Pastaigājoties svētku priekšvakarā Rīgas centrā, vēroju Ojāra Vācieša dzejas lasījumu pie Saeimas nama un video projekcijas ar stāstiem par brīvību uz Ministru kabineta ēkas; ieslēdzot televizoru, redzu dievkalpojuma un militārās parādes tiešraidi LTV. Brīvības piemineklis stāv tautas zīmju rotāts, Rīgas domes apsveikumu plakātos ir Mildas sejas tuvplāns un valsts karogs, līdzīgā stilā ir noformēti lielākie ziņu portāli.
Pirms vairākām dienām Valsts valodas centrs (VVC) ir liedzis Nacionālajam veselības dienestam izsūtīt aicinājumus uz krūts un dzemdes kakla vēža skrīningu krievu valodā. Tas, centra ieskatā, neatbilstot Valsts valodas likumam, kurš nosaka, ka valsts iestādēs drīkst komunicēt tikai latviski.
Krievija vēlas uzspiest Latvijai savu vēstures redzējumu, tostarp Baltijas okupācijas fakta noliegšanu, un tas rada papildus problēmas, - tā otrdienas rītā intervijā Latvijas Radio 4 „Doma laukums” sacīja Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Man ir. Latvijas valsts vērtību un jēgas definīcija nav slikta lieta un, iespējams, ir nepieciešama. Bet mani interesē sekas, ja esošās preambulas projekta teksts tiktu iekļauts Satversmē un interpretēts saskaņā ar Egila Levita komentāru. Ko varēs un nevarēs atļauties Latvijas politiķi un visu līmeņu ierēdņi, pamatojot to ar jauno Satversmes tekstu? Kļuva bail tieši tad, kad aizdomājos par šiem jautājumiem.
Tie Otrā pasaules kara veterāni, kuri cīnījās padomju armijas rindās un pašreiz dzīvo kādā no trim Baltijas valstīm, iespējams, saņems sociālo pabalstu no Krievijas. Šādu Krievijas prezidenta Vladimira Putina dekrētu pašreiz gatavo Maskavā. Kā ziņo Latvijas Radio 4 programma "Doma laukums", ja Putins parakstīs šo dokumentu , izmaksas varētu sākties jau no 1. novembra.
Pirmdienas vakarā Krievijas opozicionāra Aļekseja Navaļnija organizēts mītiņš pēc vēlēšanām Maskavā aizritējis mierīgi. Taču aplēses par mītiņā sapulcējušos cilvēku skaitu ir ļoti atšķirīgas. Pasākuma laikā pienāca ziņa no Maskavas vēlēšanu komitejas, ka tā ieklausīsies sūdzībās par pārkāpumiem vēlēšanās.
Maskavas mēra vēlēšanās, kurās ar 51% uzvarēja šobrīd pie varas esošais Sergejs Sobjaņins, bijusi zema vēlētāju aktivitāte - tajās piedalījās ap 32% balsstiesīgo iedzīvotāju. Tam ciešu uzmanību pievērsuši mediji, skaidrojot gan ar iedzīvotāju neticību pārmaiņām, gan vājām priekšvēlēšanu kampaņām.
Krievijā noslēgušās Maskavas mēra vēlēšanas, kurās piedalījās ap 32% balsstiesīgo iedzīvotāju. Par Sergeju Sobjaņinu nobalsojuši 51% vēlētāju, bet par opozicionāru Alekseju Navaļniju - 27%. Līdz pašam rītam turpinājies arī konflikts starp vēlēšanu novērotājiem - sabiedriskā palāta apgalvo, ka pārkāpumu balsu skaitīšanas procesā tikpat kā nav bijis, kamēr opozicionāra Navaļnija štābā norāda uz apjomīgu protokolu viltošanu – tā no Maskavas vēsta Latvijas Radio 4 žurnāliste Olga Dragiļeva.
Noslēgusies balsošana Maskavas mēra vēlēšanās, un pēc iecirkņu slēgšanas publiskotās nobalsojušo vēlētāju aptaujas liecina, ka vēlēšanās uzvarējis līdzšinējais pilsētas vadītājs, Kremļa atbalstītais kandidāts Sergejs Sobjaņins. Tikmēr Maskavas pilsētas vēlēšanu komisija līdz plkst.22.00 bija apstrādājusi 11,7% biļetenu, kuros 54,72% balsis bija atdotas par Sobjaņinu, bet par Navaļniju - 24,13%, no Maskavas ziņo Latvijas Radio 4 korespondente Olga Dragiļeva.
Kamēr Maskavas mēra vēlēšanu laikā pagaidām masveida pārkāpumu nav, citviet Krievijas reģionos, kur notiek gubernatoru vēlēšanas, situācija ir dramatiska, no Maskavas ziņo Latvijas Radio 4 korespondente Olga Dragiļeva.
Maskavā šodien notiek mēra vēlēšanas. Līdz šim tās norit salīdzinoši mierīgi, ir fiksēti arī atsevišķi pārkāpumi, tomēr pagaidām to nav daudz, ziņo Latvijas Radio korespondente Maskavā Olga Dragiļeva.
Šodien Maskavā notiek mēra vēlēšanas. Piedāvājam Latvijas Radio 4 speciālkorespondentes Olgas Dragiļevas fotoreportāžu par vēlēšanu rītu Maskavā.
Aģitācijas pasākumi Krievijas galvaspilsētā Maskavā noslēgušies mierīgi, iespējams, lietus dēļ, telefonintervijā no Maskavas informēja Latvijas Radio 4 speciālkorespondente Olga Dragiļeva.
Krievijā svētdien gaidāmas Maskavas mēra vēlēšanas. To lielākā intriga - cik nopietns izaicinājums valdošajai un Kremļa atbalstītajai varai būs mests no opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija. Piektdien Maskavā notiek plašs koncerts Navaļnija atbalstam, kurā atrodas arī Latvijas Radio 4 speciālkorespondente Olga Dragiļeva.
Novērotāja velēšanas, pilsoniskais žurnālists, pank-grupas mūziķis un grafiskais dizaineris. Četri stāsti no Krievijas politiskās dzīves par to, kā cilvēki no dažādām sociālam grupām un ar dažādiem politiskiem uzskatiem vienlaikus sajūt vēlmi aktīvi rīkoties.
Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) gatava bloķēt 2104. gada budžeta pieņemšanu, ja nepārtrauks piešķirt ārzemniekiem uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret investīcijām. Par to intervijā Latvijas Radio 4 paziņoja NA pārstāvis, partijas valdes loceklis Jānis Iesalnieks.
Krievijas opozīcijas politiķu uzskati pat Latviju, šķiet, nebalstās viņu ideoloģijā, jo gan labējā, gan kreisā, gan liberālā flanga darboņi intervijā Latvijas Radio 4 demonstrē krasu viedokļu atšķirību. Drīzāk viņu attieksmē pret Latviju un Baltijas valstīm atspoguļojas personiskā un ģimenes pieredze.
Viens no Krievijas opozīcijas redzamākajām sejām un Maskavas mēra kandidāts Aleksejs Navaļnijs pašlaik ir vienīgais, kam sola iespēju tikt otrajā vēlēšanu kārtā. Ekskluzīvā intervijā Latvijas Radio 4 Navaļnijs apgalvo, ka kriminālprocesa laikā ar viņu mēģināja vienoties un sūtīti signāli, mudinot pamest Krieviju.
Как пыльным мешком по голове* – tāda, liekas, bija politologu, ekspertu un vienkāršo novērotāju sajūta, klausoties Kirovas rajona tiesneša lasītājā spriedumā. Pirms ceturdienas rīta notikumiem reti kurš ticēja, ka Krievijas opozicionāram, blogerim un pretkorupcijas aktīvistam Aļeksejam Navaļnijam piespriedīs reālo, nevis nosacīto, cietumsodu. Tikpat pārsteidzoša bija prokuratūras vēlme pārsūdzēt Navaļnijam piespriesto drošības līdzekli, cietumsodu un tiesas lēmums - sūdzību apmierināt.
Viens no Krievijas opozīcijas līderiem Aleksejs Navaļnijs šodien notiesāts uz pieciem gadiem cietumā par valsts uzņēmuma līdzekļu izsaimniekošanu lielos apmēros. Šis spriedums liedz viņam turpmāk kandidēt uz jebkādiem vēlētiem posteņiem. Notiesājošais spriedums jau izsaucis dažādu opozīcijas aktīvistu un politiķu, kā arī ārvalstu kritiku.
Pati Jāņos biju tālu prom no Rīgas un uz līgošanu Rīgas krastmalā nebiju, bet pēc tam, pieslēdzoties ziņu plūsmai, uzzināju, ka viedokļi par notikušo ir krasi atšķirīgi. Latviski dzirdēju sūdzības par pārlieku „krieviskiem” svētkiem, krieviski – prieku par labi pavadīto vakaru.
Rīgas pils ir viena no svarīgākajām Latvijas kultūrvēsturiskajām vērtībām un ugunsdzēsējiem ir atkarīgs, cik daudz vērtību ies zudumā, vērojot notiekošo pie Rīgas pils žurnālistiem sacīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis.
Tikko ir beidzies mans personīgais velēšanu maratons, un nu laiks secinājumiem. Par partiju veiksmēm un neveiksmēm, balsu skaitīšanu un līderu debatēm ir pateikts viss iespējamais un, lasot/klausoties šo analīzi, man palika neomulīgi. Iemesls - valoda, kuru lietojam, aprakstot politiskās norises.
Pirmdienas agrā rītā, lielā steigā veidojot preses apskatu Latvijas Radio 4 "Doma laukums" raidījumam, apskatīju arī rakstīto par 16. marta piemiņas gājienu. Pati pasākumu nevēroju un gribu atrunāt, ka šajā blogā es runāju tikai par notikumu atspoguļošanu un diskusiju ap tiem, nevis par to, kurš tad īsti ir vainīgs, vai kas tieši todien skanēja.
Быстрые кредиты наводнили Финляндию, став причиной многих социальных проблем. Какие меры предпринимает страна, чтобы помочь населению справиться с долговым бременем?
Kad devos uz Somiju veidot reportāžu par ātro kredītu dzimteni, pat necerēju ka atvedīšu atpakaļ interesantu materiālu. Gan jau sociāli aizsargātie somi, kuriem ir pieejami visvisādi pabalsti un bezmaksas pakalpojumi, neskries pēc vieglas naudas ar milzīgiem procentiem.
Ar "ātro" kredītu izraisītām problēmām - grūtībām atmaksāt parādu - saskaras arī Somijā. Toties atšķirībā no Latvijas, Somijā salīdzinoši viegli var tikt pie bezmaksas palīdzības no pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām (NVO), vēsta Latvijas Radio.
Tūkstošiem cilvēku Somijā, sms aizdevumu dzimtenē, nav spējīgi atmaksāt ātros aizdevumus un iedzīvojas lielās nepatikšanās. Toties Somi ir atraduši veidu gan kā palīdzēt parādu nomāktajiem tautiešiem, gan kā izmainīt likumus, liekot ātro kredītu devējiem rūpīgas izvērtēt savus klientus. Somijas pieredzi izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums “De Facto”.
Nedēļas nogalē galvaspilsētas iedzīvotāji atkal baudīja to patīkamo sajūtu, kad par netaisnību, kuru pats esi piedzīvojis, „ripo galvas”. Vai vismaz dreb.
