„Laiks dzīvot pa jaunam” ir viens no Ukrainas bagātākā cilvēka, uzņēmēja Pjotra Porošenko saukļiem. Porošenko pašlaik atbalsta vairāk nekā 40% vēlētāju. Viņš sola sakārtot valsti un atjaunot miermīlīgas attiecības ar Krieviju. Oligarhs uzstājīgi aicina ievēlēt viņu jau pirmajā kārtā. Porošenko sīvāka konkurente Jūlija Timošenko vairākkārt atpaliek - kādreizējai premjerministrei sociologi prognozē ap 10% balsu.
Timošenko savās reklāmās rāda greznus kuģus un savrupmājas un uzsver – viņas konkurents ir oligarhs, viņš piekopšot vecus paradumus un vadības stilā līdzināsies gāztajam prezidentam Viktoram Janukovičam. Pati politiķe priekšvēlēšanu stratēģijā iekļāva aicinājumu pēc iespējas ātrāk iestāties NATO. Tomēr daudzi Latvijas Radio sastaptie ukraiņi, šķiet, viņai nepiekrīt.
„Balsošu par Porošenko, jo gribu, lai vēlēšanas notiek jau pirmajā kārtā. Kāpēc? Jo Ukrainai ir steidzami vajadzīgs prezidents. Valsts nevar dzīvot bez prezidenta,” atzina kāds vēlētājs.
Cits atzina, ka „reālistiski skatoties, ir divi kandidāti – Porošenko un Julija Timošenko. Man liekas, ka, ja Timošenko ievēlēs, viņa sāks atriebties visiem pēc kārtas”.
„Un tā pašreizējā situācijā nav laba ideja. Pjotrs Porošenko ir kandidatūra, kuru atbalsta gan Eiropā, gan Ukrainas rietumos, gan austrumos, jo viņš taču pats ir no Odesas. Viņš nav ekstremāls, nav nabags cilvēks. Porošenko mēģinās lobēt paša biznesa intereses, un tas nozīmē, ka labi būs ne tikai viņa biznesam, bet visiem pārējiem arī. Viņš grib panākt normālas attiecības ar Krieviju. Es gribu, lai Ukrainā atgriež to ģeopolitisko situāciju, kāda bija [prezidenta Leonīda] Kučmas valdīšanas laikā – Ukraina sadzīvoja gan ar Austrumiem, gan ar Rietumiem – un Porošenko to var paveikt,” klāstīja Kijevas iedzīvotājs.
Kāda cita Kijevas iedzīvotāja atzina, ka vēl nezina, par ko balsos. „Vai nu par bijušo aizsardzības ministru Anatoliju Gricenko vai par Pjotru Porošenko. Tomēr jebkurš oligarhs postpadomju telpā ir saistīts ar kaut kādām shēmām. Neticu, ka viņš spēs panākt lielas izmaiņas, ka viņš patiesi gribēs mazināt korupciju. Vispār es, godīgi sakot, nedomāju, vai jaunais prezidents var kaut kā palīdzēt nomierināt situāciju,” sprieda potenciālā vēlētāja.
Vēlēšanas, visticamāk, būs kupli apmeklētas, nobalsot ieradīsies vismaz 70% no pilsoņiem, protams, izņemot austrumu reģionus – Doņeckas un Luganskas apgabalus, kur turpinās sadursmes starp Ukrainas armijas vienībām un brīvprātīgajiem zemessargiem no vienas puses un separātistiem no otras. Sarunā ar Latvijas Radio politologs Jevgenijs Magda prognozē – Austrumukrainā vēlēšanās piedalīsies labi ja piektdaļa iedzīvotāju.
„Kaujas nenotiek visos Ukrainas austrumos, bet noteiktās apdzīvotās vietās vai ap tām. Visticamāk, armijnieki apsargās vietējās centrālās vēlēšanas komitejas, kuras vēl nav separātistu bloķētas un balsu skaitīšana notiks. Provokācijas būs, bet domāju, ka ir cilvēki, kuri tomēr ies vēlēt,” norādīja Magda.
Ukrainas drošības iestādes piektdien vēlreiz paziņoja, ka darīs visu iespējamo, lai Austrumukrainā notiktu leģitīmas un caurspīdīgas vēlēšanas. Piemēram, tiem iedzīvotājiem, kuru vēlēšanu iecirkņi svētdien būs separātistu bloķēti, sola pieeju mobilajiem iecirkņiem. Tomēr no Ukrainas drošības dienesta vadītāja Valentīna Naļivaičenko vārdiem izriet – vēlētāji Luganskas un Doņeckas apgabalos joprojām nezinot, kur un kā viņi varēs droši nobalsot.
„Vēlākais sestdien vietējo varu pārstāvji paziņos pilsoņiem, kur var atdot savu balsi. Mūsu ieskatā, pirms vēlēšanām bīstamākais ir nelegāla ieroču, cilvēku un naudas ievešana, kas turpinās visu šo laiku. Ar to mēs arī cīnāmies. Piemēram, šonakt aizturējām četras kravas automašīnas ar smagiem ieročiem, kuras mēģināja iebraukt no Krievijas. Diemžēl šādu taktiku turpina piekopt un mēģinājumi turpinās,” atzina Naļivaičenko.
Tāpat drošības dienests ziņo, ka likvidējis vīrusa inficētu programmu Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) serverī, kurai bija jāiznīcina svētdien paredzēto prezidenta vēlēšanu rezultāti. Drošībnieki arī apgalvo, ka vēlēšanu dienā Ukrainas austrumos militāras operācijas nav plānotas.
Jau vēstīts, ka krīze Ukrainā sākās 21.novembrī, kad toreizējais prezidentes Viktors Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis Eiropas Savienību. Kijevā sākās portesti, kas pārauga vardarbīgās sadursmēs ar milicijas specvienību. Visasiņainākās kaujas notika februāra vidū, kad bojā gāja 75 līdz pat 100 cilvēki.
Pēc trīs asinsizliešanas dienām, 22.februārī Augstākā Rada atlaida prezidentu. Prezidenta ārkārtas vēlēšanas paredzētas 25.maijā. Pats Janukovičs videouzrunā paziņoja, ka negrasās atkāpties un notikušo nodēvēja par valsts apvērsumu.
Pēc politiskās krīzes Krievija faktiski anektēja Krimu, un pēc tam prokrieviski noskaņotie kaujinieki sāka nemierus arī Austrumukrainā, kur valdības spēki joprojām īsteno pretterorisma operāciju, taču pastāv bažas par prezidenta vēlēšanu norisi Austrumukrainas apgabalos.
