Lai gan partijai “Saskaņa” jau tradicionāli tikusi pirmā vieta Saeimās vēlēšanas un lielākā frakcija, šis rezultāts ir zemākais pēdējos astoņos gados. Šogad tā ieguva 19,8% balsu un 23 vietas Saeimā. Rīgas Stradiņa universitātes profesors Deniss Hanovs uzskata, ka “Saskaņas” popularitātes kritums varētu būt saistīts ar to, ka partija ilgstoši netiek koalīcijā.
Autora ziņas
Skandalozās Latvijas Biznesa koledžas, kurai pirms diviem gadiem atņēma akreditāciju, vadība nodibina jaunu izglītības iestādi un par to jau saņemtas sūdzības. Par to ziņo LTV raidījums “De facto”.
Pavasarī nogalinātā bijusī prokurore Biruta Loze dažus mēnešus pirms pazušanas sūdzējusies policijai par draudiem dzīvībai, ziņo raidījums "De facto". Loze pazuda 13.martā, kad izgāja no savas mājas Mārupē. Jau daudzus gadus Loze bija pensijā un publiski par viņas dzīvi nekas nebija izskanējis. "De facto" ir zināms, ka pusotru gadu pirms vardarbīgās nāves Loze noslēgusi līgumu ar kādu Edgaru Kadiķi. Kadiķis līdz ar to mantotu māju Mārupē un apsolījis aprūpēt Lozi līdz viņas mūža beigām.
Šī karstā vasara liks amatpersonām izvērtēt gan to, kā laikus atklāt ugunsgrēkus, gan arī dzēšanas taktiku. Piektdaļu no visiem meža ugunsgrēkiem atklāj Valsts meža dienesta (VMD) dežuranti, kas katru vasaras dienu pavada speciālos uguns novērošanas torņos. Taču ne visi torņi darbojas. Dežurantu algas ir niecīgas un finansējums tam netiek palielināts. Latvijas Televīzija (LTV) noskaidroja – no visiem torņiem ikdienā dažkārt darbojas tikai aptuveni puse.
Tiesai nodots viens no "būvnieku lietas" kriminālprocesiem – astoņu cilvēku lielo organizēto grupu apsūdz par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, naudas atmazgāšanā un krāpšanā. Starp šīm personām nav uzņēmēja Māra Martinsona, jo daļa, kurā figurē viņa vārds, izņemta no šīs lietas, LSM.lv apliecināja Ģenerālprokuratūrā.
LTV raidījums “De facto” ziņo, ka valdības paspārnē ir izveidota vēlēšanu drošības koordinācijas grupa. Tās mērķis - sagatavoties iespējamiem informācijas telpas apdraudējumiem pirms Saeimas vēlēšanām.
Koordinācijas grupā ietilpst visu ministriju, Satversmes aizsardzības biroja, Drošības policijas pārstāvji. LTV skaidro - tagad katrs atbild par savu aizsardzības jomu, bet komplicēto kampaņu atspēkošanai, nepieciešams darbus koordinēt, ar informāciju jāapmainās.
Koordinācijas grupā ietilpst visu ministriju, Satversmes aizsardzības biroja, Drošības policijas pārstāvji. LTV skaidro - tagad katrs atbild par savu aizsardzības jomu, bet komplicēto kampaņu atspēkošanai, nepieciešams darbus koordinēt, ar informāciju jāapmainās.
Jaunu radioaktīvo atkritumu tvertni glabātavā “Radon” varētu būvēt būvfirma “Velve”, ziņoja LTV raidījums “De facto”. “Velve” bija vienīgais pretendents, kas iesniedzis savu piedāvājumu konkursā. Tā cena, aptuveni 10 miljoni eiro (ar PVN) bija piecreiz lielāka par sākotnēji, 2016. gadā, paredzēto līgumcenu (aptuveni 2 miljoni eiro). Raidījums norāda, ka pastāv bažas, vai piedāvājums vērtēts objektīvi.
LTV raidījums "De facto" vēsta par Andreju (vārds mainīts), kurš cieš no azartspēļu atkarības un vienā mēnesī paņēmis vairākus "ātros kredītus". Atkarība neļauj viņam iegūt oficiālu un pastāvīgu darbu, taču naudu spēlei izdevās iegūt, aizņemoties tā sauktos "ātros kredītus". Nesen mēneša laikā Andrejs paņēmis četrus dažādus kredītus, pēc pāris mēnešiem – vēl vienu.
Latvijas ierēdņi un politiķi jau kopš 2011.gada nespēj vienoties par to, kā pasargāt no azartspēlēm atkarīgos, stāsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “De facto”. Ideja par to, ka valsts varētu ar likuma spēku īpaši aizsargāt no azartspēlēm atkarīgos, pirmo reizi parādījās 2011. gadā, kad Finanšu ministrija izstrādāja jaunu azartspēļu likumu. Tajā bija desmitiem jaunu priekšlikumu, starp tiem arī piedāvājums – izveidot saistošus pašizslēgšanas sarakstus (cilvēks, kas vēlas sevi “izslēgt” no spēles ) un ieviest dokumentu pārbaudes pie ieejas spēļu zālēs.
Latvijā teju apstājusies kādreiz skaļi pieteiktā mentoru programma, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Programmas mērķis bija palīdzēt patvēruma meklētājiem un bēgļiem integrēties Latvijas sabiedrībā. Taču divu organizāciju konflikta dēļ programma apturēta -- Sociālas integrācijas fonds (SIF), kas atbild par naudas sadalījumu bēgļu integrācijai, šomēnes lauzis līgumu ar organizāciju “Patvērums “Drošā māja””.
Krievijā ir noslēgušās valsts prezidenta vēlēšanas. Kā jau bija sagaidāms, tajās pārliecinošu uzvaru guva līdzšinējais prezidents Vladimirs Putins. Tas būs jau viņa ceturtais pilnvaru termiņš Krievijas prezidenta amatā. Šajās vēlēšanās piedalījās aptuveni tikpat daudz vēlētāju kā pirms sešiem gadiem. Balsošanu visā Krievijā pavadīja daudzi nozīmīgi pārkāpumi, tomēr varasiestādes atzīst tikai daļu no tiem.
Par Krievijas prezidentu svētdien, 18. martā, pārvēlēts līdzšinējais valsts līderis Vladimirs Putins. LTV pirmdienas rītā vēsta, ka Putins no saskaitītajiem 99% balsu saņēmis vēsturiski lielāko - 76,6% - vēlētāju atbalstu. Putinam šis būs ceturtais prezidenta pilnvaru termiņš. Būtiski, ka vēlēšanu novērotāji ziņoja par daudziem pārkāpumiem.
Latvijas Drošības policija brīdina, ka pirms rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām ir kiberuzbrukumu riski. Drošības policijas priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam “De facto” norāda, ka pirmsvēlēšanu laikā informācijas sistēmām jābūt sagatavotām tam, ka var tikt uzlauztas mājaslapas un publiskajā telpā var nonākt sensitīva informācija.
Svētdien, 18.martā, Krievijā notiek prezidenta vēlēšanas, kurās pārliecinoša uzvara tiek prognozēta līdzšinējam Krievijas līderim Vladimiram Putinam. Par spīti opozīcijas aicinājumiem nenākt uz vēlēšanām, aktivitāte visā Krievijā tiek prognozēta visai augsta. Opozīcijas kandidātu novērotāji ziņo par daudziem būtiskiem pārkāpumiem vēlēšanu iecirkņos visā valstī, bet Centrālā vēlēšanu komisija atzīst tikai dažus no tiem.
Pirms svētdien gaidāmajām prezidenta vēlēšanām Krievijā gan pašreizējā prezidenta Vladimira Putina atbalstītāji, gan oponenti nešaubās – Putinu pārvēlēs uz ceturto termiņu. Bet ir nopietnas bažas par to, ka vēlēšanas nenoritēs godīgi. Tikmēr Latvijas Televīzijas filmēšanas grupu izraidīja no Vladimira Putina priekšvēlēšanu štāba.
Uzbrukumu bijušajam dubultaģentam Sergejam Skripaļam, visticamāk, personīgi pasūtījis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, – tā paziņojis Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons. Rietumu sabiedrotie neapšauba Londonas secinājumus. Pēc uzbrukuma Skripaļam arī citi Lielbritānijā dzīvojošie Krievijas disidenti pauduši bažas par savu drošību.
Jau svētdien Krievijā notiks prezidenta vēlēšanas. Piektdien ir noslēgusies oficiālā priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņa, un turpmākais laiks ir paredzēts vēlētāju pārdomām. Tomēr jau tagad viss liecina, ka vairums balsstiesīgo iedzīvotāju ir izšķīrušies un Vladimirs Putins arī turpmākos sešus gadus paliks Krievijas prezidenta krēslā. Tādēļ lielākais varasiestāžu izaicinājums šobrīd ir panākt, lai pietiekami daudz cilvēku atnāktu uz vēlēšanu iecirkņiem.
"Nebojā blondīņu reputāciju. Viņas ir ir stulbas, bet tu taču nē," man ausī čukst kāds politiķis. Viņš negaidīti pienācis no aizmugures un cieši saspiedis manu elkoni. Neesam tuvi draugi, nekad neesam bijuši uz "tu", esmu filmēšanas vidū. Man apkārt citi kolēģi, politiķi. Īsti nezinu, kā rīkoties, un nekas asprātīgs, ko teikt, arī neienāk prātā. Tāpēc vienkārši uztaisu niknu seju un turpinu filmēt.