielu cīņām izdemolētais bruģis bija salikts kārtīgās kaudzītēs – Maidana aktīvisti pat mēģināja to saviem spēkiem salikt atpakaļ. Es gāju pa Ukrainas galvaspilsētu un skatījos uz ziedu kaudzēm vietās, kur tikai pirms dažām dienām nošauti desmitiem jauniešu, vēroju cilvēku sēras, asaras, sašutumu. Nogalinātos jau toreiz nodevēja par „Nebesna sotņa” - debess vienību. Viņu sejas uz mani skatījās no daudziem plakātiem, ziņu sižetiem, video rullīšiem.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
