Panorāma

Ekonomiskās saites ar Krieviju

Panorāma

Intervija ar Jāni Dūklavu

Kam pieder Latvijas piena tirgus?

No sankcijām cietušo piena uzņēmumu īpašnieki Latvijā – arī Krievijas pilsoņi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Ieviešot sankcijas, Krievijas vadība varētu būt iešāvusi kājā pati sev. Visvairāk skartā nozare ir piensaimniecībā – uz Krieviju savu produkciju ved deviņi uzņēmumi. Daudzi no tiem pieder tieši Krievijas pilsoņiem.

Lielākais jauno no sankciju skartajiem uzņēmumiem viennozīmīgi ir „Rīgas piena kombināts”, kas ir viens no desmit lielākiem preču eksportētājiem uz Krieviju. Gan „Rīgas piena kombināts”, gan „Valmieras piens” tagad apvienoti holdingā „Food Union” un pieder Kiprā reģistrētam uzņēmumam. Noprotams, ka aiz tā stāv Krievijas pilsonis Andrejs Beshmeļņickis, viņš arī ir „Rīgas piena kombināta” padomes priekšsēdētājs. Iepriekš Beshmeļņickim piederēja liels piena pārstrādes uzņēmums “Unimilk”, sev līdzi uz Latviju viņš atveda arī vairākus Krievijas speciālistus un menedžerus.

„Puse no mūsu eksporta iet uz Krieviju. Vēlos uzsvērt, ka draudi ir saistīti ar neskaidrību vairāk nekā ar jebko citu,” saka “Rīgas piena kombināts” valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

Arī „Limbažu siers” produkciju eksportē galvenokārt uz Krieviju. Pērn pēc desmit mēnešu dīkstāves uzņēmums atjaunoja darbību, pateicoties ārzemju investoriem, kas, iespējams, ir Krievijas pilsoņi. Kaut gan kompānijas valdes priekšsēdētājs Ēvalds Putniņš iepriekš ir paudis, ka ražotne pieder pašam.

Lielā mērā no eksporta uz kaimiņzemi ir atkarīgas arī uzņēmums „DK Daugava”, kura kontrolpakete pieder Kaļiņingradas kompānijai.  Tāpat pēc Latvijas Piensaimnieku savienības informācijas uz Krieviju savu produkciju ved arī Jaunpils pienotava, „Smiltenes piens”, „Tukuma piens” un „Preiļu siers”. Neviens no minētiem uzņēmējiem nav piekritis intervijai.

Piensaimnieku savienība situāciju par dramatisku nesauc. Uz Krieviju vietējie piena produktu ražotāji aizved piektdaļu no kopēja eksporta apjoma. „Mēs Krievijā pārdevām produktus ar augstu pievienoto vērtību, šeit saražots produkts Krievijā ir uz plaukta. To citos tirgos ir grūtāk izdarīt,” stāsta Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Savienības ieskatā sankciju efekts nav tik nopietns, lai kādam no uzņēmumiem nāktos slēgt taupības režīmu un samazināt algas vai darba vietas.

Zaudējumi Krievijas sankciju ietekmē var rasties arī kompānijai „Puratos Latvia”, kas strādā zem zīmola „Pūre” un pieder Beļģu koncernam „Puratos”. Ģenerāldirektors Aigars Balodis norāda, ka embargo varētu skart pat piektdaļu no visas ražotās produkcijas. Piemēram, ievārījumu, kuru kompānija piegādā lieliem Krievijas uzņēmumiem tālākai pārstrādei. „Šobrīd precizējam, vai tas attiecas uz visiem produktiem, vai tā ir kļūda, pārpratums. Mēs saņēmām ziņu no saviem kolēģiem Krievijā, viņi lūdza apturēt dažas mašīnas uz šo valsti, kuras bija plānotas rīt,” stāsta Balodis.

Starp lielākiem preču eksportētājiem uz Krieviju atrodams arī Rēzeknes gaļas kombināts. Uzņēmuma vadītājs Guntis Piteronoks gan saka  – lielas ietekmes uz viņa biznesu nebūs. Piteronoks arī ir Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas vadītājs un norāda - citu Latvijas firmu, kas gaļas produkciju lielos daudzumos eksportētu uz kaimiņzemi, nav.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti