Abas meitenes – Olga un Jana – tajā liktenīgajā sestdienas vakarā gatavojas matemātikas olimpiādei Olgas mājās Baložos, drīz bija jāsakās arī eksāmeniem skolā. Darbu pabeigušas, gāja pastaigāties, bet aizsoļoja patālu un nolēma atgriezties ar sabiedrisko transportu. Vēlāk pasažieri stāstīja, ka pa ceļam autobuss krietni pārsniedza ātrumu un gandrīz notrieca kādu gājēju. Pagriezienā vadītājs zaudēja kontroli par braucamrīku un tas apgāzās grāvī. Bojā gāja trīs cilvēki - šoferis, Jana un Olga. Autobusa vadītāja asinīs konstatēja alkoholu.
Olgas mamma saka, ka kopš tās dienas ne par ko citu arī nespējot domāt. Traģēdija ir jāpiedzīvo no jauna ik reizi, kad jāiet uz tiesas sēdi vai jārunā ar advokātu. Abu meiteņu ģimenes joprojām tiesājas ar „Rīgas satiksmi” gan par morālajam kompensācijām, gan par uzņēmuma vainas atzīšanu. Drīz pēc traģēdijas vecāki tikās ar Rīgas domes vadību. Toreiz viņiem piedāvāja kompensāciju no „Rīgas satiksmes” – 25 tūkstošus latu. Olgas vecāki no naudas uzreiz atteicās.
„Mēs nepārdosim savu bērnu! Vienīgais, ko vēlāmies, lai „Rīgas satiksmi” kāds sodītu. Bet slēgt kaut kādus darījums ar „Rīgas satiksmi”, kā tas vispār iespējams? Sak’ mēs jūsu meitu nogalinājām, apglabājām, tagad šķirsimies kā draugi... Tas mums neder!” saka Olgas mamma Vera Kravčenko.
Janas mamma Diāna Zvezdina stāsta, ka viņu ģimene naudu pieņēma, bet uzreiz brīdināja „Rīgas satiksmi” – turpinās pieprasīt lielāku summu.
„Kad toreiz tikāmies ar [Rīgas mēru Nilu] Ušakovu, es viņam jautāju – cik maksā autobuss? Viņš kādu laiku minstinājās, bet tad atzinās – divsimts tūkstošus. Sanāk, ka mana bērna dzīvi novērtēja 10 reizes zemāk,” stāsta Zvezdina.
„Un, ja viņi vēl no paša sākuma būtu cilvēciski savā attieksmē. Mums ir sajūta, ka neviens tā īsti nav atvainojies. „Rīgas satiksme” piedāvāja autobusu, aizvest uz bērēm. Paldies, viens autobuss jau bija,” piebilst Zvezdina.
Abas ģimenes devās uz tiesu, katra ar savu prasību. Rīgas apgabaltiesa lēma par labu abām ģimenēm, kā arī nosprieda, ka vainu par notikušo jāuzņemas „Rīgas satiksmei”. Toties tiesas piespriestas kompensācijas summas vecākiem likās smieklīgas. Janas vecākiem piedāvāja 15 000 latu papildus iepriekš izmaksātajai kompensācijai. Olgas lietā tiesnesis uzskatīja, ka skolnieces dzīve ir 40 000 latu vērta. Gan Olgas, gan Janas vecāki pārsūdzēja spriedumus Augstākajā tiesā. Vera skaidro, ka naudu viņa ziedotu labdarībai, bet panākt grib tikai taisnīgumu.
„Šī summa „Rīgas Satiksmei” nav nekas, bet vēlamies, lai viņi sajūt atbildību! Viņiem tie ir graši, pat nepamanīs!” pārliecināta Vera Kravčenko.
Taču apgabaltiesas spriedumu pārsūdzēja ne tikai cietušās ģimenes, bet arī „Rīgas satiksme”. Abās lietās uzņēmuma argumentācija ir līdzīga – „Rīgas satiksmei” nav jāatbild par to, ka darbinieks, braucot dzērumā, pārkāpa iekšējus noteikumus un arī likumu.
Uzņēmuma vadītājs Leons Bemhens atteica interviju, jo šonedēļ esot komandējumā, bet preses sekretārs pauž oficiālo nostāju – tā paliek nemainīga visus četrus gadus kopš traģēdijas. ...
Gan pirms četriem gadiem, gan tagad uzņēmuma preses sekretārs Viktors Zaķis skaidro - „mēs nevaram izstāvēt katram blakus”.
„Jau pirms negadījuma katram šoferim bija obligāta veselības pārbaude un, uzsākot maiņu, pārbaude uz alkoholu,” atgādina Zaķis.
No vienas puses „Rīgas Satiksme”, Zaķa vārdiem, jūt “kaut kādu līdzatbildību” un sākotnēji izteica vēlmi maksāt kompensācijas, tās saņēma arī avārija ievainotie. Bet no otras puses, tiesā uzņēmums noliedz atbildību par notikušo un atsakās maksāt vispār.
„Nevaru komentēt tiesas procesu, jo nav beigušies, traktējumi ir daudz un dažādi, daudz esam mācījušies, lai tas neatkārtotos,” komentē Zaķis.
Arī galvaspilsētas mērs un „Rīgas satiksmes” kapitāldaļu turētājs Nils Ušakovs uzsver, ka ir „ar abām rokām par to, ka uzņēmumam vajag samaksāt kompensāciju”, bet par uzņēmuma vainu iesaka runāt ar „Rīgas satiksmes” pārstāvjiem.
Savu vārdu teica arī Augstākā Tiesa. Abās lietās tā norāda uz likumu, kas nosaka – autopārvadātājs ir atbildīgs par zaudējumiem, ja pasažieris gājis bojā. Ir vēl viens „Rīgas satiksmes” pretarguments – pat ja nogalināto meiteņu ģimenēm kompensācija par morālo kaitējumu pienāktos, to maksātu apdrošināšanas firma, no kuras pašvaldības uzņēmums nopirka OCTA polises. Tomēr valdības noteikumi paredz, ka atlīdzības apmērs par ciešanām tuvinieka nāves dēļ ir vien 150 eiro. Kaut gan iespējams, šo normu drīz pārskatīs. Advokāts Lauris Liepa skaidro – tikai kopš 2006. gada morālo kompensāciju drīkst prasīt ne tikai cietušais, bet nāves gadījumā arī radinieks.
„Patiesām sarežģīts jautājums – cik maksā cilvēku dzīvība. Tiesām jāatbild uz šo jautājumu,” saka Liepa. „Situācija tikai veidojas, kristalizējas, ir prasības par pieciem tūkstošiem, 100 tūkstošiem, ir par miljoniem. Cilvēks, ka situācijas upuris, ir samulsis, cik prasīt. Risinājums var būt tiesas prakse, kas vienādo šos risinājumus,” norāda advokāts.
Gan ģimenes, „Rīgas satiksme” jau iesnieguši kasācijas sūdzību. Lēmums ir jāgaida vēl vismaz pusotru gadu. Kad tiesa teiks pēdējo vārdu, kopš meitiņu nāves būs pagājuši vairāk nekā pieci gadi.
