De Facto

Vai pašvaldības piekopj "dubulto grāmatvedību"?

De Facto

Latgales ceļu remonti nesuši labu peļņu Zaķa paziņām

Jaunie nepilsoņi

«de facto»: Valsts neuzrunā nepilsoņu vecākus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Latvijā joprojām turpina dzimt jauni nepilsoņi. Tikmēr vairākus tūkstošus bērnu iespējams reģistrēt par pilsoņiem, pietiktu vien ar vecāku iesniegumu. Bet valsts šos cilvēkus uzrunā vien ar brošūras starpniecību, šovakar vēsta LTV raidījums “de facto”. 

Vairāk nekā septiņiem tūkstošiem bērnu pēc likuma pienākas Latvijas pilsonība, taču vecākiem ir jāuzraksta iesniegums pirms bērns sasniedz 15 gadu vecumu. Daudzās ģimenēs to neizdara.

Gan Latvijas cilvēktiesību centrā, gan Baltijas sociālo pētījumu institūtā, kas par nepilsoņiem šogad veica apjomīgu pētījumu, uzskata - daudzi vecāki par šādu iespēju vienkārši nezin. Pirmais solis, lai vērstos pie jauno nepilsoņu vecākiem būtu katrai ģimenei uzrakstīt personīgu vēstuli ar aicinājumu reģistrēt bērnu par pilsoni.

Latvijas Cilvēktiesību centra pētniece Sigita Zankovska-Odiņa uzskata, kas tas būtu "pozitīvs signāls, ka mēs nešaubāmies par šo bērnu un vecāku lojalitāti, jo pilsonība ir emocionālā saikne ar valsti.

"Tas būtu skaidrs signāls no valsts puses, ka mēs uzskatam, ka bērni ir valstij svarīgi, ka mēs esam pārliecināti, ka ģimenes ir vajadzīgi," saka pētniece.

Integrācijas pārvaldē ideju par vēstules sūtīšanu noraidīja. Tā vietā nepilsoņu vecākiem, kas ierodas pēc pases, piedāvā brošūru un organizē informācijas dienas. Tomēr šādi valsts uzrunā tikai cilvēkus, kuri jau izrādījuši interesi.

Pēc aptuveniem "de facto" aprēķiniem nepilsoņu bērnu vecākiem paredzētās vēstules izsūtīšana izmaksātu aptuveni desmit tūkstošus eiro. Salīdzinājumam, pēdējo divu gadu laikā valsts mērogā integrācijas pasākumiem ir novirzīti 9 miljoni eiro – galvenokārt no Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem. Informēšanai par pilsonības iegūšanas iespējām atlicināja 28 000 eiro.

Par integrācijas jomu atbild Kultūras ministrija, kur norāda - iespēja pieteikties ES finansējumam ir. Iekšlietu ministrijā sola pievesties jautājumam nākamajā plānošanas periodā.

"Es tiešām domāju, ka ar jauniem cilvēkiem mēs to mērķi sasniegsim, kad šie bērni ies skolā, kad pieaugs interesē par to, kas notiek valstī un viņi iesaistīsies, to pierada arī šobrīd notiekošie procesi," saka Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

Tomēr pagaidām neviens īsti nezin, kā pārliecināt arī tos vecākus, kuri liedz Latvijas pilsonību jaundzimušiem. Kaut gan jau gadu piekrišanu pilsonības saņemšanai vecāki pauž bērnu reģistrējot – bez papildu iesniegumiem, daži izvēlās bērnam piešķirt nepilsoņa statusu.

Kaimiņvalsts Igaunijas valdība šogad koalīcijas līgumā ierakstīja mērķi – izbeigt nepilsonības atražošanu. Ja parlaments atbalstīs valdības lēmumu, turpmāk gan jaundzimušajiem, gan visiem par 15 gadus jaunākiem bērniem, automātiski piešķirs pilsonību. Gada laikā no tās varēs atteikties, taču tikai nomainot pret citas valsts pilsonību.

Tiesību izvēlēties bērnam nepilsoņa statusu Igaunijas iedzīvotājiem vairs nebūs. Latvija šādu soli spert negrasās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti