Ortopēdija un protezēšana nav nekas jauns. Pirmās ziloņkaula protēzes, iespējams, lietotas jau trešajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras, bet ortozes un protēzes, kādas tās pazīstam šodien, strauji attīstīties sāka 19. gadsimtā, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja pētniecības nodaļas galvenais pētnieks Mārtiņš Vesperis.
Autora ziņas
Ieroču turēšanas atļauju izsniegšanas process Latvijā ir pietiekami komplicēts, dārgs un labi uzraudzīts, turklāt uzliek ieroču nēsātājiem papildu atbildību, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja priekšnieka vietnieks Andris Melkers un Latvijas Mednieku savienības pārstāvis Jānis Baumanis.
Digitālajā laikmetā neizbēgami tiek piedzīvota arī digitālā bērnība. Par tādu bērnības formāciju, kurā par kritērijiem, lai kļūtu par pieaugušo, lai kļūtu par rīcībspējīgu un veiksmīgu cilvēku, kļūst digitālās tehnoloģijas, jo bez tām mūsdienās nevar ne mācīties, ne strādāt, Latvijas Radio raidījumā "Nākotnes pietura" stāstīja LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore un vadošā pētniece, arī prodekāne zinātnes jautājumos, Dr. Paed. Zanda Rubene.
Donalda Trampa popularitāte ASV vēlētāju vidū strauji aug, taču šobrīd paredzēt, kā izvērtīsies vēlēšanas un kas nākamā gada laikā notiks Amerikā, ir ārkārtīgi grūti, Latvijas Radio raidījumā "Divas puslodes" vērtēja Māršala fonda vecākā pētniece Kristīne Bērziņa un ārpolitikas eksperts Ojārs Skudra.
Mūsdienīgas arhitektūras tendences ir vērstas uz zaļāku vidi, otrreizēju materiālu izmantošanu un vides pieejamību, taču tas ir process, ko pilsētā realizēt ir izaicinoši. Šobrīd būtu vairāk jādomā arī par to, kā saglabāt un pārveidot jau esošās ēkas, nevis būvēt jaunas, kas bieži ir izdevīgāk, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" vērtēja arhitekti un dizaineri.
Vasara vēl turpinās, tāpēc turpinās arī veldzējošu kokteiļu sezona! Izmēģini kādu no pieciem košiem bezalkoholiskajiem kokteiļiem, ko iecienījusi LSM.lv autore Daniela Studente, kura pieņēma izaicinājumu pavadīt gadu bez alkohola lietošanas.
Arvien biežāk bērniem jau agrā vecumā parādās stājas un mugurkaula problēmas. Lai to novērstu, svarīgi faktori ir pareizi iekārtota vide un pietiekamas fiziskās aktivitātes jau bērnudārza vecuma bērniem, Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" atgādināja Rīgas Stradiņa universitātes Bērnu ķirurģijas katedras docētājs un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu ķirurgs Jānis Upenieks.
Simtiem savvaļas putnu šogad nespēs doties uz siltajām zemēm – krusa un vētra salauzusi tiem spārnus un gūti arī citi smagi ievainojumi. Uz kāda lauka Dobelē atrasti vairāk nekā 10 bojā gājuši stārķi. Desmitiem ievainotu putnu nonākuši dzīvnieku patversmēs, un tikai dažiem ir nelielas cerības nonākt atpakaļ savvaļā.
Viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas nodaļā nonāk mazie pacienti, ir galvaskausa pamatnes lūzums. Cilvēki negaida, ka tieši ar viņiem varētu notikt kas slikts, bet nelāgas sakritības notiek katru dienu. 80% gadījumu no traumām iespējams izvairīties, ja tiek lietoti aizsarglīdzekļi, Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" uzsvēra Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas virsārsts Basels Jakubs Vahbe.
Vēlme izprast, kā runāt ar cilvēkiem, kas iet caur grūtībām, pamudināja advokāti Inesi Stankeviču kļūt arī par kapelāni. Lai gan sākotnēji bijis bail pat ieiet slimnīcā, šobrīd viņa tādā strādā, sarunājoties un uzklausot smagi slimus pacientus, kuri bieži vien slimnīcā jūtas gaužām vientuļi, viņa stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Monopols".
Atjaunojot vecu laukakmens mūra ēku, jārēķinās, ka to no iekšpuses nāksies siltināt, veidojot atsevišķu sienas karkasu, citādi mājā valdīs mitrums un aukstums. Arī no ārpuses akmens pamatus un sienas, visticamāk, nāksies atjaunot. To gan ir iespējams paveikt, saglabājot autentisko ēkas izskatu, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" skaidroja būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Vēja parki ietekmē putnus dažādos veidos, atkarībā no to sugām, – ir putni, kas no turbīnām izvairās, ir, kas tās neņem vērā un iet bojā. Ornitologus visvairāk uztrauc iecere vēja parkus būvēt mežos un to tuvumā, jo tas apdraudētu plēsīgos putnus, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Universitātes vadošais pētnieks un Latvijas ornitoloģijas biedrības padomes loceklis Jānis Priednieks. Savukārt vides ģeogrāfe Krista Pētersone uzsvēra – kopā ar vides ekspertiem būtiski strādāt pie vadlīniju un metodoloģijas izveides, un vēja enerģija ir labā nākotne, taču ne vienmēr tā nāk vienkārši.
Makšķerēšanas sports Latvijā attīstās arvien straujāk, pieaugot gan makšķernieku, gan disciplīnu skaitam. Šogad Latvija uzņems pat pasaules čempionātu spiningošanā, Latvijas Radio raidījumā "Radio vilks dabā" stāstīja Latvijas makšķerēšanas sporta federācijas jaunais prezidents Māris Bremze un federācijas ģenerālsekretārs Kristaps Kotāns.
No 1. jūlija paaugstinātas valsts nodrošinātās minimālās pensijas, taču pārējām pensijām indeksācija notiks oktobrī. Savukārt strādājošie pensionāri reizi gadā var veikt pensijas pārrēķinu, bet tas nenotiek automātiski, par to jāiesniedz iesniegums pašiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Garā.
Augusts ir piemērots laiks, kad iestādīt zemenes, lai gādātu par nākamā gada ražu. Tam nepieciešams rūpīgi sagatavot augsni, iestrādājot tajā kūdru, mēslojumu un mikrobioloģiskos līdzekļus, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Lai gan tām ir liels potenciāls, ūdensmalas ir visneatklātākais un slēptākais dārgums Latvijā. Cilvēkiem aktīvāk iesaistoties, ūdensmalas varētu kļūt par unikālu piedāvājumu, kas gan piesaista tūristus, gan vieno vietējos iedzīvotājus, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda biedrības "Ūdensmalu attīstībai" valdes priekšsēdētāja Sandra Zilberta.
Lai ilgstoši pārvietotos kosmosā, kosmosa kuģiem nepieciešami dzinēji, kurus darbina turpat uz vietas saražota enerģija. Tādu dzinēju – Saules vēja buru – izgudrojis somu zinātnieks Peka Janhunens, un šobrīd viņam darbā pie tā izveides palīdz arī zinātnieki no Latvijas. Tas ir jauns potenciāls veids, kā izmantot Saules enerģiju kosmosā un samazināt izmaksas, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Tartu universitātes asociētais profesors Andris Slavinskis un Tartu universitātes doktorants, Parīzes observatorijas pētniecības inženieris un satelīta "ESTCube-2" sistēmu inženieris Jānis Dalbiņš.
Augu veselību ietekmē ne tikai vaboles un citi kukaiņi, bet arī no ārzemēm ievestas sēnes, baktērijas, nematodes – niecīgi organismi, kuri ar aci nav redzami, bet piecu, septiņu gadu laikā iedzīvojas un tad rada lielu postu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) virsārste Renāte Snipe jau kopš bērnības zināja, ka vēlas kļūt tieši par bērnu ārsti, bet savā pašreizējā amatā nonāca, jo saprata, ka vēlas un zina kā panākt pārmaiņas, kuras šobrīd jau vairākus gadus aktīvi ievieš, viņa stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Monopols".
Dažviet pasaulē jau šobrīd kā medikamenti depresijas ārstēšanai tiek izmēģināti psihedēliskie līdzekļi, tostarp no sēnēm iegūtais psilocibīns. Vienlaikus šobrīd psilocibīna ietekme uz cilvēku ilgtermiņā nav zināma, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" analizēja Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns.
Lietains laiks, kad augsne ir mitra, ir izcili piemērots mēslošanai, bet tāpat augustā nepieciešams apgriezt pārziedējušos ziedus un jau ražu devušos augļu kokus, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Klusā okeāna Melanēzijā atrodas maz zināmās Zālamana salas, kur nesen viesojušies latviešu entomologi, tuvāk iepazīstot šīs eksotiskās vietas dabas daudzveidību. Diemžēl pētnieki saskārušies ar visai skaudru situāciju, secinot, ka atrast pirmatnējos lietusmežus mūsdienās tur ir izaicinājums, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja bioloģijas zinātņu doktors, entomologs Dmitrijs Teļnovs.
Pagājušajā nedēļā Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu devās uz Ziemeļkoreju, lai piedalītos tur organizētās svinībās, kā arī, iespējams, noslēgtu vienošanos par ballistisko raķešu, munīcijas un šāviņu piegādēm Krievijai, Latvijas Radio raidījumā "Divas puslodes" vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Mārtiņš Vargulis un politologs Andis Kudors.
Galvenais priekšnosacījums, lai ķirši labi augtu un ražotu, ir nestādīt tos ieplakā. Tāpat vēlams kokus pasargāt no ziemeļu vēja un stādīt mālsmiltī vai smilšmālā, kā arī nepārmēslot, jo ķirši mīl mērenību, Latvijas Radio 2 raidījumā "Nākotnes pietura" ieteica Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Dārzkopības institūta vadošā pētniece, Dr. agr. Daina Feldmane.
Šogad pēc apmaldīšanās mežā vai purvā izglābti jau 12 cilvēki, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) dati – tas ir mazāk, nekā šajā laika periodā pērn. Dienestā ieteica – pirms doties uz mežu, sēņotāji un ogotāji aicina parūpēties par savu drošību un sagatavoties, savukārt apmaldoties nevajadzētu krist panikā un sākt haotiski mēģināt atrast atpakaļceļu. Tāpat VUGD uzsver – mežā jāvelk spilgtas un košas drēbes, kā arī jālūko, lai ir uzlādēts mobilais tālrunis, kā arī ūdens un kāda šokolāde enerģijai.