12 stundas nelielā kabīnē 40 metru augstumā, tveicē – tā ir Roberta Rasuma ikdiena. Deviņus mēnešus gadā Rīgas 2.ģimnāzijas skolotājs pasniedz politikas zinātni, bet skolēnu brīvdienās – vēro, vai kaut kur mežā neredz dūmus.
Darbs nav viegls un ir ļoti atbildīgs. Katru dienu torņa sargs ziņo Valsts meža dienestam (VMD) par kādu meža ugunsgrēku.
Un tieši Roberts bija viens no tiem, kas pamanīja ugunsgrēkus Ādažos.
"Tornis ir vienīgā vieta, kur vienlaicīgi tu vari saaukstēties un dabūt saules dūrienu. Citādi – uzkāp augšā, izvelc ārā piecus litrus ūdens un griezies riņķī un skaties apkārt uz dūmiem. Pirmajā vasarā jāpierod – jāpazīst, kur skursteņi kūp, kur grants ceļš, tad jau sāk saprast lietas. Veiksmīgi pamanīts ugunsgrēks ir tad, kad neizdeg pat 0,1 hektārs," stāsta uguns novērošanas torņa dežurants
Latvijā ir gandrīz 200 šādu torņu. Un īpaši svarīgi ir, lai iespējamo ugunsgrēku redzētu no diviem torņiem.
Taču, kad LTV pieprasīja informāciju no VMD, saņēma atbildi, ka no 181 torņa darbojas tikai 87.
Dienestā skaidro, ka tagad strādā 130 torņu dežuranti – tas nozīmē, ka dažreiz "iedarbināti" var būt pat 130 torņi, bet visi 180 – nekad. Iemesls ir tradicionāls – pietrūkst naudas. Torņa dežuranta alga – 470 eiro mēnesī "uz papīra". Lai šādu naudu samaksātu 130 cilvēkiem, naudas VMD budžetā pietiek, bet lielāku cilvēku skaitu nav iespējams noalgot.
"Mēs regulāri katru gadu prasām pat ne atalgojuma palielināšanai, bet, lai nodrošinātu to sezonas darbinieku skaitu, kas 2010.gada aprēķinos tika izrēķināts. No plānotā sezonas darbinieku skaita mēs varam iesaistīt tikai nepilnu pusi. Tie ir torņu dežuranti, ugunsdzēsības mašīnu vadītāji, dzēsēji," skaidro VMD ģenerāldirektors Andis Krēsliņš.
VMD apgalvo, ka katru gadu sūta pieprasījumus Zemkopības ministrijai (ZM), kurai šī nauda būtu jau jālūdz valdībai. Nepieciešamā summa – aptuveni divi miljoni eiro. ZM norāda – vietās, kur izcēlās šīs vasaras postošākie ugunsgrēki, visos novērošanas torņos bijuši dežuranti.
Taču te piekrīt – tas nenozīmē, ka cilvēku trūkums nevar izrādīties bīstams nākotnē, bet papildu finansējumu nesola.
"Šis jautājums tiek skatīts katru gadu budžeta prioritāšu kontekstā, es ceru, ka pašlaik prioritāte iegūs vairāk atsaucības. Līdz valdībai pieprasījums nonāk tad, kad situācija kļūst ļoti, ļoti aktuāla," teica ZM Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.
Jau vairākus gadus kaļ plānus arī citam risinājumam – cilvēkus novērošanas torņos aizstāt ar "gudrām kamerām", kas spēs konstatēt ugunsgrēku un tā vietu. Tagad Rīgas Tehniskā universitāte sagatavojusi tehnisko specifikāciju un drīz sāksies izmēģinājumi. Ja sistēmu uzskatīs par labu esam, sagaidāms konkurss un atkal – jācer uz papildu finansējumu, jo, lai torņus aprīkotu ar šo sistēmu, nepieciešams pusotrs miljons eiro.
Galu galā gadiem ilgi ne visi ir gatavi strādāt šādā amatā – arī Roberts drīz vien plāno meklēt citu veidu, kā pavadīt vasaras brīvlaiku.
