Olga Dragiļeva: «Meitenīt, kas uz sirds» jeb žurnālistes ikdiena

"Nebojā blondīņu reputāciju. Viņas ir ir stulbas, bet tu taču nē," man ausī čukst kāds politiķis. Viņš negaidīti pienācis no aizmugures un cieši saspiedis manu elkoni. Neesam tuvi draugi, nekad neesam bijuši uz "tu", esmu filmēšanas vidū. Man apkārt citi kolēģi, politiķi. Īsti nezinu, kā rīkoties, un nekas asprātīgs, ko teikt, arī neienāk prātā. Tāpēc vienkārši uztaisu niknu seju un turpinu filmēt.

"Esat tik jauka meitene, kāpēc uzdodat tik nepatīkamus jautājumus?", "no cipariem neko nesaproti!", "nu, meitiņ, kas uz sirds?". Šādas frāzes un piezīmes par ārējo izskatu, negribēti pieskārieni un apskāvieni - esmu pārliecināta, ka tā ir ne tikai mana, bet arī daudzu citu sieviešu – žurnālistu ikdiena.

Un trakākais, ka bieži vien tas šķiet normāli, ierasti – it kā tādi vienkārši būtu spēles noteikumi.

Kādu dienu ar kolēģēm dalījāmies ar pieredzi – kā katra no mums izvairās no politiķa, kuru bieži nākas satikt, bet kurš sveicinoties pienāk ļoti tuvu, mēģina noskūpstīt uz vaiga vai saspiest elkoni.

Es pieņemu, ka daudzi kolēģi – vīrieši, var nesaprast "kas tur tāds". Bet grūti izskaidrot to sajūtu, kad katrai darba dienai morāli jāgatavojas, jo jebkuram vīrietim sabiedrības uzvedības normas ļauj pārkāpt tavu personīgo telpu.

Šādas ikdienas neērtības, protams, ir tīrais nieks salīdzinājumā ar vardarbību, ko ikdienā piedzīvo tūkstošiem Latvijas sieviešu, vai ar sieviešu cilvēktiesību ierobežojumiem citās pasaules valstīs. Es arī negribu nostāties upura lomā, jo tāda neesmu. Vēlos vien pievērst uzmanību tam papildus slogam, kas man un manām kolēģēm ir jānes katru dienu.

Esam tikpat profesionālas, vērtīgas, zinošas kā mūsu kolēģi – vīrieši, un esam pelnījušas tikpat lielu cieņu pret mūsu darbu.

Mūsu privātās telpas robežas ir tikpat svarīgas, un mūsu tiesības netikt pakļautām aizskarošiem komentāriem – arī.

Ar šo es aicinātu katru vīrieti, kurš komunicē ar sievietēm-žurnālistēm, piespiest sevi padomāt – vai jūs neesat tas, kurš varbūt pat negribot pārkāpj cita cilvēka privātuma robežas. Varbūt jums tas šķiet normāli, jo citi kolēģi dara tāpat, un galu galā sieviete jau pasmaida. Taču zaudētājos esat jūs. Jo tikai vienlīdzīga attieksme rada cieņu.

7 komentāri
Valdis Bērziņš
Ko jūs tur ņematies ar to Anonīms lietotājs 17722. Viņš taču ir psihiski nenosvērts, naidpilns, žultains un neticami stulbs cilvēciņš, kurš nav spējīgs neko jēdzīgu vai ar faktiem pamatotu pateiktu. Atnāk te izgāzt savu naida žulti un stulbības. Visu cieņu Olgai, malacis!
Anonīms lietotājs 18378
Nu, bet ja konkrēts politiķis nepārtraukti visām seksuāli uzmācas tik aktīvi, ka no viņa jāizvairās, kāpēc jūs neizmantojat savas iespējas to dokumentēt? Izklausās pēc gadījuma, kur visiem būtu jāzina varonis
Anonīms lietotājs 17722
Interesanti, kāpēc Dragiļeva ir iedomājusies, ka ir žurnāliste un turklāt vēl profesionāla?
Anonīms lietotājs 17722
>> Anonīms lietotājs 17949. Cienītā, Jums nav argumentu, bet ir vēlēšanās izgāzt niknumu. Neaizrijieties pats ar savu žulti.
Anonīms lietotājs 17722
>> Anonīms lietotājs 22614 Nu, nav viņa žurnāliste, bet gan tante, kurai patīk zīmēties uz citu rēķina, lai tādējādi sadabūtu viņai tik ļoti nepieciešamo uzbudinošo narkotisko hormonu devu. Tas ir raksturīgi visiem dominances atkarīgajiem īpatņiem.
Anonīms lietotājs 17949
Tu labākajā gadījumā esi profesionāls kretīns. Sliktākajā - prasts idiots
Anonīms lietotājs 22614
Tāpēc, ka viņa ir žurnāliste, atšķirībā no tevis.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Populārākie
Interesanti