„Galvenais, ka mums tagad ir prezidents, ievēlēts ātri, pirmajā tūrē. Vienalga, kas tas ir. Svarīgi lai viņu atzīst visā pasaulē, ieskaitot Krieviju, un, lai prezidents spēj atrast kompromisu ar visām pusēm un viss beidzot nomierinās,” Latvijas Radio atzina kāds Kijevas iedzīvotājs.
Cits pilsonis skaidroja: „Porošenko uzvara bija neizbēgama un iepriekš paredzama, tā man šķiet. Cilvēks turīgs, daudz ko Ukrainas labā varēs darīt. Kopumā mani šis rezultāts apmierina.”
Savukārt kāda cita Kijevas iedzīvotāja gan pauda, ka viņai „ir jautājumi par vēlēšanu leģitimitāti”.
„Daudz ko no tā visu nesaprotu, bet Doņeckas un Luganskas apgabalos tik daudzi cilvēki nevarēja nobalsot. Viņiem vai nu jāļauj veidot pašiem savu valsti, vai nu jānodrošina iespēju vēlēt Ukrainas prezidentu. Citādi viņi ir pilsoņi, bet piedalīties vēlēšanās nevarēja,” sprieda vēlētāja.
Porošenko ir tikai otrs prezidents Ukrainas vēsturē, kuru ievēlēja jau pirmajā kārtā. Speciālisti uzskata - par Porošenko nobalsoja arī tie vēlētāji, kuri gribēja pēc iespējas ātrāk ievēlēt valsts galvu. Daudzi vienkārši izvēlējās populārāko kandidātu, lai nestabilajā situācijā bez prezidenta nav jādzīvo vēl dažas nedēļas.
Ukraina ir nobalsojusi, Ukrainai beidzot ir prezidents, pēc pirmo rezultātu paziņošanas žurnālistu priekšā uzstājās politiķis. Viņš uzņēmies sakārtot situāciju Austrumukrainā un būt atbildīgs par attiecību sakārtošanu ar Krieviju. Porošenko sola atnest valstī mieru.
„Mana pirmā vizīte prezidenta amatā būs uz Donbasu, tikšos tur ar vienkāršajiem cilvēkiem. Mēs esam atvērti jebkādām pārrunām, garantēsim Austrumu iedzīvotājiem drošību, darba vietas, tiesības runāt jebkurā valodā un tiesības uz kultūras identitāti. Tas attiecās tikai uz tiem pilsoņiem, kuru rokās nav ieroču. Tiem, kuri ieročus nelieto un grib nodot, esam gatavi piedāvāt amnestiju. Bet ar slepkavām, ar teroristiem, mēs nerunāsim. Ar teroristiem nerunā nekur pasaulē,” sacīja Porošenko.
Kaut gan Pjotrs Porošenko ir populāra personība, viņš nekad nav bijis pirmā plāna politiķis. Gan 2004. gadā Oranžās revolūcijas laikā, gan nesenajos Eiromaidana notikumos viņš turējās nostāk no galvenās skatuves. Iespējams, tieši tā šoreiz kļuva par viņa pievilcīgāko īpašību, uzskata politologs Jevgēnijs Magda.
„Porošenko ir bijis klāt visos Eiromaidana notikumos, bet nestāvēja uz skatuves kopā ar Jaceņuku, Kļičko, Tjagniboku. Cilvēki redzēja, ka Porošenko atbalsta protesta kustību, bet to nevada. Viņš, atšķirībā no minētājiem politiķiem, februārī nav sēdējis pie viena galda ar Janukoviču, nemēģināja ar bijušo prezidentu panākt kompromisu. Tas nostrādāja Pjotram Porošenko par labu,” uzskata politologs.
Citi eksperti Porošenko uzvaru saista ar to, ka pēdējo mēnešu laikā mediju uzmanība tika pievērsta notikumiem Austrumukrainā un vēlētājiem īsti nebija laika iedziļināties kandidātu solījumos. Atlika vien nobalsot par pazīstamāko seju.
Otro vietu vēlēšanu sacīkstēs ieņēma Jūlija Timošenko. Eksperti pieļauj, ka viņa no politikas neaizies - piedalīsies ārkārtas parlamenta vēlēšanās, kurām pēc Porošenko teiktā, jānotiek jau šogad.
Par vēlēšanu galveno pārsteigumu dēvē bijušā žurnālista un parlamenta deputāta Oļega Ļaško panākumus. Viņš ieņēma trešo vietu ar vairāk nekā astoņiem procentiem balsu. Ļaško solīja samazināt pensijas vecumu, aizliegt visus Krievijas televīzijas kanālus un atdot visus nodokļu ieņēmumus vietējām varām. Ukrainas politologi lēš, ka Ļaško rezultāts nozīmē – valstī aug pieprasījums pēc populisma.
Radikāli nacionālistisko spēku līderi – Oļegs Tjagniboks un Dmitro Jarošs - katrs ieguva niecīgu balsu daļu - ap vienu procentu balsu.
Jau vēstīts, ka svētdien, 25.maijā, Ukrainā notika prezidenta ārkārtas vēlēšanas, kurās, saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem, oligarhs Pjotrs Porošenko varētu būt saņēmis pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai tiktu uzskatīts par uzvarētāju jau pirmajā vēlēšanu kārtā.
Ārkārtas vēlēšanas rīkotas, jo februāra nogalē pēc ilgstošiem protestiem Kijevā un daudzviet citur Ukrainā gāzts iepriekšējais prezidents Viktors Janukovičs. Protesti sākās pēc Janukoviča lēmuma neparakstīt asociācijas līgumu ar ES un turpināt ciešāku sadarbību ar Krieviju, taču opozīcija skaidroja, ka vēlas gāzt Janukoviča režīmu arī tā korumpētības dēļ. Protestu apspiešanas laikā Kijevā gājuši bojā vairāk nekā 100 cilvēki. Pēc atlaišanas no amata Janukovičs aizbēga uz Krieviju un paziņoja, ka neatzīst jauno varu un prezidenta vēlēšanas.
Tikmēr Krievija izmantoja politisko nestabilitāti Ukrainā un anektēja Krimu, bet Kremļa atbalstītie separātisti destabilizē situāciju Austrumukrainā.
