Taksometru vadītāji, kuriem jau kopš 15. oktobra bija jānomaina taksometru skaitītāji, turpina vilkt procesu, vēsta LTV raidījums “De facto”, atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienestu (VID).
Pašlaik Satversmes aizsardzības birojā (SAB) tiek digitalizēta padomju laiku Valsts drošības komitejas (VDK) datubāze “Delta”, kur atrodas aģentu ziņojumi un uzskaites kartītes. Slepenās elektroniskās datubāzes pārveide jaunā formātā norit necaurspīdīgi. No datubāzes jaunās versijas, kas būs pieejama zinātniekiem, dzēš ārā svarīgu informāciju, svētdien vēstīja LTV raidījums “De facto”.
Viens no grozījumiem izglītības likumā, ko nākamnedēļ izskatīšanai Ministru kabinetā piedāvās Izglītības un zinātnes ministrija, būs mazākumtautību programmu likvidācija vidusskolas posmā. To LTV raidījumam “De facto” pastāstīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”). “Pārejas noteikums tiks svītrots, un tas ir grozījums par to, ka netiks realizēta mazākumtautību izglītības programma vidusskolā”, teica Šadurskis.
Igaunijas depozīta sistēmas uzņēmuma “Eesti Pandipakend” valdes priekšsēdētājs Rauno Rāls intervijā LTV raidījumam "De facto" atzīst - depozīta sistēma varētu būt neizdevīga atkritumu apsaimniekotājiem, bet ir "labas ziņas" iedzīvotājiem un pašvaldībām. Latvijā bijuši vairāki mēģinājumi depozītu sistēmu ieviest, bet visi neveiksmīgi.
Eksperti uzskata, ka Katalonijas līdera Karlesa Pudždemona paziņojums atlikt reģiona neatkarības pasludināšanu ir maigākā paziņojuma forma, kāda bija iespējama, savukārt, ja Spānija vērsīs represijas pret neatkarības atbalstītājiem, viņu pulks tika pieaugs.
Pēc Spānijas neatzītā referenduma, kurā piedalījās aptuveni 43% Katalonijas vēlētāju, no kuriem 90% atbalstīja neatkarību, reģiona līderis Karless Pudždemons otrdien, 10.oktobrī, aicināja atlikt neatkarības pasludināšanu, lai dažas nedēļas vēl turpinātu sarunas ar Madridi un panāktu pieņemamu risinājumu, ziņo "El Pais".
Protesti pret Katalonijas neatkarību nedēļas nogalē notika ne tikai Barselonā un Madridē, bet arī pie Eiropas Parlamenta Briselē.
Mākslas studentes Eiprila un Lučija kopā ar simtiem tūkstošiem cilvēku divas dienas pēc Katalonijas neatkarības referenduma dodas protestēt. Viņas regulāri iziet ielās daudzu nedēļu garumā. Spānijas valdība pirms mēneša neatzina Katalonijas politiķu pieteikto neatkarības referendumu un piedraudēja – visiem, kas iesaistās organizēšanā draud kriminālatbildība.
Pirmdien Katalonijas parlaments sanāks uz plenāro sesiju, iespējams, balsot par reģiona neatkarības pasludināšanu pēc svētdien notikušā referenduma, kurā piedalījās 42% vēlētāju, no kuriem 90% atbalstīja neatkarību. Barselonā situācijas attīstību gaida ar bažām.
Kataloniju pirmdien, 2. oktobrī, pārņēmuši protesti pret policijas vakardienas rīcību – tā ar varu centās pārtraukt Spānijas tiesas neatļauto referendumu. Svētdien, 1.oktobrī, 90% nobalsojušo atbalstīja reģiona neatkarību, bet vietējie politiķi nesteidz solīt neatkarības deklarācijas pieņemšanu un cer uz dialogu ar Madridi.
Katalonijā svētdien notiekošā neatkarības referenduma laikā konfrontācijā ar policija ievainoti vairāk nekā 460 cilvēki, paziņojusi Barselonas mēre Ada Kulau. Taču, neskatoties uz policijas pretestību, Barselonā šodien turpināja balsot.
Spānijas policija ziņo, ka tā ir slēgusi aptuveni pusi no vairāk nekā 2300 balsošanas iecirkņiem, ko ir paredzēts izmantot svētdienas referendumā. Tomēr daudz kur citur skolu un kultūras namu ēkas ir ieņēmuši skolēnu vecāki, skolotāji un citi aktīvisti. Tāpat Civilā gvarde ir pārņēmusi kontroli pār Katalonijas Telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju (IT) centru, lai nepieļautu balsošanu internetā. Situācijas attīstībai turpina sekot Latvijas Radio speciālkorespondents Barselonā Artjoms Konohovs.
Gan žurnālistiem, gan starptautiskajiem novērotājiem mācību “Zapad 2017” laikā bija ierobežota piekļuve informācijai, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Veselības ministrija noraidījusi onkologu lūgumu izņemt Latvijas preparātu “Rigvir” no kompensējamo zāļu saraksta un zāļu reģistra, ziņo LTV raidījums “De facto”.
Par vienu no “Daugavpils satiksmes” valdes locekļiem kļuvis Romāns Savickis – no Daugavpils vicemēra Riharda Eigima saraksta domē neiekļuvušais kandidāts, ziņo LTV raidījums “De facto”. Savickis ir ieguvis filologa izglītību un viņa pēdējā darba vieta – franču valodas pasniedzējs Daugavpils Universitātē.
Spānijas policija aizvien meklē galveno aizdomās turēto Spānijas teroraktos, kuros bojā gāja 14 un tika ievainoti vairāk nekā 120 cilvēki. Upuru piemiņai svētdien, 20.augustā, Barselonas Svētās ģimenes baznīcā notika Svētā Mise.
